Lieli amatvīri Rīgā saka, ka pašreizējais teritoriālais iedalījums ar 26 Latvijas rajoniem un 584 pagastiem nav efektīvs. To izveidoja mums svešas ideoloģijas laikā, un ir laiks ielikt jauno saturu - pašvaldību kompetenci - arī citā formā - jaunā teritoriālā iedalījumā. Godam ticis prezentēts projekts ar jaunuzzīmēto Latvijas karti, kurā paredzēti 102 novadi. Balvu rajons tur tiek sadalīts divos novados ar ieteicamajiem centriem Balvi un Viļaka.
Labāk būt kaimiņiem

Latvijā ir 7 novadi, kas izveidojušies brīvprātīgi un kuru pieredze un veiksme plaši aprakstīti presē. Ierastākais variants ir, kad “laulības” slēdz pilsēta ar tuvējiem pagastiem. Tādas savienības nepieciešamību diktē ģeogrāfiskā situācija kā, piemēram, Aizkraukles novadā, kur mākslīgi celtā pilsēta saplūst ar pagasta zemēm. Piedevām pilsēta ir iedevusi lauku infrastruktūras sakārtošanai 300 tūkstošus latu. Mūsu rajona Balvu pagasta priekšsēdētāja Regīna Kuļša tās nosauc par “aprēķina laulībām”, teikdama, ka uz tik labu variantu būtu gatava arī viņu pašvaldība.

Par ne mazāk svarīgu soli teritoriju apvienošanas piekrišanā novadu priekšnieki nosauc sociālpsiholoģisko faktoru. Ja vadītājiem ir pieņemama vienam otra personība, ir interese kopīgi “izfunktierēt” problēmu risinājumus, tad viņi gatavi atbalstīt arī šo administratīvi teritoriālo reformu, kas daudzus spēj tikai kaitināt un atbaidīt.

Mūsu rajona centrs - Balvu pilsēta- ir kaimiņš trim pagastiem - Bērzkalnei, Kubuliem un Balvu pagastam. Vai viņi spēj iedomāties robežu saplūšanu un kopēju dzīvošanu?

Regīna Kuļša saka, ka viņu uzmanīgu dara pirmskara pieredze, kad abi kaimiņi, dzīvodami līdzās (pie tam pagasta platība bijusi vismaz par divām trešdaļām lielāka kā patlaban), katrs izticis ar savu budžetu. Viņa domā: “Gan pilsētai, gan laukiem jādzīvo sava dzīve. Nez vai ir nozīme piesviest Balviem klāt vienu vai divus pagastus. Jēga ir kopējām investīcijām, ar kuru palīdzību iedzīvotājiem var nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi: ceļus, medicīnas pakalpojumus, izglītību, kultūrvidi… Manā skatījumā realitāte varētu būt Balvu novads ar pagastiem - Bērzkalne, Kubuli, Vīksna, Lazduleja, Balvu pagasts, vēl citiem. Anketēšanā noskaidrojām, kādas ir mūsu iedzīvotāju domas par apvienošanos ar pilsētu. Tikai 12% no aptaujātajiem 80% ģimeņu teica, ka ir jāiet kopā ar Balviem. Mēs vēl nogaidīsim, taču nekur nepaliks arī kopējas sarunas pie viena galda. Labāk būtu noslēgt “aprēķina laulības”, nekā dzīvot piespiedu nabadzībā.”

Kubulu pagasta priekšsēdētājas Teklas Supes izpratnē labākais būtu sadarbības variants pašu pagastu starpā un arī ar pilsētu. Tādi līgumi jau tikuši noslēgti starp Balvu, Vīksnas, Bērzkalnes, Lazdulejas un Kubulu pašvaldībām. Pašu iedzīvotāju attieksme - kā nu kuram. Kurš dzīvo tuvāk Balviem, strādā pilsētā vai ved savus bērnus uz skolu un dārziņu, kā izdevīgāku redz pilsētu, toties tālējās Oļģinas vai Paulānu puses cilvēkiem nozīmīgākais atbalsts ir pagasts. Vienīgi ar tā pūlēm šobrīd kaut cik normāli tiek uzturēti ceļi un risinātas iedzīvotāju pirmās neatliekamās problēmas. T. Supe par reformu saka: “Mēs darīsim tāpat kā pārējie. Svarīgākais ir rīkoties kopīgi.”

Bērzkalnes pagasta priekšsēdētāja Valentīna Sirmace stāsta par viņu aptaujas rezultātiem: divi cilvēki no 25 aptaujātajiem gribētu redzēt pagastu kopā ar pilsētu. Pat tālākā apdzīvotā vieta Rubeņi iestājas par nedalītu pagasta teritoriju. Pašvaldības vadītāja domā: “Nez vai vajag kur steigties. Balvos valda cits dzīvesveids un pilsētai ir lieli parādi.” Ja varētu izdzīvot, Bērzkalne censtos palikt iespējami ilgāk kā patstāvīga teritorija. Ja ne, būs jāpadodas liktenim,- tā pašvaldības vadītāja.

Robežu maiņai būs dažādas sekas

Cilvēkiem patīk, ja viņiem svarīgus jautājumus var ātri nokārtot turpat uz vietas. Un pagasts tādā ziņā ir ierasta vide. Bet reforma runā par citiem mērogiem, par jauniem centriem. Nez vai administratīvās robežas cilvēka prātā nav novilktas stingrāk, nekā tās izskatās dabā? Robežu maiņa atbaida ar iespējamām sekām.

R.Kuļša ir pārliecināta, ka nākotnē paplašināsies gan pagasts, gan Balvu pilsēta. Varbūt tas notiks pēc vairākiem gadiem. Šobrīd vadītāja zina, ka abus kaimiņus vieno kopīga grūti risināma problēma. Proti - visa zeme gar abiem Balvu ezera krastiem ir privātīpašums, taču atrodas pagasta teritorijā. Lai kā gribētos labiekārtot atpūtas vietas un iepriecināt iedzīvotājus, faktiski to nevar izdarīt neviena no abām pašvaldībām. R. Kuļša saka: “Skumjš fakts. Patreizējās atpūtas bāzes ezera tuvumā paliks tādas kā ir tik ilgi, kamēr nedabūsim investīcijas un zemi no privātīpašniekiem nenopirks pilsēta vai pagasts.”

Kā robežšķirtni ar tuvējo pilsētu R. Kuļša piesauc arī kopējas infrastruktūras trūkumu. Un vēl viņa iedomā par kultūrvides atšķirību: “Nav salīdzināma pašreizējā kultūras dzīve Balvos un gandrīz vai jebkurā rajona pagastā. Pilsētas kultūrvide cilvēkus nepiesaista, tas nams ir tikpat kā miris. Ne velti mūsējie baidās pazaudēt savu Naudaskalna klubiņu un daudzos un saistošos pasākumus, kas tur notiek.”Priekšsēdētājas pārliecība ir, ka tikai lauku pagasts savējiem spēj sniegt priekšrocības, kas pamatīgi atvieglo ikdienas dzīvi. Tā, lūk, visi pagasta bērni skolās saņem brīvpusdienas. Gadā tam tiek tērēti 5000 latu. “Iedzīvotāji var palikt zaudētājos, ja mēs noslēgsim “laulības” ar pilsētu,” spriež R. Kuļša.

Bērzkalnes pagastvadītāja V. Sirmace netic iespējai, ka pilsēta, kļūdama par apvienotas teritorijas centru, spēs un arī gribēs pārredzēt tālieņu problēmas un saprast lauciniecisko dzīvesveidu. Pieredze taču liecina, ka attīstība un dzīvība kūsā, kur ir centrs. Ne velti savulaik no Bērzkalnes atdalījās Rubeņi, kā vienu no iemesliem minēdami sava “gala” atšķirtību un atstumtību. Arī V. Sirmace domā, ka reformas iznākums padarīs tikai vēl nomaļākus un skumjākus attālos ciemus, kas ar laiku kļūs pavisam tukši. Bērzkalnes pagastmāja tagad ir liela un uzturēta, bet priekšsēdētāja spēj iedomāties to jau sabrukušu. “Skolas mums vairs nav, nebūs arī dārziņa, nebūs pagastvadības, un kur nav cilvēku, tur postā aiziet arī nami,” viņa saka.

Kubulu pagasta priekšsēdētāja šo kolēģes domu var papildināt ar konkrētiem piemēriem savā pagastā: blakus viņu pagastmājai jau stāv milzu piemineklis, kas savulaik bija lietderīga patērētāju biedrības ražotne. Mazapdzīvoti un klusi tagad ir pagasta attālie Robežnieki, Oļģina, vēl viens otrs nostūris, kur padomju laikos bija pavisam cits dzīves ritms. T. Supe paredz, ka apvienošanās iznākumā var nepastāvēt arī viņu skola, kur visi pedagogi ir ar augstāko izglītību un ko vada enerģiska un darbīga direktore. Tāds fakts dotu papildinājumu bezdarbnieku reģistram. Kā sava pagasta priekšrocību, salīdzinot ar pilsētu,viņa nosauc kultūras namu. Protams, tas būtu kosmētiski jāatsvaidzina, taču noteikti arī pašreiz ir glītāks un mājīgāks par Balvos esošo. Kā kopēju lietu viņa piemin vēl iepriekšējās pilsētas domes laikā izveidoto pilsētas un pagasta būvvaldi.

Tikpat kā zīlēšana putras katlā

Palēnām priekšplānā izvirzās nākamās Saeimas vēlēšanas. Cilvēki spriež,- nāks jauna valdība, kas labāk vai sliktāk, bet daudz ko darīs pavisam savādāk. Var domāt, ka arī reformas sakarā tiks pieņemti pavisam citi varianti.

R. Kuļša: “Arī Eiropas Savienība ir pateikusi, ka nav svarīgi, cik Latvijā būs novadu - 102 vai 22, galvenais, lai notiek attīstība: kultūrvide, sociālā un veselības aprūpe, izglītība, uzņēmējdarbība, ir ceļi, dzīvokļi, viss pārējais, kas vajadzīgs cilvēka cienīgai dzīvei. Es domāju, ka reformai ir jānotiek, un mazajiem pagastiem jāapvienojas. Bet mūsu rajonā par to būs vēl daudz jārunā…”

V. Sirmace: “Es domāju, ka reforma neko labu nedos, un valstī to nevajadzētu veikt vispār. Tie, kurus pievieno, ir un paliek kā pēdējie, kā atstumtie un negribētie, no centra puses skatoties.”

T. Supe: “Man nepatīk šausmīgā nekonkrētība par reformas ieguvumiem un zaudējumiem. Vinnestu no tās būs maz. Es iedomājos putras katlu, ap kuru apsēdušies vairāki nabagi un katrs smalsta putraimus no katla dibena: kam tiks vairāk? …”

Par turpmāko dzīvi jāizspriež pašiem

Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Trupovnieka pārliecība ir, ka reforma nenozīmē tikai teritoriju apvienošanu, pierakstu sistēmas maiņu vai ko tamlīdzīgu. Viņš piesauc izglītības un veselības sistēmu optimizāciju, kultūrvides veidošanu, pārvaldes aparāta organizēšanu un citas ne mazāk svarīgas lietas. J. Trupovnieks: “Pārdomas rada fakts, ka mūsu rajonā ne pagastvadītāji, ne rajona, ne pilsētas vadība nav apsēdušies pie kopēja kafijas galda, lai runātu par reformas projektu, iepazītos ar dokumentiem un labāk saprastu valdības nostāju šajā jautājumā.” Viņš uzsver, ka pilsētas dome ir apsvērusi iespējas, cik daudz un kādas Balvos turpmāk varētu būt skolas, cik kvalitatīvu izglītību tās dotu jaunatnei, kādi būtu bērnudārzi. Ir jāskatās uz priekšu, kas notiks veselības sistēmā rajonā: vai tās būs divas slimnīcas, vai divas poliklīnikas, kas notiks ar mazajām slimnīciņām.

J.Trupovnieks saka, ja vien izdotos kopējās sarunās ar pašvaldībām vienoties par jaunas sadarbības padomes izveidošanu, pavērtos iespēja saņemt valsts finansējumu vienota teritoriālplānojuma un teritorijas attīstības programmas izstrādei un būtu lielākas izredzes saņemt līdzfinansējumu projektu realizēšanai. Katra pašvaldība papildus budžetam dabūtu 5%. J. Trupovnieks: “Jā, tā ir maza summa, bet parādiet, kur vēl papildus šo naudu un finansiālo atbalstu pagasti un pilsētas var dabūt? Mums pašiem ir jādomā par jauno modeli rajonā, par tā pārvaldi. Man liekas, ka Balvu rajons bieži vien paliek zaudētājos tikai tāpēc, ka ar lielu spēku iet pretī valsts novitātēm, mēģinot tās apturēt, nevis piemērot savam rajonam un iedzīvotāju vēlmēm. Citur rajonos reformas kontekstā jau notiek konkrēta sadarbība un ir rezultāti. Nevajadzētu uzspiest trafaretu domāšanu.”

Iesākto valsts reformu Balvu pilsētas vadītājs uzskata par svarīgu un vajadzīgu lietu, kurai redz daudz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Pašvaldības darbiniekus uztrauc neziņa par valsts pārvaldi novada teritorijās. Taču mazām pašvaldībām turpmāk būs grūti atsevišķi pastāvēt un attīstīties. Pilsētas nodoms ir aicināt pašvaldību vadītājus dibināt jaunu sadarbības padomi teritoriālās reformas veicināšanai Balvu rajonā.

Vēl kādu laiku būs klusums

Rajona padomes izpilddirektors Andris Kazinovskis uzskata, ka mūsu rajonā nekas praktisks reformas īstenošanā nenotiks vēl kādu laika sprīdi. Vairumam pašreizējo vadītāju nav pieņemams 102 novadu projekts, un neizskatās, ka kaimiņteritoriju saimnieki vēlētos apvienoties arī labprātīgi. Ja rajonā nenotiks labprātīga vienošanās, A. Kazinovskis pieļauj domu, ka mūsējiem nāksies iet līdzi laikam un dzīvot pēc varasvīru “iezīmētās kartes”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!