Mazāk literatūras stundu, vietā drāma: kurš iegūs un kurš zaudēs?
Foto: LETA

Mazāk literatūras stundu būs ne tikai skolēniem, kādā mācību posmā tās aizstājot ar jauno mācību priekšmetu "Drāma," stundu skaits var arī samazināties skolotājiem, ja valdība atbalstīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu. Iespējams, tas arī var nozīmēt ienākumu samazināšanos skolotājiem, neizslēdz arodbiedrība. Tikmēr ministrija pedagogu bažas par mācību satura pasliktināšanos noraida.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" jau ir ceļā uz valdību – 11. oktobrī tas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, līdz šīs nedēļas piektdienai tika gaidīti priekšlikumi, un drīzumā noteikumu projekts tiks skatīts valdībā.

"No arodbiedrības biedru pedagogu un padomes pārstāvju teiktā izkristalizējās, ka viņi redz apdraudējumu, proti, ka var samazināties stundu skaits pedagogiem. Ja nepārskata slodzes veidošanās principus un samazina literatūras stundu skaitu, tad darba apjoms samazinās un, iespējams, ienākumi samazinās," portālam "Delfi" skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Viņasprāt, ja Latvija vēlas pilnvērtīgi, profesionāli un kvalitatīvi īstenot jauno mācību satura reformu, ir jāpārskata pedagoga darba slodzes principi.

IZM norāda, ka šobrīd skolas literatūrā var izvēlēties vienu no diviem programmas variantiem. Pirmajā variantā 4.-6. klases posmā ir 175 stundas trīs gados jeb vidēji viena vai divas stundas nedēļā. Savukārt otrajā, kuru īstenojot vairums skolu, ir tieši tikpat, cik tiek piedāvāts tagad – 140 stundas trīs gados jeb divas stundas nedēļā divus gadus, vai divus gadus pa vienai stundai un vienu gadu divas stundas nedēļā.

7.-9. klases posmā pašlaik ir 210 stundas trīs gados jeb divas stundas nedēļā katru gadu. Jaunajā projektā tiek piedāvāts modelis ar 175 stundām trīs gados jeb "1+2+2," liecina IZM pieejamie dati.

Paša veidota Veidenbauma dzejoļu izlase

Projekta iesniedzēju argumentācija, ka drāmu var integrēt literatūras stundās, nepārliecina Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju (LVLSA). To jau darot šobrīd, tādēļ neesot vajadzības ieviest šādu "mākslīgu veidojumu" uz literatūras stundu rēķina. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks savukārt bažas noraida: "Šī saceltā ažiotāža, ka literatūra tiek kaut kādā veidā apdalīta vai apgriezta, maigi izsakoties, nav pamatota.

"Man patīk radošie uzdevumi, kurus literatūrā mēdz uzdot," sarunā ar portālu "Delfi" teic Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns Elmārs Toms. Viņš ir viens no "fizmatiem". Lai arī mācās tā dēvētajā eksaktajā novirzienā, pats raksta arī dažādus literāros darbus un piedalās konkursos, iegūstot arī godalgotas vietas.

Taujāts, kas visvairāk palicis atmiņā no literatūras stundām, Elmārs atceras: "Kad skolā mācījāmies par Veidenbaumu, mums bija jāizveido dzejoļu izlase un katram jāpiemeklē kāds mūsdienu dzejolis. Stundās ir daži radoši uzdevumi. Varbūt kādam tas sagādā grūtības, bet man patīk." Tiesa, lielākais darbs esot ārpus literatūras stundām – jālasa, jāgatavojas, jāpilda uzdevumi, savukārt stundās "vairāk ir prezentēšana, diskusijas par izlasītajiem darbiem".

Ar plānotā drāmas priekšmeta saturu Elmārs iepazinies vēl nav, bet to kopumā nesauc par "pavisam sliktu ideju", iespējams, būtu interesanti pielietot praktiski literatūrā arī ko no dramaturģijas, kur jāiestudē kāds darbs, nevis tikai ir teorija, runāšana un teksta analīze.

Savukārt režisors, Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes pasniedzējs Dmitrijs Petrenko portālam "Delfi" teic: viņš kā režisors nav ieinteresēts, lai skolās mazāk mācītu literatūru, bet viņu mulsina šīs diskusijas, proti, divas nometnes ar diviem viedokļiem.

"Te nav pareizi diskutēt, ko vajag mācīt vairāk – literatūru vai matemātiku, vai drāmu. Stāsts drīzāk ir par to, kā reformēt izglītības sistēmu, lai tā ir jēdzīga un mēs dabūjam maksimāli mūsdienīgu izglītību, nezaudējot zināšanas un kompetences, kas ir svarīgas mūsdienās" Dmitrijs Petrenko

Vai literatūru uzskata par mazāk vērtīgu?

