Kā portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā, ceturtdien pieņemtie grozījumi ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. "Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.," pauž Bērziņš.
Juridiskās komisijas virzītie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Administratoru kvalifikācijas pārbaudes funkcija tiek nodota valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Kvalifikācijas prasību izpilde tiks kontrolēta reizi divos gados. Vienlaikus plānots būtiski paplašināt to personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesu – tā varēs būt jebkura rīcībspējīga fiziska persona, uz kuru neattiecas likumā noteikti ierobežojumi.
Tiesības apmācīt administratora amata pretendentus paredzēts nodot Maksātnespējas administrācijai un citām juridiskām personām, neliedzot to turpināt arī administratoru profesionālajai organizācijai.
Kā obligāta prasība administratoram tiks izvirzīta nevainojama reputācija. Iespējamu kandidāta neatbilstību šai prasībai izskatīs neatkarīga eksaminācijas komisija.
Tāpat paredzēts ieviest maksātnespējas administratoru disciplināratbildību. Par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai būs normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Disciplinārlietu komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata.
Likumā iekļautais regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai.
Tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā persona. Kreditoru vairākumam būs tiesības jebkurā brīdī mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu.
Ar likuma grozījumiem plānots ieviest Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēma, kas sekmēs Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikšanu un informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajiem.
Grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Savukārt asociācijā portālam "Delfi" pauda uzskatu, ka administratoru uzraudzības stiprināšana, ieviešot disciplināratbildību, nav peļama, tomēr tā nesniegs maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesību aizsardzību, uz kuru kā problēmu norādījušas ārvalstu un vietējās uzņēmēju organizācijas.
Jau kopš 2003.gada maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība ir bijusi uzticēta valsts pārvaldes iestādei Maksātnespējas administrācijai, kuras līdzšinējo darbību aktīvi kritizējušas uzņēmēju organizācijas. Taču tā vietā, lai veidotu sistēmu, kas efektīvi un ātri atrisinātu maksātnespējas procesa problēmjautājumus, jaunais regulējums paredz vēl vienas institūcijas izveidošanu, kas darbosies saskaņā ar valsts pārvaldes darbību regulējošajiem tiesību aktiem un kuras darbību nodrošinās pamatoti kritizētā Maksātnespējas administrācija, norāda asociācijā.
Administratoru asociācijā uzsver, ka maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesību aizsardzību pēc būtības nevar nodrošināt valsts pārvaldes iestāde, bet šie jautājumi ir risināmi tiesā.
Tāpat Administratoru asociācijā negatīvi vērtē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugu institūta ieviešanu, neparedzot šīm personām nekādas kvalifikācijas vai pieredzes prasības.
Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugu ieviešanas nepieciešamība tika pamatota, norādot, ka finansiālās grūtībās esoša uzņēmuma darbības atjaunošanas nodrošināšanai nepieciešamas zināšanas un pieredze finanšu un ekonomikas jomā, kas vairumam administratoru neesot pietiekama. Tomēr, tā vietā, lai noteiktu nepieciešamās profesionāls prasības, likumdevējs ir izšķīries atļaut tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga pienākumus veikt ikvienai personai, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā.
Lai arī Maksātnespējas likumā paredzēts, ka arī šīm personām tiks piemērota disciplinārā atbildība, tomēr pastāv risks, ka atbildības piemērošana citu valstu pārstāvjiem būs neefektīva. Turklāt disciplinārā soda piemērošana nenovērsīs kreditoriem nodarīto kaitējumu. Tāpat pastāv risks, ka tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas, kuras būs problemātiski uzraudzīt, var tikt izmantotas uzņēmumu ļaunprātīgai pārņemšanai.
Administratoru asociācija arī pauž nožēlu, ka šodien pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā neveicina maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu – kreditoru prasījumu segšanu pēc iespējas lielākā apmērā. Likums nerisina arī citas maksātnespējas procesā pastāvošās problēmas.
Lai arī Tieslietu ministrija minētos grozījumus Maksātnespējas likumā uzskata par nozīmīgu soli maksātnespējas jomas attīstībā, Administratoru asociācija norāda, ka pieņemtās fragmentārās likuma izmaiņas nesasniegs sākotnējos maksātnespējas jomas reformas uzstādījumus.
