Pēc debatēm un daudzo opozīcijas priekšlikumu noraidīšanas Saeima vakarpusē pieņēma grozījumus likumā, kas galvenokārt attiecas uz transportlīdzekļu reģistrāciju un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu izmaiņām Covid-19 krīzes dēļ.
Kopumā bija iesniegti 22 priekšlikumi, no tiem atbalstīti daži un izmaiņas pieņemtas četros pantos.
Virkne opozīcijas priekšlikumu tika noraidīti ar argumentāciju, ka pie līdzīgiem risinājumiem, jau notiek darbs valdībā un ministrijās. Tajā skaitā arī topošais atbalsta plāns krīzes dēļ finansiālās grūtībās nonākušajiem studentiem. Tomēr par atbalstu studentiem raisījās garas debates.
Šī bija otrā Saeimas sēde, kas attālināti noris e-Saeimas sistēmā, un atšķirībā no pirmās, kad vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti demonstratīvi pameta zāli, tagad viņi sēdē piedalījās un atkārtoti kritizēja e-Saeimas sistēmas darbu un norādīja uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, šādā veidā noturot Saeimas sēdes.
Šī ir arī jau otrā Saeimas sēde ārkārtējās situācijas darba apstākļos, kad Saeima nesamazināja debašu laiku deputātiem, tādēļ debates izvērtās garas, plašas un par ļoti dažādām tēmām. Deputāts Aldis Gobzems debašu laikā arī nemitīgi aicināja vēlētājus parakstīties par Saeimas atlaišanu.
Dienas beigās Artuss Kaimiņš iesaistījās debatēs, atvainojoties Latvijas sabiedrībai, ka "ievilcis" Saeimā Gobzemu, un pārmeta viņam slimīgas izpausmes debatēs un piebilda, ka neesot varējis uzturēties kopā ar Gobzemu lielajā zālē, lai "nepabojātu viņa priekšējo redeli". Pēc Kaimiņa, kurš pats atzina, ka vairs nevarot izturēt, tāpēc sanāk pārkāpt deputāta ētikas normas, uzstāšanās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aicināja deputātus izturēties ar cieņu un atcerēties, ka tie atrodas parlamentā. Mūrniecei vēl vairākas reizes nācās aicināt deputātus debatēt par priekšlikumu saturu un cieņpilni izturēties pret darbu.
Atšķirībā no citām Saeimas sēdēm ārkārtējās situācijas laikā, kad valdošās koalīcijas pārstāvji tikpat kā neiesaistījās debatēs, šoreiz Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāti bija izvēlējušies gana aktīvu debatēšanas taktiku, gan vēršoties ar pārmetumiem pret saviem koalīcijas partneriem, gan "kārtojot rēķinus" ar opozīcijas frakciju pārstāvjiem.
Zakatistova krīzes mācības
Jau rīta pusē asas debates, tajā skaitā pat valdošās koalīcijas deputātu starpā raisījās pēc deputāta un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) izteikumiem par latvisko dzīves ziņu un krīzes mācībām.
Tās sākās par deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) iesniegto priekšlikumu, ka ikviens nodokļu maksātājs, par kuru ir iesniegts pieteikums dīkstāves pabalsta saņemšanai, saņem dīkstāves pabalstu ne mazāk kā 180 eiro mēnesī. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nebija atbalstījusi.
Ločmele-Luņova paskaidroja, ka iesniedza šo priekšlikumu atkārtoti ar mērķi nodrošināt, lai dīkstāves pabalstu saņemtu visi cilvēki, kuri pieteicās tā saņemšanai: "Runa ir par vismaz divu kategoriju darbiniekiem – pašnodarbinātie, kuriem iepriekš Valsts ieņēmumu dienests atteica dīkstāves pabalsta saņemšanu, kā arī patentmaksu maksātāji, kuri joprojām ir pilnībā izslēgti no jebkura atbalsta krīzes situācijā." Deputāte arī atgādināja, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) apsolīja, ka šis jautājums tiks skatīts un pozitīvi izlemts Ministru kabinetā, bet tas joprojām nav noticis.
Deputāts Gatis Eglītis (JKP) debatēs apstiprināja to, ko teica opozīcijas pārstāvji. "Par šo jautājumu ir spriests un runāts arī Jāņa Reira grupā, kurā es piedalos. Tur tika panākta vienošanās, ka attiecībā uz patentmaksu maksātājiem ir minimālais 180 eiro atbalsts ar piebildi, ka ir strādājuši sešus mēnešus šajā režīmā. Apliecinu, ka arī labklājības ministre pirms vairākām nedēļām solīja, ka tas valdības līmenī tiks sakārtots. Ir pagājušas vairākas nedēļas, vairākas valdības sēdes, tas joprojām nav atrisināts. Mēs šodien balsosim pret, bet, ja nedēļas laikā tas nebūs mainījies, mēs no savas puses uz nākamo Covid likuma skatīšanu, iesniegsim priekšlikumu, kas ir pēc būtības līdzīgs," teica deputāts Eglītis.
Drīz pēc Eglīša debatēs iesaistījās Zakatistovs, sakot, ka "ir pienācis laiks, kad mums gan kā pozīcijai, gan kā opozīcijai, gan kā deputātiem, gan kā sabiedrībai kopumā jāsaprot, kas ir tās mācības, ko mēs būsim ieguvuši no šī krīzes laika". Viņš kategoriski noliedza, ka valdība un Petraviča nav rīkojušies pareizi.
Pievēršoties plašāk krīzei, Zakatistovs sacīja, ka "Latvijas nācijas dzīvesziņa ir bijusi, ka, ja tu strādā, tad tu dzīvo labāk nekā tie, kas nestrādā. Un kas ir tas, ko mēs iemācīsimies no krīzes? Manuprāt, būtu labi, ja mēs no krīzes iemācītos – tie, kuri ir strādājuši, tie, kuri strādā, tie, kuri nākotnē strādās, dzīvos labāk nekā tie, kuri nestrādā. Tik vienkārši būtu jābūt".
Zakatistovs atzina, ka šobrīd situācija nav viennozīmīga, jo valdība un labklājības ministre ir ilgstoši mēģinājusi panākt, lai atbalstu saņem tie, kuri ir iepriekš godprātīgi maksājuši nodokļus un kuri nevar strādāt šobrīd tieši krīzes dēļ, bet nākotnē turpinās strādāt, saprotot, ka viņu padarītais darbs, un samaksātie nodokļi nesīs labumu viņu ģimenēm.
"Tas, kur mēs esam nonākuši šobrīd – mēs esam nonākuši pie vērtējuma, kam pienākas atbalsts. Vai atbalsts pienākas tiem, kuri strādā, ir strādājuši un strādās, vai atbalsts pienākas katram, kurš elpo? Un šis mums kā sabiedrībai būs lielais jautājums. Vai mēs iznāksim no krīzes, saprazdami to, ka darbs nes labumus caur nodokļu sadalījumu valstij? Vai mēs iznāksim, saprotot, ka, ja tu elpo, tevi, vienalga, atbalstīs? Un tad tās nākotnes izvēles kļūst arvien sarežģītākas. Mēs negribam, lai tie, kas maksā nodokļus, pēkšņi uzdod jautājumu: "Kāpēc es tos nodokļus maksāju?" Tas ir tas grūtākais jautājums, kurš varētu mums kā sabiedrībai traucēt attīstīties nākotnē," teica Zakatistovs.
Deputāts piebilda, ka šie jautājumi jāuzdod sabiedrībai, jo tie nav jautājumi tikai no pozīcijas vai opozīcijas. "Arī pozīcijā pēkšņi es redzu Gati Eglīti, kurš grib dalīt naudu tikai tāpēc, ka kāds elpo. Un tā nav laba lieta. Tas ir pret Latvijas tautas dzīvesziņu. Es atgriežos pie pamatjautājuma – kādi mēs iziesim no šīs krīzes? Es cerētu, ka mēs izejam no šīs krīzes ar izpratni, ka cilvēki, kuri strādā, dzīvo labāk un saņem pakalpojumus, nekā tie, kuri saņem tikai pabalstus," teica Zakatistovs.
Viktors Valainis (ZZS) debatēs sacīja, ka šādā krīzes situācijā atbalsts pienākas visiem, kas elpo, tādēļ, ka valsts ar likumu ierobežojusi ļoti daudzu cilvēku iespējas strādāt.
Petraviča debatēs teica, lai kolēģi nemaldina, ka viņa melojot, jo šo jautājumu par patentmaksu maksātājiem un pašnodarbinātajiem risina Kultūras ministrija nevis Labklājības ministrija. Petraviča arī deputātiem atgādināja, kādi bijuši viņas vadītās ministrijas priekšlikumi un kas panākts dīkstāves palīdzības un krīzes pabalstu jomā.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) par Zakatistovu teica, ka vēlme mācīt par nodokļu maksāšanu ir infekcija, kas pielīp, kad pārkāpj Finanšu ministrijas slieksni, tomēr audzināt vajag normālos apstākļos nevis krīzē. Deputāte atgādināja, ka valdība ar vieglu roku piešķīrusi 250 miljonus eiro "Air Baltic", bet "knauzerējas" ar atbalstu krīzē cietušiem cilvēkiem. "Dots devējam atdodas. Tā arī ir latviešu dzīves ziņa," atgādināja deputāte.
Ļubova Švecova (S) piebilda, ka tad, kad nav argumentu, tad sākas sabiedrības šķelšana. Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis (S) izteica pateicību Zakatistovam, jo viņš esot koalīcijas simbols un parāda tās īsto seju. "Tas būtu jāredz visiem Latvijas iedzīvotājiem," teica deputāts.
Boriss Cilevičs (S) debatēs sacīja, ka "sanāk, ka solidaritāte neietilpst latviskajā dzīves ziņā?". Deputāts gan nedomājot, ka "manai tautai un manai valstij ir sveša tāda vērtība kā solidaritāte. Ja cilvēks elpo, tad jāpalīdz". Cilevičs atgādināja par vairāku tautu tradīciju vecos cilvēkus aizvest ar ragaviņām uz mežu un vaicāja: "Varbūt jūs Finanšu ministrijā jau gatavojat masveidīgu ragaviņu iepirkumu?"
Valērijs Agešins (S) debatēs citēja Alberta Einšteina teikto, ka dzīvei vērtību piešķir tikai tas, ko esi darījis citu labā.
Savukārt deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) debatēs vērsās pie sava koalīcijas kolēģa, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna (JKP), sakot, ka Ģirģena vadītā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija jau ir divas reizes prasījusi viņam skaidrot 286 miljonu eiro ieguldīšanu "Air Baltic", un kauns esot skatīties uz saņemtajām atbildēm 9. klases referāta līmenī, ko komisiija saņēmusi. Ģirģens arī atgādināja Saeimas priekšsēdētājai Inārai Murniecei (NA), ka komisija no viņas un Saeimas Prezidija joprojām gaida atbildes uz jautājumiem par e-Saeimas izveidošanas iepirkumu.
Saeimas vairākums priekšlikumu, ka ikviens nodokļu maksātājs, par kuru ir iesniegts pieteikums dīkstāves pabalsta saņemšanai, saņem dīkstāves pabalstu ne mazāk kā 180 eiro mēnesī, noraidīja. Par balsoja ZZS, "Saskaņa" un daži neatkarīgie deputāti, savukārt daži no JKP un NA frakcijām atturējās.
Arī turpmākajā debašu gaitā par dažādiem opozīcijas priekšlikumiem nereti opozīcijas deputāti atsaucās uz Zakatistova izmantotajiem vārdu salikumiem par maksāšanu tiem, kas elpo.
Ko atbalstīja
Saeimas vairākums atbalstīja grozījumus likumā, ka publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā iesniegšanas termiņš pagarināms līdz 2020. gada 31. decembrim.
Saeima arī nolēma, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai, un iesniegt iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.
Deputāti arī nolēma Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ par 50% samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm. Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto plānots piemērot Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam. Paredzēts arī, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu.
Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū.