Pēc iepazīšanās ar projektu un plānotajām pārmaiņām Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija (LVLSA) noraidījusi drāmu kā mācību priekšmetu. Skolotāji to definē kā gadu desmitiem izmantotu mācību stratēģiju, kurai arī turpmāk būtu jābūt tikai kā metodisko paņēmienu kopumam, un to varot iekļaut citos mācību priekšmetos. Tāpat arī LVLSA "nepiekāpīgi" iestājas par pašreizējo literatūras stundu skaita saglabāšanu.

"Literatūra ir mācību priekšmets, kas vispusīgi attīsta skolēnos gan mākslas uztveri, analīzi, gan radošo potenciālu, tāpēc pamatotas bažas raisa ieplānotais stundu skaita samazinājums," laikrakstā "Izglītība un kultūra" publicētā vēstulē raksta pedagogi.

Tāpat arī viņi uzsver, ka ļoti svarīga visā izglītības paradigmā ir lasītprasme, tāpēc ir nepieciešams paredzēt vairāk laika lasīšanai pamatskolā – lai gūtu no tās prieku, nevis tikai analizēšanas prasmes.

"Zinot, ka ārzemēs (arī Latvijā pēc modernām ārzemju programmām strādājošās privātskolās) mēdz organizēt atsevišķas t.s. lasīšanas stundas, ir stratēģiski neprofesionāli, ka latviešu valodai vai literatūrai (vārda mākslai, vārda tēlainības apjēgsmei!) tiek samazināts stundu skaits un valstiski tiek demonstrēta pozīcija, ka lasītāji = domātāji = radītāji nav svarīgi. Arī, piemēram, vēstures kolēģi konstatē, ka mūsdienu bērni un jaunieši slikti zina vēsturi tāpēc, ka nelasa kvalitatīvu, ticamu informāciju un arī neprot to darīt," tā vēstulē norāda LVLSA.

Drāmai nav jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam pamatskolā, jo tā kā metode tāpat tiek izmantota daudzos citos priekšmetos, portālam "Delfi" norāda arī LVLSA vadītāja, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Anita Vanaga.

"Mani nepārliecina drāma kā mācību priekšmets, jo jebkuram mācību priekšmetam vajag saturu, bet drāma ir forma". Anita Vanaga

Viņa ir pārliecināta, ka pamatskolas vecuma bērni nebūtu gatavi šādām pārmaiņām un to realizēt dzīvē būtu ļoti sarežģīti, savukārt vidusskolēni būtu tam piemērotāki. "Esam runājuši ar kolēģiem, ka mums jau ir bijuši tādi mācību priekšmeti, kas ir ienākuši uz brīdi kā lielas inovācijas un arī pazuduši," kā piemērus Vanaga nosauc veselības mācību, "baltās stundas" un ētiku, kas, viņasprāt, ir mākslīgi atdalīti priekšmeti no kāda cita. Vanaga neredz jēgu šādam priekšmetam, jo izglītībā galvenais princips ir virzīties nevis uz sadrumstalotību, bet integrāciju un sadarbību.

Kultūras mazāk nebūs, pat vairāk, uzsver VISC

"Cilvēki ir paskatījušies uz vienu cipariņu vienā ailē vienam priekšmetam, bet saturs tur ir definēts pa mācību jomām atbilstoši vasarā pieņemtajiem likuma grozījumiem," norāda VISC vadītājs Catlaks. Sasniedzamie rezultāti definēti visā mākslu jomā, ko tagad sauc "Kultūras izpratnes un radošās pašizpausmes mākslā" ar lielāku akcentu tieši uz pašizpausmi. Catlaks arī uzsver, ka šai jomai, kuras ietvars paplašināts arī ar mācību priekšmetu "Drāma", kopumā stundu skaits pat ir pieaudzis.

Catlaks skaidro, ka 140 literatūrai paredzētās stundas 4.-6. klasē nozīmē četras stundas trīs gados vidēji nedēļā, tātad – divus gadus pa vienai stundai vai vienu gadu pa divām stundām. Šobrīd vienā programmas paraugā ir piecas, otrā ir četras stundas un piedāvātais šajā posmā atbilst otrajam programmas paraugam, ko skolas lieto.

"Šobrīd spēkā ir iespējamas divas izglītības versijas programmai, kuru skolas pašas izvēlas. 7.-9. klases posmā ir paredzētas 175 stundas, tiesa, tas ir samazinājums un tas nozīmē vidēji piecas stundas trīs gados, no šobrīd esošajām sešām," atzīst Catlaks, piemetinot, ka ir paredzēts papildinājums šim priekšmetam – drāma, katrā vecuma grupā pa divām stundām, līdz ar to - kultūras stundu skaits palielinās par vienu stundu.

Jau šobrīd daudzas skolas izmantojot šo metodi, drāmas priekšmets neesot nekas jauns, tas jau esot aprobēts un mācīts vairākās skolās.

