"Antifašistiskās cīņas veterāna tiesāšana pārvērtusies par cinisku ņirgāšanos par miljoniem nacisma upuru piemiņu. Šī prāva rada bīstamu precedentu, kas var izvērsties plaša mēroga "raganu medībās". Tagad Latvijā dzīvojošie Otrā pasaules kara veterāni nevar būt pārliecināti, ka kādreiz viņus neaizturēs un nenotiesās pēc Kononova shēmas," teikts paziņojumā.
"Šī nepārprotami politiskā prāva šķiet zaimojoša, ņemot vērā, ka Latvijas tiesībaizsardzības sistēma ir pasīva attiecībā uz kolaboracionistiem, kas ir iejaukti nacistiskajos noziegumos. Tā, piemēram, Latvijas varas iestādes nesteidzas sākt prāvu pret nacistisko noziedznieku, "Arāja komandas" dalībnieku Konrādu Kalēju," sacīts dokumentā.
"Latvijas tiesa, izmantojot faktisko varas iestāžu atbalstu, ir metusi izaicinājumu visiem, kas savulaik karojuši antihitleriskās koalīcijas pusē, tā demonstrējot, ka tai pilnīgi nav cieņas pret Nirnbergas tribunāla burtu un garu," teikts paziņojumā.
Krievijas ĀM arī vaicā, vai Eiropas Savienībai, kurp tā tiecas Latvija, nebūtu laiks reāli izvērtēt šajā valstī notiekošo - "etnisko pašattīrīšanos" un Otrā pasaules kara laika fašisma noziegumu līdzdalībnieku slēpšanu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 21.janvārī atzina bijušā sarkanā partizāna Vasīlija Kononova vainu kara noziegumos un piesprieda viņam sešus gadus ieslodzījuma.
Šī ir pirmā prāva, kur neatkarīgajā Latvijā kādu notiesā par kara noziegumiem, jo divi pirms tam notiesātie padomju varas pārstāvji Alfons Noviks un Mihails Farbtuhs tika tiesāti par genocīdu.
Kononovs pēc sprieduma smaidīja un no tiesas zāles režģotās kameras māja ar rokām saviem atbalstītājiem, kas korī krievu valodā skandēja saukļus "nāvi tiesai", "nāvi fašistiem", "fašisms nav miris" un citus.
Kononova advokāts Aleksandrs Ogurcovs pēc tiesas sēdes žurnālistiem apgalvoja, ka noteikti spriedumu pārsūdzēs, jo, jau noklausoties to, esot pamanījis vairākas kļūdas un pretrunas ar lietas materiāliem.