Mikrolīderības nasta
Tiek uzskatīts, ka pēc vienas no pazīmēm – sociālo mediju platformu vidē esošā sekotāju skaita Jūs var pieskaitīt "digitālajiem mikrolīderiem", ja sekotāju skaits kādā no šīm platformām pārsniedz tūkstoti reālo personu un sniedzas līdz 50 tūkstošu robežai. Lielāks sekotāju skaits nozīmētu, ka jūs esat "influenceris" – ietekmes līderis, kas līdzīgi kā desmitiem miljonu sekotāju bagātais Fēliks Kjellbergs (Felix Arvid Ulf Kjellberg), jeb PewDiePie var saviļņot vispasaules internetu un panākt kādas noteiktas tēmas aktualizēšanu kā sociālo mediju platformu vidē, tā arī nonākt "tradicionālo" – lineāro mediju dienaskārtībā.
Ikdienā starp mums, protams, ir krietni vairāk "mikroinfluenceru" – cilvēku, kuri veido savu digitālo platformu saturu par kādu konkrētu tēmu un pulcina ap sevi nelielas auditorijas, kur kļūst par konkrētās tēmas autoritātēm. Veidojas digitālās ietekmes telpa (vai burbulis), kur galvenā autoritāte ir tieši šis viens satura veidotājs.
Konferencē, kuru rīkoja starptautiskā digitālo komunikatoru organizācija #DigiComNet manu uzmanību piesaistīja virkne tēmu, taču par vienu no būtiskajām noteikti jāmin ierosinājumu vispasaules propagandas kara laikmetā vērst uzmanību uz desmitiem un simtiem digitālās ietekmes līderu katrā valstī. Šie cilvēki, kuri ik dienas tieši komunicē ar tūkstošiem savu uzticamo fanu, parasti runā par plašu tēmu spektru – sākot no velokultūras un vegānisma un beidzot ar gadžetu apsketīšanu un autovlogošanu.
Pēdējā laikā jo sevišķi krievu valodas informācijas un digitālās komunikācijas telpā vērojams interesants notikumu kokteilis – par sociālpolitiku runājošos satura veidotājus Putina režīms vēlas cenzēt un apslāpēt, taču vieglā satura un dzīvesstila satura veidotājus pat aicina uz sarunām Kremlī. Tas noteikti ir savdabīgs fenomens un signāls – sak – ja veidosi "uķi puķi" saturu, mēs Tevi atalgosim un Tu vēl varēsi palepoties ar pašiņu, līdzās diktatoram, bet, ja iedomāsies kritizēt – mēs Tevi padarīsim par melnā saraksta dalībnieku.
Pozitīvā cenzūra?
Līdz šim internets un viss plašais sociālo mediju platformu spektrs bija brīvs un neregulēts, izņemot Ķīnu, kur netika pieļauta nekāda brīvdomība un neatkarīga viedokļu paušana.
Šodien arī atsevišķos gaiteņos Eiropā un ASV aizrunājušies līdz pat sava veida cenzūras likumiem, kā pamatiemeslu minot propagandu, kas sūcas tīmeklī no agresīvā Putina režīma.
#DigiComNet "Digital Influencers Hub" dalībnieki izvirzīja tēzi, ka būtiski būtu nošķirt sponsorētu saturu jebkurā no sociālo mediju platformām. Ne tā kā šobrīd, kur kāds uzņēmums var starp autoru satura ziņām ievietot savu komerciālo produkta vai pakalpojuma reklāmu, bet – pilnvērtīgi: katram digitālās ietekmes līderim, ja tā video, audio, foto vai teksta veidošanā saņem finansiālu atbalstu no trešās puses būtu tas nepārprotami jānorāda savās digitālās vides publikācijās.
Spriežot par šāda veida skaidru nošķīrumu, izkristalizējās viedoklis – tas nepieciešams arī tādēļ, lai tādos laikus, kā priekšvēlēšanu cīniņš, dažādi digitālās ietekmes līderi nevarētu manipulēt ar sabiedrību. Iedomājieties – desmitiem tūkstošu sekotāju "bagāts" viedokļu līderis saka – viņi visi tur izkurtējuši, mums katram jāsāk ar sevi.. Pēdējā gada laikā virknē Eiropas valstu līdzīgs scenārijs atkārtojas katrā nākamajā valstī, kur tuvojas parlamenta vēlēšanas un sazvērestību teoriju piekritēji saredz vienotu priekšnesuma diriģentu, kas digitālās ietekmes zizli tur lāča ķepā.
Propagandas pretspars
Kā viens no pasākuma viesiem Saloniku "Digital Influencers Hub" uzstājās Zimbabves (!) komiķis un varas kritiķis Samm "Farai" Monro, ar skatuves vārdu "Komandieris Fatsoo" – cilvēks, kurš nežēlīgi kritiski izsmējis savas valsts autoritāro un mūžīgo diktatoru.
Viena no foruma citētākajām frāzēm bija tieši viņa paustais – "Mūsu valstī katram brīv' izteikties, diemžēl pēc tā vairs nav cerības uz Tavu paša brīvību". Monro būtu tāds vietējais Skutelis – dzen velnu un apsmaida tematus, kuri parādās tradicionālo mediju dienaskārtībā kā oficiālas ziņas.
Arī Latvijā, jo sevišķi vēlēšanu gaidās, humors un satīra digitālo mediju vidē ir spēcīgāks ierocis nekā jebkura premjera vai prezidenta preses brīfings. Pašmāju Cehs un citi "mikroinfluenceri" ar zināmu regularitāti apsmaida notiekošo valstī. Jautājums – vai šī ironija ir mērķtiecīgi vērsta, nolūkā caur joku pievērst plašāku uzmanību problēmai, jebšu tā ir tikai jauka, nekaitīga ampelēšanās..
Rīga bāzētais krievu valodā vēstošais medijs Meduza jau ilgstoši koķetē ar humora tēmu, izceļot Putina režīma darbību absurdu. Zem Meduza ziņām par kremli, par piemēru, bija izvietota balsošanas iespēja – ko Putins teiks par šo ziņu ar traģikomiskiem atbilžu variantiem "prezidentam nav viedokļa", "prezidents par šo nav lietas kursā" , "prezidents vēl nav informēts par šo" un citi varianti, lai parādītu, ka Kremlis oficiāli neskaidros to vai citu pašu pieņemtās politikas, vai ārvalstu notikumu.
Taču online – ironija ir smalka un niansēta un vairumam neskaidra. Bieži ironiski domāts twitter ieraksts kādam šķiet nopietns, citam neprātīgs. Un atkal – te darbojas vienīgi sava "mikroietekmes loka" likums – tikai savējie tiešām sapratīs, vai slavē, vai izsmej kādu notikumu ar savu vēstījumu.