"Jūs varat izspēlēt Blaumani uzvedumā, jūs varat lasīt Blaumani no galvas. Faktiski tiek pastiprināta literatūras apguve". Guntars Catlaks

Taču tas arī neesot teātra pulciņš, kurā automātiski iztēloties Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", bet gan daudz kas vairāk – etīžu izspēlēšana, uzstāšanās māksla un publiskā runa.

Runājot par pedagogu raizēm, ka līdz ar izmaiņām var samazināties viņu ienākumi, Catlaks uzsver, ka 90% gadījumu jau šobrīd drāmu pasniedz literatūras skolotājs. "Ir arī piemēri, kur to dara mūzikas skolotājs, ja tas skolā ir iespējams. Zemsvītras norādē esam norādījuši, ka drāmu var apgūt integrēti ar citiem priekšmetiem," VISC vadītājs skaidro.

Catlaks arī norāda, ka programmu saturiskais tvērums nav mainījies. Turklāt izstrādātā mācību programma nav obligāta un skolas var izstrādāt pašas savu. "Ir ļoti viegli izteikt viedokļus, ka drāma atņem literatūras stundas, bet paskatīsimies dziļāk – drāma jau nav nekas cits kā literatūras īstenošana un iedzīvināšana," skaidro Catlaks.

Taujāts, ko no plānotajām izmaiņām iegūs skolēni, Catlaks ieskicē kompetences pieejas būtību izglītības jomā: "Mēs gribam, lai, jauno saturu apgūstot, skolēni ne tikai zinātu, kas notiek un ko var darīt, bet paši būtu to izmēģinājuši. Labāk atmiņā jau paliks tas, ko būsiet izspēlējuši uzvedumā – pat ja tas nav profesionāli –, nekā jūs tikai būsiet lasījuši." Literatūras stundās to varot darīt arī pašlaik, bet tā ir skolotāju brīva izvēle.

Jauns standarts – jauna pieeja darbam

Ir aplam, ja politiķi jaucas ārpus savas kompetences ekspertu un profesionāļu darbā, portālam "Delfi" uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, piebilstot, ka projektu vada VISC un tur ir visdažādāko jomu eksperti.

"Protams, katra profila pedagogi mēģinās atrast sev lielāku vietu. Beigu beigās, tas ir arī finanšu jautājums, līdz ar to šīs interešu sadursmes būs. Jebkurā gadījumā Ministru kabinetam būs beigās jāpieņem lēmums, kas būs politisks lēmums – virzīt, nevirzīt, atbalstīt, neatbalstīt, grozīt, negrozīt," skaidroja Šadurskis. Viņa ieskatā, pastāv arī alternatīva – mācību gada pagarināšana. Kad būs apkopoti visi priekšlikumi, tad arī būšot "skaidra tā aritmētika, par kādu pagarinājumu var būt runa".

Jaunajā, 13. Saeimā ievēlētā līdzšinējā izglītības politikas analītiķe Marija Golubeva (AP) savukārt nedomā, ka skolotājiem būtu pamats uztraukties tieši tāpēc, ka samazina stundas, un arī iestājas par šo priekšlikumu kā jaunu prasmju un kompetenču mācīšanos, "respektīvi, kad cilvēks prot, orientējas un var darīt", nevis vienkārši apgūst mācību priekšmetu.

Golubeva norāda, ka tas izriet no lietpratības un kompetenču izglītības un arī nozīmē to, ka skolēni izkopj savu radošumu skolas laikā. "Tikai lasot literatūras darbus, ne vienmēr var šo rezultātu panākt. Tēlojot, mācoties uzstāties ar publisko runu, cilvēks apgūst prasmes praktiskā veidā un vēlāk var ar tām kaut ko darīt," saka Golubeva, piebilstot, ka tam arī domātas šīs izmaiņas. Tiesa, tas arī nozīmē to, ka skolēniem būs jāstrādā un jāmaina sava pieeja darbam.

"Skolotājiem jābūt gataviem, ka ar jauno standartu būs jāstrādā pilnīgi "pa jaunam". Tas nenozīmē tikai izmaiņas stundu skaitā, bet pilnīgi jaunu pieeju, domāšanu, metodes. Izglītības sistēmai jāmainās atbilstoši sabiedrības attīstībai". Marija Golubeva

Viņasprāt, literatūras skolotājus var uztraukt arī tas, ka mazāks stundu skaits var nozīmēt mazāku algu. "Šīs bažas ir nopietni jāuztver izglītības politikas veidotājiem, jo skolotājiem jābūt drošiem, ka viņu darbs tiks atalgots un alga nekļūs mazāka," uzsver Golubeva.

Tāpat arī politikas veidotāju uzdevums ir kliedēt bažas, kas varētu būt daļai skolotāju, – kurš pasniegs šo drāmu – viņi paši vai kāds cits. "Nevar atstāt novārtā šo trauksmi," pamato izglītības politikas analītiķe.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Dmitrijs Petrenko Izglītības un zinātnes ministrija Kārlis Šadurskis Lasāmgabali Latvijas Universitāte Liepājas Universitāte Skroderdienas Silmačos
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus