Viņš norādīja, ka atbilstoši demogrāfiskajai situācijai iegūst Rīgas un Pierīgas vēlētāji, kuriem Saeimā būs plašāka pārstāvniecība, kamēr reģioniem ar mazāku iedzīvotāju skaitu pārstāvniecība būs mazāka.
Rīgā un Pierīgā ir lielāka ekonomiskā aktivitāte, kur tiek ģenerētas arī jaunas idejas, uzlabojot diskusijas kvalitāti, pieļāva Krūmiņš, piebilstot, ka viņš arī uz it kā negatīviem faktiem cenšas paskatīties no pozitīvās puses. Pētnieks šo situāciju salīdzina ar vidusskolu reformu. Skolu slēgšana it kā no vienas puses ir negatīva, taču nākotnē skolu tīkls būs vairāk atbilstošs realitātei un kvalitātei.
Viņš uzskata, ka situāciju nevajadzētu dramatizēt, jo ir skaidrs, kāpēc tas tā notiek.
"Tā ir tā realitāte, kas mums ir. Tiem, kurus satrauc šis jautājums, būtu vairāk jādomā par to, ko darīt, lai cilvēkus noturētu reģionos. Visi māca, kas ir jādara Rīgai, lai gan jaunu ideju piedāvājumam vajadzētu nākt arī no reģioniem," sacīja Krūmiņš.
Kā piemēru viņš minēja Latgales kongresa deklarāciju, kurā uzsvars likts uz to, kas citiem jādara, nevis to, ko paši varētu darīt. Pārstāvniecības samazināšanās ir signāls, ka arī pašiem ir kas vairāk jādara, uzskata pētnieks.
Krūmiņš akcentēja, ka šajā situācijā zaudētāji ir tie politiskie spēki, kuri uzsver reģionālo identitāti.
Kā vēstīts, rudenī 14. Saeimas vēlēšanās par vienu deputātu vairāk ievēlēs no Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem, bet par vienu mazāk - Latgalē un Zemgalē, balstoties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, šodien lēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Ja pašreiz strādājošajā Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala tika ievēlēti 35 deputāti, tad nākamajās vēlēšanās būs jāievēlē 36. Vidzemē būs jāievēlē 26 deputāti, Latgalē un Zemgalē - pa 13 deputātiem, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 12 deputāti.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, 2022. gada 31. maijā Rīgas vēlēšanu apgabalā bija reģistrēti 563 356 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 395 630, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 206 194, Latgales vēlēšanu apgabalā - 195 643, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 180 456 vēlētāji.
Kopā valstī Saeimas vēlēšanu apgabalos bija reģistrēti 1 541 279 vēlētāji.
Saskaņā ar CVK informāciju, kopš 5.Saeimas vēlēšanām visvairāk pārstāvniecība Saeimā ir sarukusi Latgales vēlēšanu apgabalā kur ievēlamo deputātu skaits ir sarucis par septiņiem deputātiem, Zemgales vēlēšanu apgabalā - par trijiem, Kurzemes vēlēšanu apgabalā - par diviem, bet Vidzemes vēlēšanu apgabalā palicis iepriekšējā līmenī, svārstoties pa atsevišķām vēlēšanām par vienu vai diviem deputātiem.
Savukārt Rīgā ievēlamo deputātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām palielinājies jau par 12 deputātiem.
