Māra Grīnblata (TB/LNNK) atbildes uz 'Delfi' lasītāju jautājumiem

Mūsu apvienība uzskata, ka tuvākajā laikā nav jālemj par pensijas vecuma palielināšanu. Šis jautājums ir saistāms gan ar nodarbinātību, gan ar dzīves ilgumu, gan ar veselības aprūpi, kas pašlaik nav tādā līmenī, lai gados veci cilvēki varētu ilgstoši strādāt. Protams, jādod iespēja pēc pensijas vecuma sasniegšanas strādāt tiem, kas to vēlas, saņemot gan pensiju, gan atalgojumu.

Nevar gan izslēgt, ka nākotnē pie šī jautājuma būs jāatgriežas. Daudzās Eiropas valstīs pensijas vecums ir lielāks. Bet Eiropas Savienība nevienam neuzspiež noteikt konkrētu pensijas vecumu; tā ir mūsu pašu izvēle.

Harijs: Grīnblata kungs, kāds lūdzu būtu TB/LNNK piedāvātais darbības plāns (vai vismaz - skatījums), lai Latvijas pilsoņi neturpinātu braukt prom no Latvijas, lai strādātu Īrijā, Lielbritānijā un citās t.s. "vecajās" ES valstīs?? Jeb Jums šāda plāna vienkārši nav, un arī turpmāk paļaujamies uz to, ka tirgus ekonomika vienkārši "visu noliks savā vietā"?

Šīs problēmas risināšanai ir veltīta mūsu sociāli ekonomiskās programmas galvenā daļa, jo ar direktīvām metodēm valdība nevar liegt cilvēkiem strādāt ārpus Latvijas. Neuzskatām, ka viena vai divu gadu ilga atrašanās ārpus Latvijas varētu būt ļaunums, ja cilvēks iegūst pieredzi, kaut ko nopelna un atsūta naudu savai ģimenei. Sliktāk, ja cilvēki pamet Latviju uz ilgāku laiku vai uz visiem laikiem.

Galvenais jautājums ir par to, kā samazināt milzīgo inflāciju, un īpaši tās ietekmi uz nekustamā īpašuma sektoru, kas liedz arī tām ģimenēm, kas strādā un pelna, iegādāties sev mājokli. To varētu novērst ar jaunu nodokļu politiku, kas mazinātu spekulatīvu darbību nekustamo īpašumu laukā – augstāki nodokļi tiktu piemēroti personām, kas iegādājas dzīvokli vai zemi nevis ar mērķi tur dzīvot vai būvēt, bet lai pēc gada vai diviem to pārdotu.

Otrs virziens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un neapliekamā minimuma, kā arī neapliekamā minimuma par apgādībā esošu bērnu palielināšana.. Mūsu programmā paredzēts, ka neapliekamajam minimumam ir jāsasniedz trešdaļa no vidējās algas, kas būtu jūtams ieguvums sabiedrības daļai, kas saņem par vidējo zemākas algas.

Tas, ka šāda pieeja veicinās algu pieaugumu valsts un sabiedriskajā sektorā, ir pats par sevi saprotams. Bet arī privātajā sektorā tas veicinātu legālo algu pieaugumu, mudinot cilvēkus padomāt – tomēr ir, vai nav vērts braukt prom no Latvijas. Tas neatgriezīs atpakaļ tos cilvēkus, kuri jau aizbraukuši, bet vismaz liks pārdomāt tiem cilvēkiem, kas ir šeit uz vietas.

Comandos: Ko TB/LNNK darīs, lai nepieļautu viesstrādnieku, kuri nav ES iedzīvotāji, iebraukšanu/ievešanu Latvijā? Vai TB/LNNK apzinās, ka mēģinājumi atļaut ievest Latvijā viesstrādniekus no valstīm ārpus ES ir motivēti ar nevēlēšanos maksāt Latvijas strādniekiem ES dzīves līmeņa prasībām atbilstošu algu?

Mums ir negatīva attieksme pret viesstrādnieku ievešanu, izņemot atsevišķus augsti kvalificētus strādniekus atsevišķās nozarēs. Darbaspēka ievešana tādās nozarēs kā būvniecība vai tirdzniecība ir nevēlama, jo lētā darbaspēka ienākšana no Baltkrievijas, Ukrainas vai citām valstīm uz ilgu laiku apturēs algu pieaugumu, un līdz ar to veicinās gados jaunu, spējīgu cilvēku izbraukšanu no Latvijas.

Ja mēs gribam šo procesu apturēt, mums jāsakārto nodokļu politika Latvijā un jāpretojas darbaspēka ievešanai. Mēs esam piedāvājuši stingrākus sodus darba devējiem par nelegālās nodarbinātības veicināšanu – šādi priekšlikumi vairākas reizes ir iesniegti Saeimā, bet pagaidām nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Domāju, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas. Jābūt daudz stingrākai kontrolei un sodiem.

Lai kā arī atsevišķi uzņēmēji vēlētos lēto viesstrādnieku iebraukšanu, mēs uzsveram, ka kopumā valstij tas nav izdevīgi un novedīs ļoti sliktām sekām, lejot ūdeni uz tām dzirnavām, kas mudina cilvēkus, it īpaši no provincēm, braukt prom.

Vēl jautājums: Vai jums (jūsu partijai) ir kādi konkrēti pasākumu plāni inflācijas apturēšanai? Es šeit nerunāju par tādiem slepenajiem plāniem, kā Kalvītim, kurus viņš tur azotē, nepiemēro un nevienam nerāda. Gribu zināt pavisam konkrēti, ja ir, tad kādi? Kāpēc jūsu partija par šo tēmu ir klusējusi?

Inflācija ir jāsamazina, un šajā jomā mums ir konkrēti priekšlikumi. Mēs esam sagatavojuši un iesnieguši Saeimā trīs likumprojektus nekustamo īpašumu nodokļu un nodevu jomā. Neapšaubāmi, ka zemes, dzīvojamo ēku un dzīvokļu cenu katastrofāli straujš pieaugums ir viens no inflācijas cēloņiem, kas netieši ietekmē arī citu cenu pieaugumu. Mēs uzskatam, ka tieši nekustamo īpašumu cenu pieauguma apturēšana vai pat samazināšana varētu labvēlīgi ietekmēt situāciju. Tādēļ mēs esam gatavi savus sagatavotos likumprojektus vēlreiz iesniegt Saeimā, jo iepriekšējā reizē tie tika noraidīti.

Runājot par priekšlikumu samazināt PVN pārtikai, pastāv riska elements, ka valsts ieņems mazāk nodokļos no pārtikas tirdzniecības, bet nebūs nekādas garantijas, ka tiks samazinātas pārtikas cenas. Starpība var vienkārši aiziet tirgotājam kabatā, un valsts tur būs bezspēcīga. Ja šo risku var novērst ar kādiem efektīviem instrumentiem, jautājumu par PVN samazināšanu var skatīt.

Jānis: Kādēļ TB/LNNK ir pret progresīvā ienākuma nodokļa atjaunošanu Latvijā, kāds pastāv vairākumā pasaules valstu, t.sk. Īrijā un pasaulē ekonomiski konkurētspējīgākajā valstī - ASV?

Mēs piedāvājam sava veida progresīvo nodokli nekustamiem īpašumiem. Ja īpašums ir dārgāks un iegādāts spekulatīviem nolūkiem, nevis personīgai dzīvošanai, tad likmei ir jābūt lielākai. Tas attiecas gan uz nekustamā īpašuma nodokli par ēkām, gan uz zemesgrāmatas nodevu par īpašuma reģistrēšanu.

Runājot par iedzīvotāju ienākumu nodokli, uzskatu, ka progresīvo likmju ieviešana patlaban ir priekšlaicīga, taču par to var diskutēt nākotnē. Šobrīd valsts un pašvaldību sektorā oficiālās algas ir lielākās nekā privātajā sektorā, kas liecina par to, ka privātajā sektorā daudzi daļu algas maksā aploksnē. Šādā situācijā, ieviešot progresīvo ienākuma nodokli, to apmaksātu valsts un pašvaldību iestādes. Līdz ar to progresīvais nodoklis faktiski tiktu finansēts no nodokļu maksātāju naudas.

Tālākā nākotnē, kad privātajā sektorā algas būs lielākas, šo jautājumu var skatīt.

