Foto: LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ( NA) paredzējis rosināt izmaiņas likumos, lai turpmāk maksātnespējas procesa administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss un tiem būtu pienākums gan iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas, gan deklarēt ienākumus.

Izmaiņas paredzētas, lai pieliktu punktu sabiedrībā pieaugošajām bažām par iespējamo maksātnespējas procesu administrēšanas slikto kvalitāti. Ministrs plāno ieviest izmaiņas, kuras nodrošinātu, pirmkārt, administratoru kā augsti kvalificētu speciālistu vārda attaisnojumu un, galvenais - attieksmes maiņu pret maksātnespējas procesa norisi gan no administratoru, gan kompetento valsts institūciju puses.

Šobrīd administratora funkcijas var pildīt persona, kurai ir Maksātnespējas likumā paredzētā izglītība, kā arī, tā ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Lai nodrošinātu, ka administrators patiešām nav ieinteresēts kādas no pušu interešu aizstāvībā maksātnespējas procesa norises laikā, kā arī, lai administrators veiktu atbildīgi savus uzdevumus, administrators būtu pielīdzināms valsts amatpersonai, par gaidāmajām izmaiņām portālu "Delfi" informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Notiekot šādām izmaiņām, administratora pienākumos ietilptu savu ienākumu deklarēšana, kā arī būtu ierobežojumi amata darbību savienošanā. Proti, attiecībā uz administratoru būtu piemērojamas likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas.

Iecerēts, ka maksātnespējas procesa administratoru turpmāku sertificēšanu pārņemtu valsts.

Šobrīd maksātnespējas procesa administratoru sertifikāciju un sertifikāta anulēšanu veic ar likumu deleģētā nevalstiska organizācija, kas ir Maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

TM norāda, ka sabiedrības neuzticība maksātnespējas procesu norisei ir apliecinājusi, ka nepieciešamas izmaiņas arī šajā jomā. Administratoru pašorganizācija nav spējusi pietiekami kvalitatīvi  nodrošināt  uzticamu administratoru ienākšanu un atrašanos administratorus saimē.

Tāpat Bordāns paredzējis rosināt izmaiņas attiecībā uz maksātnespējas procesu norisi.

Tās paredzētu Latvijas teritorijā veidot vienu administratoru sarakstu šā brīža piecu sarakstu vietā, lai nodrošinātu arvien lielāku nejaušību maksātnespējas procesu administratoru izvēlē.

Tāpat būtu vērtējama administratoru izvēle atbilstoši to pieredzei jeb kvalifikācijai, ai liela uzņēmuma maksātnespējas procesa administrēšana nav kā pirmā lieta vēl nepieredzējušam administratoram.

Paredzēts arī stiprināt maksātnespējas administrācijas kompetenci, lai gadījumos, kad administrācijā tiek izskatīta sūdzība par administratoru, tā administratora prettiesiskas rīcības rezultātā uzdotu administratoram ne vien atkārtoti veikt kādu darbību, bet pieņemt lēmumu pēc būtības. Tādējādi tiktu nodrošināt ka administrācija kā procesus uzraugošā institūcija tos uzraudzītu arī pēc būtības nevis formāli.

Tieslietu ministra plānotās izmaiņas tiks ietvertas jaunos un konkrētos priekšlikumos, kurus iesniegt Saeimā izvērtēšanai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un vides komisija ir izveidojusi  īpašu darba grupu, kura strādā pie apjomīgām izmaiņām Maksātnespējas likumā, atgādina TM.

Pirmdien par saviem plāniem Bordāns informējis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu,  Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenti Līgu Menģelsoni.

Uzņēmēju pārstāvji pauda atbalstu ideju tālākai virzībai un apliecināja, ka ir pienācis laiks būtisku izmaiņu ieviešanai, norāda TM.

Savukārt Maksātnespējas administratotru asociācijā portālam "Delfi" sacīja, ka pagaidām oficiālu pozīciju tā nesniegs. Tas tikšot darīts preses konferencē, kas plānota otrdien.

Latvijā aktuāli praktizējoši ir vairāk nekā 300 maksātnespējas administratori, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir zvērināti advokāti, kuri nav valsts amatpersonas statusā un kam valsts amatpersonas deklarācijas nav jāsniedz.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!