Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, lietā ir saņemta kasācijas sūdzība no "Peltes īpašumu" pārstāves Baibas Abzalonas. Kasācijas sūdzība ir iesniegta 26.novembrī, bet pagaidām vēl nav izlemts jautājums par tās pieņemšanu.
Jau ziņots, ka kopumā pret Dženingsu ir ierosinātas divas lietas un abas ir faktiski identiskas, un tās ir iesniegtas saistībā ar Dženingsa noslēgtajiem darījumiem "Peltes īpašumu" vārdā laikā no 2005.gada līdz 2009.gadam, kurus uzņēmuma līdzšinējais maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds uzskatījis par šaubīgiem un nesaprotamiem, kā arī kopumā fiktīviem.
Lietā, kur šodien tika nolasīts AT spriedums, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2014.gada nogalē šo prasību noraidīja. Savukārt otrajā lietā par 440 000 eiro piedziņu Rīgas apgabaltiesa nolēma prasību apmierināt daļēji, par labu prasītājam piedzenot 358 973 eiro, bet prasību noraidot daļā par 67 936 eiro piedziņu. Savukārt daļā par 14 266 eiro piedziņu tika izbeigta tiesvedība, jo par šo summu prasība netika uzturēta.
Kā iepriekš pastāstīja Dženingsa advokāts Indulis Balmaks, vienlaikus Rīgas apgabaltiesa ir izprasījusi no Administratīvās apgabaltiesas un lietas materiāliem kā pierādījumu abās civillietās pievienojusi Sprūda parakstītu apelācijas sūdzību administratīvajā tiesvedībā, kurā viņš izsakās tieši par tiem pašiem darījumiem, kurus civillietās viņš atzīst par fiktīviem, ka tie ir patiesi. Līdz ar to tika uzturēti divi dažādi prasījumi divās dažādās tiesās pret diviem dažādiem atbildētājiem, apgalvojot diametrāli pretējas lietas, skaidroja advokāts.
Tāpat Balmaks paskaidroja, ka abās civillietās kā pierādījumi ir pievienoti detalizēti aprakstīti pieņemšanas-nodošanas akti, no kuriem izrietot, ka Sprūdam ir nodoti vairāki desmiti mapju ar dokumentiem. Iztiesāšanas laikā kā pierādījums tika konstatēts, ka 2008.gadā tā brīža "Peltes īpašumu" dalībnieki vienbalsīgi akceptēja visas Dženingsa veiktās darbības uzņēmumu labā, un šo apstākli jau ņēmusi vērā Rīgas apgabaltiesa lietā par 925 000 eiro piedziņu.
Kā abu prasību leģitīmais mērķis tika norādīts atgūt naudu, ar kuru apmierināt kreditoru prasījumus. Balmaks atgādināja, ka pērn Sprūds pārstāja pildīt "Peltes īpašumu" administratora pienākumus, kā arī uzņēmums no maksātnespējas procesa pārgāja uz tiesiskās aizsardzības procesu, un visi kreditori apstiprināja procesa plānu. Pašreizējā situācijā visi kreditori ir atteikušies no visiem saviem prasījumiem, izņemot par 1%.
Pērn plaši izskanēja "Peltes īpašumu" lieta - uzņēmums bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja bijušajam nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim. Patlaban šī procesa dēļ saistībā ar Lūša darbībām notiek kriminālizmeklēšana par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas lielā apmērā un dokumentu viltošanu.