Sebastjānis: Kā Jūs, Grīnblata kungs, vērtējat to privatizāciju, kas notika Latvijā?

Privatizācija Latvijā nav notikusi pašā labākajā veidā. Ja mēs to salīdzinām ar citiem bieži pieminētiem piemēriem - Čehiju vai Igauniju, tur privatizācija atsevišķos posmos bija veiksmīgāka. Mēs uzskatām, ka sertifikātu ieviešana un dalīšana nebija labākā privatizācijas metode. Sertifikāti neveicināja tautsaimniecības attīstību.

Acīmredzot Čehijas modelis, kur sertifikāti nebija pārdodami, bet par tiem varēja iegādāties akcijas, kuras gan pēc tam varēja pārdot, bija mazliet labāka metode.. Arī Privatizācijas aģentūra nav pietiekami efektīvi izstrādājusi noteikumus un kontrolējusi to, lai uzņēmumi pēc privatizācijas turpinātu strādāt, nevis tiktu iztirgoti pa daļām.

Ļaunumu nodarīja tas, ka Privatizācijas aģentūras pirmā vadība bija ārpus jebkādām aizdomām, pilnīgi nesodāma, kaut gan privatizācijas procesā bija daudzas lietas, ko varēja koriģēt deviņdesmito gadu vidū. "Latvijas ceļa" laikā, un pēc tam arī Šķēles laikā Privatizācijas aģentūras vadība tika pārmērīgi aizstāvēta pret jebkādu kritiku.

Žurks: Vai Jūs uzskatiet, ka ofšori ir problēma Latvijā? Vai TB/LNNK ir programma, kā samazināt ofšoru ietekmi Latvijas politikā?

Vai tā ir problēma – grūti pateikt. Atsevišķos sektoros ofšori darbojas, acīmredzot to ietekmes likvidēšana saistīta ar izdevīgāku nodokļu politiku Latvijā. Cik es zinu, veiksmīgi tiek strādāts pie ofšoru ietekmes samazināšanās komercbankās, bet ir sektori, kur to ietekme ir liela. Likumdošana tos neaizliedz, šeit var domāt par to, vai nākotnē šajā jomā kaut kas aktīvi jādara. Šobrīd mēs tādus plānus nepiedāvājam, uzskatot, ka ir virkne svarīgāku problēmu. Valstij ir daudz aktuālāk palīdzēt mazāk turīgiem cilvēkiem.

Tūjietis: Novērtējot deputātu kandidātu sarakstu, ievēroju ,ka neesat iekļāvuši tādus cilvēkus, kuri būtu speciālisti drošības un kārtības jautājumos. Vai uzskatāt ,ka šie jautājumi ir pietiekami sakārtoti mūsu valstī un atrodas drošās rokās?

Protams, ir aktuāla virkne jautājumu, kas saistīti ar policijas darbu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbu. Deputāti un deputātu kandidāti saņem sūdzības arī par tiesnešu, zemesgrāmatas tiesnešu, prokuratūras, izmeklētāju darbību. Un nav gluži tā, ka mūsu sarakstā nav ar šiem jautājumiem saistītu cilvēku. Juris Dobelis ir ilgstoši strādājis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, no 1994. līdz 1995.gadam viņš vadījis Rīgas domes Kārtības komiteju. Vidzemes vēlēšanu apgabalā pirmais kandidāts mums ir Romāns Ibragimovs, privātuzņēmējs, kurš iepriekš ir strādājis par izmeklētāju. Bet, kopumā ņemot, policisti, prokurori un tiesneši neraujas stāties partijās un kandidēt vēlēšanās, viņi maz iesaistās politikā.

Plānots, ka mums būs arī kandidāts iekšlietu ministra amatam. Es viņu nevaru pašlaik nosaukt, jo galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Arvids, Es dzīvoju Mērdzenes pagastā. Mūsu vēlētāji nekad nav redzējuši dzīvus TB/LNNK pārstāvjus, kaut par tiem viens otrs balsojis pastāvīgi. Mēs vēlētos dzīvu saiti ar partiju, par kuru esam balsojuši. Kad jūs atnāksiet uz Latgali ???

Ludza: Kāpēc jūs nedarbojaties Latgalē???

