'Maskavas spiegu tīkls' – publisko liecības par Ulmaņa sabiedroto dubulto seju un spiegošanu
Foto: Publicitātes foto

Latvijas brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzticības personas, ārlietu ministrs, armijas virsvadība - tie ir tikai daži no ietekmes aģentiem, kuri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, iespējams, Sarkanās armijas galvenajai izlūkošanas pārvaldei rūpīgi ziņojuši par situāciju Latvijā. Šādas laikmeta liecības publiskotas nesen iznākušajā grāmatā par Atmodas laika politiķi Ivaru Ķezberi.

Grāmatā viņš apraksta savu viesošanos kādā labi apsargātā PSRS arhīvā, kurā viņam palaimējies iepazīties ar ļoti slepeniem tā laika dokumentiem un Krievijas aģentu ziņojumiem.

"Ir skumji apzināties, ka vairāki pirmās Latvijas valstsvīri K. Ulmaņa režīma laikā bija pērkami cilvēki. Līdz ar to mūsu valsts liktenī daudz kas bija izlemts jau iepriekš. Jā, domāju, daudziem un arī man, studējot starptautiskās tiesības, jau sen radās jautājums, uz ko līdz šim nevarēju atrast atbildi. Kāpēc Litenes traģēdijā tika nošauti galvenokārt Latvijas kaujas virsnieki? Kāpēc Sibīrijas nāves nometnēs bojā gāja lielākoties ierindas pulkveži un pulkvežleitnanti?" grāmatā savās pārdomās dalās Ķezbers.

"Kāpēc sveiks un vesels mājās pārnāca ģenerālis Jānis Balodis un mierīgi aizgāja aizsaulē 1965.gadā no dzintarjūras krasta? Kāpēc atgriezās Vilhelms Munters un netraucēti strādāja LPSR Zinātņu akadēmijā, sarakstīja un izdeva pat divas grāmatas — 1963.gadā "Pārdomas" un 1964.gadā "Savu tautu ienaidnieki"? Kāpēc arī Kārlis Ulmanis nokļuva nevis Sibīrijas Gulagā, kā daudzi citi, bet dzīvoja Stavropolē un tālajā Turkmēnijā, kur arī mira dabiskā nāvē?" savos memuāros retoriski jautā Ķezbers.

Viņš arī velk paralēles ar mūsdienām.[Ķezbers savus memuārus un piezīmes rakstījis 90 gadu sākumā]. "Maskavas izlūkdienests šodien tāpat strādā ne tik daudz ar mazajiem stukačiem, cik ar tā saucamajiem ietekmes aģentiem. Šādi cilvēki bieži pat nezina, kā labā veic kādu pētījumu, virza to vai citu personu pa karjeras kāpnēm vai sponsorē kādu pasākumu. Šo cilvēku interešu lokā parasti ir kāda trešā valsts," pārliecināts ir Atmodas laika politiķis.

Ivara Ķezbera atmiņas deviņdesmito gadu pašā sākumā jau fragmentāri ir publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa", bet nu tās apkopotas vienkopus biogrāfiskā grāmatā. Portāls "Delfi" publicē vairākus fragmentus no grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija".


Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form