"Maskavas namā" Rīgā krievu kopienas organizācijas, kā arī vēstniecība aģitē par mācībām Krievijas augstskolās, turklāt jauniešu interese par šo piedāvājumu aug, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums vēsta, ka Krievijas valdība tērēs 20 miljonus eiro, lai celtu patriotismu jauniešiem un ieaudzinātu viņiem mīlestību pret Krievijas armiju un drošības struktūrām. Šī Krievijas iecere skars arī Latviju, jo katru gadu ap 80 īpaši Krievijas vēstniecības atlasīti jaunieši dodas mācīties uz kaimiņvalsts augstskolām. Bez zināšanām medicīnā, ekonomikā un jurisprudencē nu viņi pastiprināti apgūs "pareizo vēsturi" un Krievijas vērtības.
Raidījumam gan nav izdevies iekļūt "Maskavas namā", kur kādas trešdienas vakarā noritējusi jauniešu, kā arī kopienu pārstāvju tikšanās - aģitācijas pasākums jo vienas krievu kopienas organizāciju līderis Viktors Guščins, pārmetot intelekta, takta un cieņas trūkumu, raidījuma filmēšanas grupu atstājis aiz durvīm.
"Nekā personīga" atzīst, ka Krievija no 2003. gada piešķir kvotas ārvalstu studentiem. Patlaban programmu organizē Krievijas ārlietu ministrijas aģentūra "Rossotrudņičestvo", un, tā kā Latvijā aģentūras pārstāvniecības nav, tad iesaistās Krievijas vēstniecība un Tatjanas Favorskas vadītā biedrība "Krievu sabiedrība Latvijā".
Pēdējos pāris gadus krievvalodīgajiem studentiem no Latvijas piešķirtas 80 apmaksātas studiju vietas Krievijas augstskolās. Kā liecina Krievijas vēstniecības sūtītā vēstule Latvijas izglītības ministrijai, papildus šai kvotai piešķirtas vēl 10 apmaksātas studiju vietas "Krievijas Federācijas valdības finanšu akadēmijā".
Raidījums vēsta, ka aiz slēgtajām durvīm krievu kopienas pārstāvji stāstījuši - līdz ar rubļa kritumu, ārvalstu studentiem, kuriem kabatās ir eiro un dolāri, dzīvošana Krievijā kļuvusi lētāka - agrāk mēnesī bija vajadzīgi 300 eiro. Šobrīd izdzīvot varot ar 200 eiro. Turklāt krieviski runājošajiem Maskavā un Pēterburgā esot vieglāk un ātrāk iedzīvoties nekā kādā no Eiropas valstīm.
Iepriekšējos gados starp studētgribētājiem populārākās specialitātes bijušas jurisprudence, ekonomika, menedžments un žurnālistika.
Raidījums akcentē, ka pēdējos gadus Krievija īpaši aktīvi gribējusi ar Latviju noslēgt līgumu par augstāko izglītību un zinātni. Kad Izglītības un zinātnes ministriju vadījis Vjačeslavs Dombrovskis, viņš 2013. gada novembrī Maskavā saticis Krievijas izglītības ministru Dmitriju Ļivanovu, kurš piedāvājis līgumu noslēgt. Dombrovskis tam piekritis, taču joprojām nav notikusi ekspertu tikšanās, kurā bija paredzēts sagatavot līguma tekstu.
Darbam ar jauniešu prātiem Krievijā gatavojas pastiprināti - Dmitrija Medvedjeva vadītā valdība 30.decembrī pieņēmusi jaunu patriotiskās audzināšanas programmu, kam līdz 2020. gadam plānots tērēt 20 miljonus eiro. Kā ļoti iedarbīgu līdzekli patriotisma audzināšanai pastiprināti ieteikts izmantot militāri patriotiskās vasaras nometnes. Ar tām esot jāceļ lepnums par Krievijas armiju un tiesībsargājošajiem orgāniem. Pašā Krievijā šādu nometņu esot ap 2000. Programma paredz to skaitu vēl palielināt, atzīmē raidījums.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs raidījumam atzinis, ka cilvēki, aizbraucot studēt ārpus valsts, bieži vien skatās uz notikumiem caur šīs valsts prizmu. "Un tas, ka varētu būt situācijas, kas varētu tikt nosauktas par paaugstināta riska situācijām - tas nav izslēdzams. Un tāpēc mūsu attiecīgajām iestādēm ir rūpīgi jāseko līdzi," atzinis Rinkēvičs.
Nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS) raidījuma atzinis, ka minētā ir "augsta līmeņa problēma". "Ņemot vērā tās vasaras nometnes, kas ir bijušas. Tas ir viens no ideoloģijas un integrācijas punktiem un svarīgs jautājums. Pilnīgi viennozīmīgi (..) Un, ja uz to tiek virzīta politika, tas liek domāt, ka tas nav tik vienkārši un pieņemami," norādījis Kučinskis.
