Energokompānijas padomes priekšsēdētājs atzina, ka, vērtējot no uzņēmuma viedokļa, tarifi būtu jāpaaugstina. Tas ir saistīts ar izmaksu pieaugumu - gāzes cenu kāpumu, algu pieaugumu un "Latvenergo" izdevumu pieaugumu, kas iespaido kompānijas pašizmaksu.
Tomēr esot jāņem vērā arī citi aspekti. Piemēram, tas, ka valstī ir ļoti augsta inflācija. Lai Latvija varētu pievienoties eirozonai, tā ir jāsamazina, turpretī tarifu celšana radīs pretēju efektu, norādīja Vītols.
Tarifu celšana būšot "sitiens" maznodrošinātajiem patērētajiem. Esot daudz tādu cilvēku, kas par elektroenerģiju maksā 4,5 latus mēnesī. Vītols atzina, ka tarifa paaugstinājums naudas izteiksmē viņiem būtu mazs, tomēr, iespējams, nav jābūt arī šādam pieaugumam.
Vītols domā, ka ir iespējams atrast mehānismu, kā ievērot abus aspektus.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons atturējās komentēt tarifu jautājumu un norādīja, ka darbs vēl turpinās. Viņš sacīja, ka nepieciešams pabeigt darbu pie nākamā gada budžeta, kā arī jākonsultējas ar regulatoru.
Miķelsons prognozēja, ka darbs pie budžeta un tarifiem tiks pabeigts ne agrāk kā novembra beigās.
"Latvenergo" bija izstrādājis vairākus tarifu paaugstināšanas variantus, kas tika iesniegti Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijas speciālisti, izvērtējot "Latvenergo" piedāvāto tarifu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību, secināja, ka pašreizējos apstākļos tarifus nevajadzētu paaugstināt. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) pauda viedokli, ka energokompānijai būtu nevis jāprasa elektroenerģijas tarifu paaugstinājums, bet gan rūpīgi jāizvērtē kompānijas budžeta izdevumi.
Nepieciešamību paaugstināt tarifus "Latvenergo" pamato ar ārējo izmaksu kāpumu, jo, piemēram, importētās elektroenerģijas cena pieaugusi par 30%. Pēdējo reizi "Latvenergo" elektroenerģijas tarifi pieauga 2004.gada 1.janvārī, kad kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vidēji par 12,7%.
