Aizsargjoslu likums nosaka, ka kāpu aizsargjoslā ik pa kilometram jābūt pieejai pie jūras. Tāpēc, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta pārstāves Vijas Bušas domām, notikušais ir kļūda.
Masteiko īpašums - agrākā mežsarga māja un zemes gabals, kas deviņdesmito gadu vidū privatizēts, ir iemērīts un nostiprināts Zemesgrāmatā. Savukārt, kā skaidro Buša, iemērīt var jebko, taču katra izmaiņa teritoriālajā plānā saskaņā ar teritorijas plānošanas likumu ir jāapspriež publiski.
Tomēr, kā atzīst Liepupes pagasta padomes izpilddirektors Atis Zvīnis, tagad, kad īpašums nostiprināts Zemesgrāmatā, ceļu iespējams atgūt tikai tiesas ceļā. Izdarīt to varot, ja padome no iedzīvotājiem saņems pretenzijas. Arī Buša aicinājusi iedzīvotājus aktīvi protestēt.
Savukārt Masteiko uzskata, ka viņa rīcība ir likumīga, jo viņš ir norobežojis savu privātīpašumu, ko pēc robežplāniem iemērīja mērnieki. "Cilvēks nevar rēķināties ar to, kas viņam nepieder. Šis ceļš nepieder ne pašvaldībai, ne valstij," sacījis uzņēmējs.
Masteiko neslēpj, ka ir privātīpašuma atbalstītājs un norāda, ka kaimiņi, kuru mājas nav pie pašas jūras, nevar gribēt baudīt visus labumus. "Pieļauju, ka daudzi ir veikli izdomājuši - nopirks māju Tūjā un būs viņiem jūra. Lai lietotu šos labumus un tiktu pie ūdens, par zemes gabalu ir jāmaksā vairāk. Nevar lēti nopirkt zemi un gribēt to pašu," klāstījis vairāku tūkstošu hektāru zemes Latgalē īpašnieks.
Masteiko ir viens no tiem privātīpašniekiem, kurš nelikumīgi izbūvējis žogu Lielupes 10 metru tauvas joslā Jūrmalā. Masteiko samaksāja Jūrmalas domes administratīvās komisijas uzlikto sodu, taču žogs joprojām nav nojaukts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