Nevarētu apgalvot, ka mūsu apvienība nedarbojas Latgalē, mums ir samērā daudz biedru Balvu pusē. Balvu domē pieci deputāti no 11 ir mūsējie. Arī Rēzeknes pusē mums ir samēra daudz biedru. Kontakts ar latgaliešiem ir, un, ja kādam ir interese stāties mūsu apvienībā, tad var zvanīt uz mūsu apvienību un interesēties par to. Es pats neesmu kandidāts Latgales apgabalā, tāpēc esmu tur viesojies retāk. Jāsaka gan, ka ne Mērdzenes pagastā.

Caurmērā atbalsts mūsu apvienībai Latgalē ir mazāks, nekā citur, bet 2002.gada Saeimas vēlēšanas, kas mums, atklāti sakot, bija neveiksmīgas, lielākais balsotāju skaits bija tieši Balvu rajonā.

Tenis: Kā tur īsti bija ar Jūsu sadarbību Rīgas domē ar idejiskajiem pretiniekiem? Vai tiesa, ka visi Jūsu partijas ideāli piemirsās materiālu interešu ietekmē?

Noteikti nē. Ja mēs vadītos no materiālām interesēm, mēs būtu gājuši jebkurā valdībā un jebkurā koalīcijā, neskatoties ne uz kādiem partneriem. Tā tas nav bijis, mēs esam bijusi pietiekami izvēlīgi.

Savukārt Rīgas dome nav tā vieta, kur lemj lielā mēroga parlamentāros jautājumus, piemēram, par izglītību, valodu, lai gan jautājums par dažādu sapulču rīkošanu Rīgas ielās mums ir ļoti būtisks. Tobrīd mēs cerējām, ka sadarbojoties ar sociāldemokrātiem, izdosies atstumt no amatiem Rīgas domē PCTVL deputātus. Tā kā mēs konstatējām, ka tas nenotika, mēs no šis koalīcijas izstājāmies. Savukārt daži mūsu pārstāvji, kuri negribēja to saprast, jau sen vairs nav mūsu biedri.

Sociāldemokrātu sadarbība ar PCTVL kļuva aizvien ciešāka, savukārt ar mums viņi diezin ko sadarboties negribēja; arī jautājumos, kur mums bija līdzīgi viedokli. Mūsu taktiskais mērķis bija atvilkt sociāldemokrātus no sadarbības ar PCTVL. Tas neizdevās, un mēs zaudējām interesi par atrašanos domes koalīcijā.

Zuzanna: Kā Jūs domājat, vai tādam "Batjkam" vispār būtu vieta partijā, kas aizstāv latviešu nacionālās vērtības?

Te acīmredzot ir runa par "Jūrmalgeitu", kur ar vairākām partijām saistītie cilvēki un vēl četras personas mēģināja ietekmēt balsojumu par labu Jurim Hlevickim un par sliktu Inesei Aizstrautai (JL). Jāuzsver viens – mūsu partija iepriekš bija vienojusies par atbalstu Inesei Aizstrautai, un tā arī mūsu deputāti balsoja. Mūsu Jūrmalas domes deputāti uz aizdomīgajiem zvaniem neatbildēja, viņi vienkārši necēla klausuli, lai neielaistos nekādās diskusijās. Jānis Straume toreiz nebija Latvijā, un Šlesera kungs viņu nesazvanīja. Ja arī būtu sazvanījis, mēs šo viedokli nebūtu mainījuši. Mēģinājums mūs piesaistīt šai Jūrmalas lietai ir Pirmās partijas, vai kāda cita izdomājums.

Kas atteicās uz iesauku, kas skanēja televīzijā un citur... Es Jāni Straumi pazīstu 18 gadus, un visi viņu dēvē par Jāni vai par Straumes kungu. Neviens viņu par "Batjku" nekad nav saucis un nesauc. Protams, ka cilvēks, kurš atļāvies kaut kur citur tā runāt, ir no partijas atskaitīts, un vairs nav mūsu rindās. Turklāt šis cilvēks, apejot Apvienību, solīja lietas, kurus viņš nevarēja izpildīt. Protams, ka viņš nekādu partijas vadību nevarēja sasaukt un lēmumus ietekmēt. Tas viss bija blefs.