Saeimas vairākums arī atbalstīja grozījumu, kas paredz, ka uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības tiek palielinātas par 57 070 750 eiro, lai izsniegtu Latvijas Republikas galvojumu Eiropas Komisijai par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)". Finanšu ministram ir tiesības parakstīt Latvijas Republikas vārdā galvojuma līgumu ar Eiropas Komisiju par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)" pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma līgumu."
Ko neatbalstīja
Saeimas vairākuma atbalstu neguva vairāki opozīcijas priekšlikumi, par kuriem gan paši iesniedzēji iesaistījās plašās debatēs.
Noraidīti tika gan piedāvājums noteikt, ka tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu ir arī pašnodarbinātajai personai, kurai dīkstāves pabalsts ir atteikts, gan rosinājums Ministru kabinetam pagarināt pieteikšanās termiņus dīkstāves pabalstu saņemšanai par visu ārkārtējās situācijas laiku, gan priekšlikums noteikt, ka nodokļu administrācijas administratīvo aktu piespiedu izpilde pret fiziskām personām nodokļu maksātājiem ir apturama uz sešiem mēnešiem.
Netika atbalstīts priekšlikums atļaut visu bērnu interešu izglītības programmu nodarbības, stingri ievērojot epidemiologu norādījumus, tāpat kā priekšlikums noteikt, ka par laikposmu, kamēr valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, personām, kurām ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības saņemt ikmēneša papildus piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta 150 eiro apmērā, tās apmēru aprēķina no 2020. gada 12. marta un neizmaksāto starpību izmaksā līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Saeima neatbalstīja rosinājumu, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2020. gadā Latvijā vairākkārtīgi tiesīgi ieceļot ārvalstnieki, kuru ģimenes locekļi ir Latvijas valstspiederīgie (vecāki, bērni, adoptēti bērni, laulātie). Ierodoties Latvijā no jebkuras valsts, izņemot Lietuvu un Igauniju, jādodas 14 dienu pašizolācijā."
Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī vairāk opozīcijas priekšlikumi atbalstam izglītības nozarē iesaistītajiem. Tajā skaitā priekšlikums, ka 2020. un 2021. gadā nodrošināms valsts galvojums visiem pieteiktajiem studiju un studējošā kredītiem studijām Latvijā.
Arī priekšlikums, ka izglītības iestāžu noteikto tīmekļa vietņu izmantošanas izdevumus, kas rodas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem un izglītojamo vecākiem saistībā ar attālināto mācību nodrošināšanu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz pašvaldība, saņemot attiecīgu mērķdotāciju no valsts budžeta. Interneta, telefona, datortehnikas, elektrības un printera ekspluatācijas izdevumus, kas rodas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem saistībā ar attālināto mācību nodrošināšanu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz pašvaldība, saņemot attiecīgu mērķdotāciju no valsts budžeta.
Opozīcija arī piedāvāja noteikt, ka Latvijas valstspiederīgo studējošo, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, 2020. gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvo no mācību maksas. Minētos studiju maksas izdevumus augstskolai sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Tika arī rosināts, ka par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem stipendiju apmērs 2020. un 2021. gadā pamatstudiju līmenī ir 200 eiro mēnesī un augstākā līmeņa studijās – 300 eiro mēnesi, un augstskolu studējošajiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, 2020. un 2021. gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmaksā stipendiju no valsts budžeta līdzekļiem, kurus augstskolām piešķir proporcionāli studējošo skaitam. Bija arī priekšlikums Ministru kabinetam paredzēt likumprojektā par valsts budžetu 2021. gadam papildus 3000 valsts finansētās studiju vietas nozarēs, kas palīdzēs Latvijas ekonomikas atlabšanā.
Opozīcijas deputāti arī vēlējās panākt, lai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārkārtējās situācijas laikā, no 2020. gada 12. marta noteikt piemaksu par darbu paaugstināta riska apstākļos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, piešķirot tam finansējumu no valsts budžeta.
Atkārtoti iesniegts un noraidīts tika arī priekšlikums Rīgas domes pagaidu administrācijai atjaunot braukšanas maksas atlaides Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, nosakot braukšanas maksas atvieglojumus darba dienās no pulksten 10 līdz 16.
