'Maxima' konstrukciju izgatavotājs iekšējā izmeklēšanā secinājis, ka kopnes neizturēja slodzi
Foto: F64

Pēc Zolitūdes traģēdijas konstrukciju izgatavotājs "Vikom Industry" iekšējā pārbaudē secinājis, ka konstrukcijās izmantotās kopnes nav izturējušas slodzi, trešdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja "Vikom Industry" pārstāvis Vladislavs Podgurskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš tiesā skaidroja, ka viņa uzņēmums piedalījies metālkonstrukciju izstrādē, taču ne montāžā.

Jau otrajā dienā pēc traģēdijas uzņēmums sācis iekšējo izmeklēšanu, piesaistot būvkonstrukciju projektētājus. Nedēļas laikā uzņēmums sapratis, ka "Vikom Industry" ražotās metālkonstrukcijas neesot bijušas pie vainas, bet gan kopnes un savienojuma vietas neesot izturējušas slodzi. "Līdz ar to "Vikom Industry" noņēmis no sevis morālo atbildību", sacīja Podgurskis.

Viņš norādīja, ka ar metālkonstrukciju montāžu nodarbojies apakšuzņēmējs "Monce", kurš bija noslēdzis ar "Vikom Industry" līgumu par konstrukciju montāžu. Podgurskis tiesā apstiprināja, ka metināto šuvju stāvoklis pēc uzņēmuma "Monce" veiktajiem darbiem noteikts kvalitātes pārbaudē. Tā esot obligāta prasība, bet kontroles veids tiek noteikts atsevišķi. Tolaik būvkonstrukcijām tika noteikta ģeometrijas un savienojuma vietu kontrole.

Par būvkonstrukciju izgatavošanu līgumu ar "Vikom Industry" noslēdza būvfirma "Re&Re". Pirms līguma "Vikom Industry" saņēma visus rasējumus, kas attiecas uz būvkonstrukciju izgatavošanu, bet par savienojuma vietām, iespējams, informācija saņemta pēc līguma noslēgšanas. Podgurskis liecināja, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam pirms būvkonstrukciju ražošanas sākšanas rīcībā bijusi visa nepieciešamā dokumentācija. Tāpat viņš apstiprināja, ka uzņēmumam pilnībā pieticis laika būvkonstrukciju izgatavošanai.

Vaicāts, vai uzskata, ka ar skrūvju skaitu un daudzumu pietika konstrukciju savienošanai, Podgurskis tiesā skaidroja, ka konstrukciju savienošanai izmantotas 8,8. klases skrūves, kas arī bija norādīts projektā. Uz prokuroru jautājumu uzdoto jautājumu viņš papildus minēja, ka arī eksperts uzņēmumam norādījis, ka skrūvju klase bijusi atbilstoša, taču skrūvju skaits bijis nepietiekams, un tās novietotas neatbilstošā vietā. "Bija disproporcija skaitā un tās izvietošanas platībā," skaidroja Podgurskis.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Maxima Zolitūdes traģēdija Zolitūdes traģēdijas krimināllieta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form