Arvīds Kalme: Vai spekulācija ar dzīvokļiem (godājamais Straume) atbilst partijas morāles un ētikas noteikumiem, un vai partijai maz tādi ir?

Viņš tik tiešām savu dzīvokli (nav runa par dzīvokļiem) bija privatizējis, ierakstījis zemesgrāmatā, un varēja to pārdot. Protams, to var nosodīt, katram ir tiesības uz savu viedokli. Jāpiezīmē, ka Jānis Straume nepiederēja pie tiem cilvēkiem, kuri varēja padomju laikos saņemt dzīvokli no valsts vai pašvaldības. Tātad, viņš šo dzīvokli ieguvis, pateicoties Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Viņš šo dzīvokli bija īrējis uz noteikumiem, ka šis dzīvoklis tiek remonts par īrnieku naudu, tiek nomaksāti iepriekšējo īrnieku parādi. Un šobrīd dažādu apsvērumu dēļ viņš šo dzīvokli pārdevis. Līdzko sākās diskusija par šo jautājumu, Straume šo līgumu kopijas aiznesa uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu ar lūgumu to izvērtēt. Un cik man zināms, pusotra divu gadu laikā nekādas reakcijas nav bijis, līdz ar to es pieņēmu, ka likums nav pārkāpts un viņam bija tiesības šo dzīvokli pārdot.

Runājot par ētiku, to var dažādi vērtēt. Es domāju, ka arī Straume pārdzīvo radušos situāciju.

L.A:.Vai TB\LNNK pieļauj iespēju strādāt valdībā, kuru vadītu Aivars Lembergs?

Mēs pieļaujam iespēju strādāt valdībā, kuru vadīs Roberts Zīle! Es domāju, ka ap Lemberga iespējām veidot valdību vēl ir daudz neskaidrību. Vai kāds pieļauj, arī pats jautātājs, ka Vaira Vīķe – Freiberga viņu nosauks par valdības vadītāju? Jo partijas var izvirzīt, ko viņi vēlas, bet premjera kandidāts būs tikai viens, kuru nosauks Valsts prezidente.

Cirvis: Vai, balsojot par TB/LNNK, es atkal nenometīšu zemē savu balsi, jo partija, lai saglabātu savu svēto latvisko tēlu, turpinās palikt ārpus valdības un atbildības par valstī notiekošo? Mēs uzskatam, ka mūsu lēmums par neiekļaušanos pēdējā valdībā kā piektajai partijai bija pilnīgi pareizs. Jo piecu partiju valdība, kuru Saeimā atbalstītu gandrīz 80 deputāti, būtu lieka greznība.

Vienlaikus mūsu nostāja ir atrasties konstruktīvā opozīcijā - saprātīgus valdības priekšlikumus mēs atbalstam bez liekas tielēšanās, vai bez īpašām prasībām. Man nepatīk tās opozīcijas partijas, kas balso pret valdības iesniegtiem likumprojektiem, tikai tāpēc, ka tie nāk no valdības. Ja priekšlikumi ir daudzmaz saprātīgi un atbilst mūsu programmai, mēs neredzam problēmas tos atbalstīt. Tā, ka mūsu atrašanās opozīcijā nekādā veidā netraucē valdības darbu. Tieši otrādi - mēs bieži uz frakcijas sēdēm uzaicinām ministrus un cenšamies viņiem sniegt saprātīgus priekšlikumus.

Tomēr mēs uzskatījām, ka atrasties valdībā ar vienu ministru nebūtu īpaši saprātīgi, it īpaši tāpēc, ka toreiz brieda jautājums par Latvijas – Krievijas robežlīguma atbalstīšanu, kur mūsu partijai bija pretēja nostāja, un mēs būtu uzdevuši savam ministram balsot pret valdības vairākumu. Līdz ar to premjeram par balsojumu tik būtiskā jautājumā ministru nāktos atstādināt. Mēs to pietiekami skaidri prognozējām, un tāpēc uzskatījām, ka nebūtu korekti iet valdībā uz diviem trīs mēnešiem, un tad lēkt ārā. Tad mēs izskatītos pēc Čevera partijas, vai pēc Repšes, kas ienāk un tad metas ārā.

