Masku problēmu uzņēmēji risina caur deputātiem; Labsvīrs atskaitās Saeimas komisijai
Foto: DELFI

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai trešdien uzklausot dažādu valsts institūciju informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un darbu Covid-19 radītās krīzes laikā, vairāki deputāti uzdeva jautājumus par aizsargmasku piegādi un ražošanu Latvijā, paužot vārdā nesauktu uzņēmēju bažas. Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Edgars Labsvīrs deputātiem sniedza paskaidrojumus par mediju uzmanību raisījušiem iepirkumiem, kā arī informēja, ka visa informācija nodota izvērtēšanai Valsts kontrolei.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairāk nekā divas stundas ilgā komisijas sēdē, kurā attālināti piedalījās un bija aicināti piedalīties virkne valsts institūciju pārstāvji, žurnālistiem un videokonferences dalībniekiem bija jāvēro pagara komisijas locekļa deputāta Artusa Kaimiņa vārdiska cīkstēšanās ar komisijas vadītāju un bijušo partneri partijā Kasparu Ģirģenu (KPV LV), jo Kaimiņš, kurš attālināti Saeimas darbā atgriezies pēc saslimšanas ar Covid-19, vēlējās veidot savu dienas kārtību, nevis sekot komisijas vadītāja iecerētajai darba kārtībai.

Kaimiņš vairākas reizes centās uzdot jautājumu vairāku ministriju un iestāžu pārstāvjiem, kāpēc valsts nepalīdz iegādāties izejmateriālus sejas masku ražošanai Latvijas uzņēmējiem, kuri jau nopirkuši un saņēmuši attiecīgu ražošanas ierīci. Uzņēmēji, kuriem ir grūtības citu valstu aizliegumu dēļ iegādāties izejmateriālus, gan netika vārdā minēti. Arī deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uz sēdi aicinātajām amatpersonām nodeva kāda vārdā nesaukta uzņēmuma sūdzību, ka tā ievestās maskas iestādes neļaujot lietot un realizēt tirgū. Tas savukārt raisīja deputātes Ļubovas Ševcovas (S) piezīmi videokonferences tērzētavā par Saeimas komisijas izmantošanu atsevišķu uzņēmēju problēmu risināšanai.

Nav kauna par padarīto


Labsvīrs deputātiem pastāstīja, ka uz šo brīdi līgumi ir noslēgti par astoņiem miljoniem masku, bet piegādāti jau seši, no kuriem 1,7 miljoni jau sadalīti ārstniecības un citām iestādēm. Arī 200 tūkstoši respiratoru piegādāti un sadalīti iestādēm. Joprojām ir zināms deficīts un spiediens, it īpaši respiratoru un citās aizsarglīdzekļu kategorijās – halāti, kombinezoni, brilles un citi, atzina Labsvīrs. Iepirkumi turpinās, un kopš 2. aprīļa tas ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, bet NVD konsultē par prasībām, kā arī turpina atbildēt par sadali ārstniecības iestādēm.

Par pašizmaksu un cenām tirgū Labsvīrs sacīja, ka ir pilnīgi skaidri indikatori, par ko ikviens varot pārliecināties kaut vai sludinājumu portālā ss.lv, kur redzams, kā ikdienā mainās masku cena mazumtirdzniecībā. "Skaidrs, ka visa ļaunuma sakne ir tieši materiālu nepieejamība, un tādēļ arī Ķīnā nespēj saražot pieprasīto daudzumu. Vēl viens pudeles kakls ir loģistika. Attiecīgi cenas un visi ikdienas tirgus likumi šobrīd nedarbojas, tajā skaitā atlaide uz apjoma rēķina. To pierāda arī Eiropas Savienības kopīgā iepirkuma, kas noslēdzies ar otro piegājienu, pieredze. Mēs domājam, vai pirkt no tā, jo nosacījumi ir sliktāki nekā mūsu līgumos, lai gan piegādātāji ir tie paši. Bez Ķīnas citu variantu nebija – ne Eiropā, ne Latvijā, ne Turcijā vai Indijā, kur to parasti var nopirkt. Vairākās valstīs joprojām noteikti eksporta aizliegumi. Ķīnā visa pasaule konkurē par maskām," skaidroja NVD vadītājs.

