Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotā iecere ir pārsteigums par izglītību atbildīgo Saeimas komisijas vadītājiem. Pāreja uz valsts apmaksātu augstāko izglītību (AI) ir publiskās apspriedes posmā. Koalīcijā konceptuālā ziņojuma plānu varētu skatīt oktobra beigās vai novembrī, pieļauj Muižniece. Līdz ar to secināms – tas būs 14. Saeimas sasaukuma rokās. Pašreizējās valdības deklarācijā par šo reformu nav ne vārda. Tomēr tajā ir vairākas ar to saistītas apņemšanās: palielināt studiju vietas bāzes finansējumu un akadēmiskā personāla atalgojumu, kā arī atbalstīt studējošos, stiprinot sociālo dimensiju AI.
Ķīļa rosinājuma atbalss
Kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis bija autors līdzīgam priekšlikumam – pāriet uz tā dēvēto britu AI finansēšanas modeli. Tas paredzēja, ka visiem par studijām būtu jāmaksā, taču ikviens varētu saņemt studiju kredītu. Ar šo iniciatīvu toreizējais ministrs izpelnījās krasu studentu pretreakciju un piesolītas protesta akcijas. Aģentūras LETA arhīvā lasāmas arī tā laika "atbalsis". Iecerētās pārejas uz maksas augstāko izglītību dēļ studenti jutušies kā ķīlnieki un lūdza Ķīla pārstāvētajai politiskajai partijai – Zatlera reformu partijai – dot grožus kādam citam, kurš "pret augstākās izglītības nākotni izturētos atbildīgi, ar spēju domāt ilgtermiņā un modelēt savu lēmumu sekas". Studentu organizācijas iebilda, paužot, ka ar šādu reformu Ķīlis Latviju stūrē nevis zināšanu, bet patēriņa sabiedrības virzienā. Proti, studenti kļūs par pircējiem un augstskolas – par pakalpojuma sniedzējiem.
Muižnieces paziņotā iecere ir līdzīga Ķīļa rosinājumam tikai pašā pārejas posmā, kad studentiem par mācībām būtu jāveic līdzmaksājums. Pēc pašreizējā ziņojuma, šis posms ilgtu septiņu līdz desmit gadus. Ar reformas noslēgumu – visiem valsts dotētu AI – apmierināti teju visi "Delfi" uzrunātie. Āža kāja vairāku acīs spīd tieši pārejas posmā.