Ja mūsu partija var tikt pārstāvēta valdībā ar pietiekamu ministru skaitu, un mūsu vārds tiek ņemts vērā, tad ir skaidrs, ka mēs varam un gribam strādāt Un ceram, ka pēc vēlēšanām tā arī notiks.

Arī strādājot opozīcijā, kā par brīnumu, atsevišķi mūsu priekšlikumi ir tikuši atbalstīti. Te gan vajadzīga pacietība. Pastāv zināma valdošo frakciju nevēlēšanās atbalstīt mūsu priekšlikumus, bet bijuši atsevišķi gadījumi, kad Saeima mūsu priekšlikumu, piemēram, noraida trīs reizes, bet pēc tam tieši to pašu iesniedz valdība, un tas tiek atbalstīts. Mēs līdz ar to esam veicinājuši nepieciešamu likumprojektu pieņemšanas procesu. Mēs labprāt veicam šo pamudināšanas darbu, un neesam par to apvainojušies. Domāju, ka tas ir labākais, ko mēs šobrīd ar septiņiem deputātiem varam darīt valsts labā.

GK: Kāda ir jūsu partijas attieksme pret homoseksuāla dzīvesveida atklātu un publisku reklamēšanu (praidi, atklātas diskusijas, homoseksuālisma kā normālas parādības izcelšana skolu un augstskolu programmās u.t.t.) Latvijā?

Mēs pilnībā atbalstām Rīgas domes nostāju, aizliedzot šādu pasākumu rīkošanu pilsētas centrā, uzskatot, ka sabiedrībai vairāk jāpopularizē vērtības, kas saistītas ar tradicionālo ģimeni. Mēs uzskatām, ka demokrātijas vārdā nav jāļauj šādu lietu popularizēšana galvaspilsētas centrā. Tā ir mūsu valsts un galvaspilsētas izvēle, un Eiropas Savienība mūs nekādā veidā nevar piespiest ieviest tās tradīcijas, kas ir vienā otrā Eiropas galvaspilsētā. Mēs arī nevaram noliegt, ka homoseksuāli cilvēki var satikties privātās telpās, ja viņi to vēlas; to viņiem aizliegt nevar.

GGG: Kāpēc TB/LNNK negrib apvienoties ar nacionāli noskaņotām partijām un veidot apvienību? Tā varētu mazliet bremzēt viņu populismu un arī savākt vairāk balsu vēlēšanās.

Par apvienošanos mums bieži jautā cilvēki, kas paši nekad neko nav apvienojuši. Mēs esam viena no nedaudzajām partijām, kas ir apvienojusies – 1997.gadā notika lielākā apvienošanās pēdējo gadu Latvijas politiskajā vēsturē, izveidojoties Apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Savukārt vēl 1993.gadā apvienojās vairākas organizācijas, izveidojot "Tēvzemei un brīvībai".

Mēs uzskatām, ka apvienošanās pamatā ir jābūt līdzīgām programmām, līdzīgai pieredzei valdībā un parlamentā. Bet nevar apvienoties partija ar 18 gadu pieredzi un cilvēki, kas nupat kaut ko ir izveidojuši. Viņi ir aicināti stāties mūsu rindās. Līdzīgi, piemēram, ekonomikā nevar apvienoties daudznozaru koncerns ar sīku veikaliņu. Taču visi ir aicināti stāties mūsu rindās. Tā rīkojās, piemēram, Latviešu Zemnieku savienības līderis Zigurds Eglītis, uzskatot, ka viņa partija šobrīd nevar veiksmīgi startēt. Tā ir saprātīga rīcība.

Klāvs: Vai Jums neliekas, ka TB/LNNK smagi kļūdījās neuzņemot savās rindās Kiršteinu, kā arī augstprātīgi noraidot vēlēšanu apvienību ar "Visu Latvijai"?

Pēc tam, kad Kiršteins tika izslēgts no Tauta partijas, viņam tika dota iespēja stāties mūsu rindās, bet viņš to novilka līdz pēdējam brīdim, kad vilciens no perona gandrīz jau atgāja. Balsojums par viņa uzņemšanu bija slēgts. Šeit domas dalījās. Jāsaka, ka pārsteidzoši daudz cilvēku valdē bija pret viņa uzņemšanu, faktiski nospiedošs vairākums. Te laikam nostrādāja tas, ka savulaik viņš bija LNNK biedrs un tika izslēgts par darbošanos pret partijas programmu, turklāt tieši pilsonības jautājumā.

Bet es tomēr gribētu labi izteikties par Kiršteina kungu, viņš ir profesionāls politiķis, pietiekami asprātīgs, un ir daudzi jautājumi, kuros mēs varam saprasties. Bet balsojums pret viņu, manuprāt, galvenokārt bija tāpēc, ka viņš nav komandas cilvēks, un vienmēr ir grūti prognozēt, kāda būs viņa tālākā rīcība.

Lai viņam labi veicas ZZS. Mums patīk, ka vairāk nacionāli domājošo cilvēku ir arī Augusta Brigmaņa vadītajā frakcijā.

Andris: Vai jūs nepiekrītat, ka sabiedrības šķelšanos pa nacionāliem grupējumiem veicina galēji labējās un galēji kreisās partijas ar nacionālistisku ievirzi partijas?

Ja runā par šķelšanos plašākā nozīmē, kas notikusi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, tad to nav radījusi viena vai otra partija. To radīja okupācija un liela skaita cittautiešu iepludināšana Latvijā. Šis process radīja divkopienu situāciju, kas šobrīd joprojām pastāv, lai gan daudz kas mainījies uz labo pusi. Tie ir galvenie cēloņi.

Mēs esam bijuši pret tāda veida šķelšanu, kas vērsta tikai uz konflikta veidošanu. Visas darbības jāveic uz Satversmes bāzes, jāveic parlamentā, valdībā, pašvaldībā. Šeit katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Mēs respektējam arī citus viedokļus, taču mums ļoti nepatīk tādi deputāti, kuri apšauba Latvijas vēsturi un Latvijas valsti, Latvijas karogu. Atsevišķos gadījumos Saeimā un Rīgas domē var redzēt, ka tie nav vienkārši citādi uzskati, tie ir pretvalstiski uzskati.

Mēs savu nostāju pilsonības un nacionālajos jautājumos formulējam skaidri, un negrasāmies to mainīt, tas nav mūsu mērķis. Tajā pašā laikā mēs uzskatam, ka visas problēmas jārisina balsojot, diskutējot, strīdoties. Mēs esam pret tādiem paņēmieniem, kā kaušanās kaut kur uz ielas stūra vai nesankcionētu pasākumu rīkošana. Mēs priecājamies, ka Latvijā šis lietas risina mierīgi, atšķirībā no dažām valstīm, kur šis problēmas tiek risinātas ar ķīviņiem. Latvijas Saeimā arī nav redzēti tādi gadījumi kā vienā otrā parlamentā, kur deputāti plūcas, un ne tikai ar vārdiem, kā Latvijā mēdz būt.

Jānis: Grīnblata kungs, vai jūs neuzskatāt, ka nacionālistiski saukļi ir pēdējā aģitācijas iespēja morāli bankrotējušiem politiskiem spēkiem?

Mēs uzskatām, ka Latvijas pilsonības aizstāvēšana, latviešu valodas aizstāvēšana nav pseidopolitiskas problēmas. Ja šiem jautājumiem neviens neuzbruktu, mums nevajadzētu tiem veltīt tik lielu uzmanību. Ja kādi centriskie spēki vēlas, lai mūsu partija būtu mazāk ietekmīga, tad viņiem vajadzētu apturēt šos kreisos spēkus ar legālām metodēm. Bet tas ir tas, ko viņi diemžēl nedara, un uz visu notiekošo raugās ārkārtīgi iecietīgi.

Turklāt bankrotējuši politiskie spēki ir tie, kas atrodas bezgalīgi tālu no varas. Jā, mums ir bijušas neveiksmīgākas pēdējās Saeimas vēlēšanas. Taču, ja mēs paraugāmies, cik mums bija ārkārtīgi veiksmīgas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jāsecina, ka viens otru izlīdzina. Un nav tiesa, ka mēs risinām tikai nacionālos jautājumus. Es gribu cerēt, ka mūsu partijas programma sociāli ekonomiskajos jautājumos būs viena no nopietnākajām šajās vēlēšanās.