Savukārt Kaimiņš iespraucās ar repliku, ka vajag tikai palīdzēt sagādāt materiālu un maskas tiks ražotas Latvijā, jo četras iekārtas esot sagādātas. Kaimiņš pārmeta Aizsardzības ministrijai, ka tā atteikusi vietējo uzņēmēju piedāvājumam saražot lētākas maskas nekā iepirktās. Labsvīrs sacīja, ka mikrošķiedra, kas nepieciešama masku filtram, ir tas, ko pasaulē nevar dabūt ar vai bez ministriju palīdzības, jo tā netiek saražota pietiekamā daudzumā.

NVD vadītājs uzskata, ka publiski izskanējušās apsūdzības dienestam par aizdomīgu iepirkumu veikšanu un iespējamām finanšu interesēm esot nepamatotas, jo vienīgā interese bijusi nodrošināt slimnīcām, kuru patēriņš ir vairāki tūkstoši masku dienā, nepieciešamo daudzumu. Labsvīrs atzina, ka var vainot par to, ka nebija pietiekamu krājumu, bet februārī to nevarēja izveidot, turklāt joprojām turpinās nenoteiktība un neskaidrība ar piegādēm.

"Tendera process nebija, jo pieeja bijusi pēc iespējas diversificēt un noslēgt līgumus ar pēc iespējas lielāku piegādātāju skaitu – septiņiem. Ja mēs turpināti vēl nedēļu, mēs noslēgtu ar vēl lielāku skaitu piegādātāju, lai tos varētu salīdzināt savā starpā. Protams, ka mēs neizskatījām piedāvājums atvest masku no Ķīnas par 30 centiem gabalā, jo tas ir neiespējami šajos apstākļos. Pats cilvēks varbūt tam tic, jo viņam ir kontakti un piedāvājums no "Alibaba", un viņš pats to var atgādāt uz Latviju. Tagad viņš ir aizvainots un pārmet NVD, kas mēs neizmantojam viņa piedāvājumu, bet mēs ar savām zināšanām un pieredzi skaidri zinām, ka to nevarēja izdarīt. Mēs nevarējām atļauties tam tērēt laiku, jo laiks izstrādāt līgumus un sākt piegādes bija viena nedēļa. Par šo procesu esam jau aizsūtījuši dokumentus Valsts kontrolei, un ceru, ka tā iespējami ātri saliks punktus uz i. 65 piedāvājumi jau ir redzami, būs arī citi. Caurspīdīgums šobrīd ir mūsu ierocis," atzina ierēdnis.

Runājot par pārmetumu par masku kvalitāti, Labsvīrs sacīja, ka atkārtoti aizveda paraugus no visām četrām piegādēm uz Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides aizsardzības laboratoriju. "Tā gan nav autorizēta laboratorija, jo Latvijā tādu nav, un tā ir problēma, jo nevaram noteikt, vai standartam atbilst ne tikai dokumenti, bet arī fiziskie parametri. Skaidrs, ka zem mikroskopa tiek testēta gan šķiedru struktūra, gan šķidruma struktūra, un šīs maskas ir lietojamas. Slimnīcām, protams, ir uzmanīgi jāskatās un jāvērtē. Arī aptieku darbinieki var tās izmantot. Aicinu prasīt viedokli par masku kvalitāti ķirurgiem nevis mums, bet mums ziņot par kvalitātes pretenzijām," teica Labsvīrs.

Labsvīrs arī aicināja deputātus paskatīties uz Covid-19 izplatības Latvijā un Itālijā diagrammām laikā ap 19., 20. martu, kad NVD pieņēma šos lēmumus, un sajust stresa līmeni sistēmā un lēmumu pieņemšanas loģiku. "Šodien Latvijā ir viens no pozitīvākajiem attīstības scenārijiem, un pēc kara visi ir gudri – vai nav nopirkts par daudz un par dārgu. Ja scenārijs būtu sliktāks, tad neviens šādus jautājumus neuzdotu. Mums nav kauns par to, ko esam izdarījuši," teica NVD vadītājs.