Mēs, apzīmējot mūsu darbību, nekad nelietojam vārdu "nacionālistisks", bet gan "nacionāls". Jebkurš cittautietis var stāties mūsu rindās. Mēs neskatāmies, vai viņi pēc pases ir krievi vai ukraiņi Ja viņi ir Latvijas patrioti, viņi var būt mūsu biedri.

Dace: Krievijā izstrādāta programma, kas paredz tuvākajās ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārceļošanai uz Krieviju. Tajā paredzēti dažādi atvieglojumi pārceļotājiem: gan atbalsts sadzīves pārvešanai uz Krieviju, kompensēts ceļš, utt. Beidzot varētu sākties okupantu un kolonistu aizbraukšana no Latvijas. Bet mūsu varas pārstāvji klusē, "lielās" jeb angažētās avīzes par to klusē, jeb sniedz nepilnīgu informāciju. Vai "tēvzemieši" iesaistītos šīs programmas veicināšanā no Latvijas valdības puses?

Mēs viennozīmīgi esam gatavi to atbalstīt. Iepriekš mūsu deputāti veica nelielu pašdarbību – ar ziedojumiem atbalstot vairākas ģimenes, kas brīvprātīgi vēlējās izceļot uz Krieviju. Šie cilvēki veltīgi klauvēja pie Krievijas Federācijas vēstniecības durvīm, viņi nepieder pie turīgo krievu daļas, un saprata, ka viņiem labāk atgriezties dzimtenē. Kādam pusducim cilvēku tika palīdzēts ar naudu, lai viņi aizbrauktu.

Mēs uzskatām, ka Latvijai būtu jāpieņem jauns repatriācijas likums, kuru mēs esam iesnieguši izskatīšanai Saeimā. Pašlaik likums palīdz latviešiem atgriezties tēvzemē, bet absolūti nerisina okupācijas laikā iebraukušo cittautiešu izbraukšanas jautājumus. Tie ir jārisina ar ekonomiskiem līdzekļiem, palīdzot izbraukt uz Krieviju vai kādu citu valsti. Jāizmanto arī Krievijas interese, ja tā ir patiesa. Pašlaik mēs nezinām, vai tas ir tikai sauklis, ko Vladimirs Putins lieto kādu iekšpolitisko motīvu dēļ, vai arī Krievija tiešām vēlas atgūt cilvēkus, kas Latvijā nejutās labi.

Aivars L.: Cik automašīnas savā mūžā esat sadauzījis, un no cik gadiem Jums ir autovadītāja tiesības?

Tiesību nav, mašīnas sadauzījis neesmu. Braukt bez tiesībām arī nekad nav gadījies, Dievs pasarg'. Ko es nedaru, to nedaru.

Jaunlaicēns: Vai taisnība, ka Jūs katru rītu uz darbu braucot ar elektrisko vilcienu?!

Braucu galvenokārt tāpēc, ka tā ir iespēja ceļā palasīt grāmatas vai pārskatīt dokumentus, un vienmēr ir interesanti pavērot, paklausīties, ko cilvēki saka. Nevis noklausīties, bet vienkārši pavērot. Pagaidām es tā daru, taču nevaru solīt, ka mūžīgi tā darīšu.

Aļeksej: Ko Grīnblats darīs, ja netika ievēlēts?

Es neesmu par to domājis. Tā būs mana problēma. Es domāju, ka es atradīšu veidu, kā atbalstīt savu Apvienību. Bet par konkrētu nodarbošanās veidu nevaru pateikt.

Latvietis: Grīnblata kungs, vai Jūs esat izpētījis savu ciltskoku? Vai Jūs pats esat īstens latvietis daudzās paaudzēs?

Kas ir īstens latvietis? Es esmu iztaujājis mammu un tēti īsi pirms viņu aiziešanas viņu saulē. Tā kā man pa daļai kaut kas ir sarakstīts par savu ciltskoku, bet tālāk par 1870. – 1860. gadiem es nezinu. Tad būtu jāpēta arhīvi. Gan mamma, gan tēvs man ir no Kurzemes puses. Grīnblatu Latvijā nav daudz, taču Kurzemē viņi šur tur ir sastopami.