Bažas par politiku


Deputāts Feldmans dalījās ar no kāda būvniecības uzņēmuma svaigi saņemtu informāciju par uzņēmuma vajadzībām un pārdošanai ievestu masku kravu, ko NVD un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) neļaujot izmantot, lai gan muita esot gatava atmuitot. Labsvīrs atbildēja, ka, visbiežāk problēmas šādos gadījumos esot ar sertifikātiem, atbilstības deklarācijām. NVD instrukcijas muitai nedodot, bet palīdz visiem piegādātājiem šīs problēmas risināt. Veselības inspekcijas pārstāve Jeļena Cīrule atbildēja, ka viena būvniecības uzņēmuma kravai fiziskā kontrolē inspekcija nevarēja identificēt, kas ir norādīts uz iepakojuma, jo viss bijis ķīniešu valodā.

ZZS deputāts Viktors Valainis par gadījumu ar masku iepirkumu teica, ka tas neesot nekāds veiksmes stāsts, bet ir rūpīgi jāvērtē žurnālistu atklātā informācija un iespējamā piegādātāju saikne ar vienas politiskas partijas, kas atbildīga par veselības jomu, interesēm. Valainim bija bažas par masku kvalitāti, kā arī informācija, ka esot vietējie uzņēmumi Liepājā un Jelgavā, kas šuj maskas, ko izmanto vietējā tirgū. Deputāts mudināja atbalstīt Kaimiņa ideju un palīdzēt ar iespējām vietējiem ražotājiem ražot. Inese Voika (AP) vēlāk gan norādīja par iespējamo politisko saistību, ka piegādātāji bijuši dažādi, piemēram "Saules aptieka", "Lauma", un tikpat labi citus var saistīt ar citu partiju interesēm.

Labsvīrs atturējās komentēt par politisko sponsoru, bet teica, ka NVD pārstāvji ir tikušies ar Liepājas ražotājiem un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pārbaudījuši viņu paraugus. "Ir jāsaka, ka kokvilnas maskas var lietot iedzīvotāji sabiedriskās vietās, bet pētījumi atzīst, ka ārstniecības iestādes šādas maskas lietot nedrīkst un tās nav alternatīva ķirurģiskajām maskām un tām, ko NVD iepirka Ķīnā. Es gribu, lai mēs ražojam maskas, un zināmas pārmaiņas notiks, jo visi sapratuši, ka nevar paļauties uz globalizāciju vien," atzina Labsvīrs.

Deputāts Ģirģens NVD vadītājam jautāja par ievērojamiem izdevumiem šo masku atvešanai no Ķīnas. Labsvīrs paskaidroja, ka vienīgais gadījums, kad NVD paši apmaksāja un noslēdza līgumu ar "AirBaltic", bija martā, kad pirmais masku piegādātājs bija iesniedzis kravas kustības informāciju, kas liecināja par kavēšanos, tāpēc tika nolemts pašiem doties pakaļ. NVD samaksāja 95 tūkstošus eiro aviokompānijai un ieturēja no komersanta 75 tūkstošus eiro. Savukārt no 600 tūkstošiem eiro, kas samaksāts "Laumai" par piegādi, daļa tiks atgūta no Eiropas Savienības, kas kompensēs daļu izdevumu. "Ja agrāk no Ķīnas ar aviopastu varēja atvest piecās dienās, tad tagad tas ir mēnesis," paskaidroja NVD vadītājs.

Jāvēršas LIAA


Pēc Kaimiņa atkārtotiem jautājumiem, kā arī Feldmana pārmetumiem par pārāk mazu valsts iestāžu elastību krīzes situācijā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš sēdei pievienojās vēlāk, sacīja, ka valstij ir jāveicina jebkura aktivitāte, lai varētu pašu mājās ražot stratēģiski svarīgas preces, tomēr valsts nevar darīt uzņēmēju darbu un iepirkt viņu vietā materiālus. Ministrs solīja noskaidrot ko vairāk par gadījumu ar būvniecības uzņēmuma nedienām.

Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV LV) sacīja, ka attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbalstu uzņēmējiem nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas ne tikai apzina tos, kas gatavi uzsākt ražošanu, bet arī sniedz atbalstu piegāžu ķēžu jautājumos. Ja valsts palīdz materiālu iegādē, tad tie būtu godīgi jāsadala starp visiem, īpaši neizceļot kādu vienu uzņēmumu, piebilda Miezainis. "Tas, ko mēs kā valsts šobrīd darām, ir atbalsta mehānismu veidošana, kas ir pastarpināts atbalsts uzņēmējiem, atrodot veidus, kā paātrināt piegāžu ķēdes. Ja uzņēmējs ir spējīgs atrast vietu, kur var iegādāties šo materiālu, viņš var vērsties LIAA un lūgt atbalstu, lai tos palīdzētu ievest," paskaidroja Miezainis.

"Delfi" jau ziņoja, ka, atsaucoties Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājumam, Valsts kontrole (VK) uzsākusi pārbaudes par individuālo aizsarglīdzekļu – sejas masku – piegādēm. Valsts galvenā audita iestāde norāda, ka tiklīdz pārbaužu rezultāti būs pieejami, par to tiks informēts premjerministrs, atbildīgās institūcijas un sabiedrība.

Kā ziņots, Kariņš aicinājis VK steidzami veikt auditu, informēt sabiedrību un ieteikt uzlabojumus par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem, kas raisījuši sabiedrības bažas par iespējami negodprātīgu rīcību.

"Delfi" jau rakstīja, ka medicīniskās maskas iedalāmas trijās kategorijās – "Type I", "Type II" un "Type IIR", kur pirmās ir ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrās – ar efektivitāti 98%, bet trešās jeb IIR – arī ar 98% un izturību pret šļakatām. Latvija no uzņēmuma "ADDI Trading" iepirkusi pirmā līmeņa maskas, kas, piemēram, ķirurģiskām operācijām neesot piemērotas.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs pirmdien paziņoja, ka, vadoties pēc Eiropas Savienības (ES) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām par sejas aizsargmasku kvalitāti, apgalvojums, ka pirmā tipa sejas aizsargmaskas nav piemērotas lietošanai ārstniecības iestādēs, esot nepatiess.

Labsvīrs uzsvēra, ka pastāv vairākas vadlīnijas – gan Eiropas, gan Lielbritānijas, gan PVO izvirzītās, kurās nevienā brīdī nekur neesot teikts, ka mediķi nevar lietot pirmā tipa maskas. Kopumā šobrīd no visām Latvijas iepirktajām aizsargmaskām divi miljoni esot otrā tipa, savukārt pirmā tipa masku kopskaits sasniedz sešus miljonus.

Skaidrojot atšķirības starp pirmā un otrā tipa sejas aizsargmaskām, Labsvīrs atzina, ka pirmā tipa maskas nav domātas lietošanai operāciju zālēs un vietās ar līdzīgām sterilizācijas prasībām, tomēr tās var izmantot ārstniecības iestādēs Covid-19 aizsardzības nolūkos.

Raksturojot situāciju, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka visa ES saskaras ar līdzīgām problēmām kā Latvija, proti, individuālo aizsarglīdzekļu iegāde ir apgrūtināta paaugstinātā pieprasījuma dēļ.

Ministre apgalvoja, ka pārmetumi, ka medicīnas aizsardzības līdzekļi tiek iepirkti no komersantiem, kuru piedāvātās preces kvalitāte ir apšaubāma, neesot patiesi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Lauma Aizsardzības ministrija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Ilze Viņķele Jānis Reirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra NVD Patērētāju tiesību aizsardzības centrs PTAC Rīgas Stradiņa universitāte Saeima Valsts kontrole Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form