Mazāko partiju Rīgas mēra amata kandidāti savas izredzes pašvaldību vēlēšanās pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Rīgas domē vērtē pieticīgi, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajās otrajās pašvaldības deputātu kandidātu debatēs.
Uz jautājumu, kā katrs politiskais spēks vērtē savas izredzes vēlēšanās, partijas "Par dzimto valodu" līderis Illarions Girss atzina, ka viņam nav ambīciju pretendēt uz mēra krēslu - to viņš mēģinātu ieņemt vienīgi tad, ja pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pamestu šo amatu. Citādi viņš Rīgas domē gatavojas Ušakovu aktīvi atbalstīt. Vienlaikus Girss atzina, ka partijas izredzes, ņemot vērā pret konkrēto politisko apvienību vērstās darbības, ir aptuveni "60 pret 40, bet uzskatu, ka iekļūsim."
Rīcības partijas līderis Edgars Kramiņš savukārt norādīja, ka viss ir vēlētāju rokās. "Ja pārvarēsim 5% barjeru, tas būs liels sasniegums," atzina Kramiņš, jo partija priekšvēlēšanu aktivitātēs neizmanto sponsorus. Šis fakts gan apgrūtina partijas popularizēšanas iespējas, taču Kramiņš uzsvēra, ka, no otras puses, Rīcības partija būšot vienīgā, kurai vēlāk nekas nebūs naudas devējiem jāatstrādā. Viņš norādīja, ka uz Rīgas mēra krēslu, "tēlaini izsakoties", pretendē līdzvērtīgs kandidātu skaits, kas pārstāv pretējus viedokļus. Kramiņš savu vietu domē redz kā "stabila vidusceļa" veidotāju starp abām pusēm. Viņš palīdzētu vienoties, kā sadalīt konkrētus amatus domē, lai pēc tam no katras partijas par to varētu prasīt konkrētu atbildību.
Līdzīgi savu pozīciju Rīgas domē pēc vēlēšanām saredz arī apvienības "Vienoti Latvijai" līderis Mareks Zeltiņš. Viņš pauda gandarījumu, ka saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, kas veiktas pirms pāris nedēļām, pusotra mēneša laikā partijai Rīgā izdevies sasniegt 3 līdz 4% atbalstu. Pēc Zeltiņa domām, tas nozīmē, ka rīdzinieki sadzird "Vienoti Latvijai" pozicionētās un definētās vērtības, tāpēc arī šai politiskajai apvienībai 5% barjera būtu pārvarama. Arī Zeltiņš nepretendē uz Rīgas mēra krēslu, jo uzskata, ka šajā amatā jābūt visvairāk atbalstītās partijas izvirzītajam kandidātam. "Es redzu mūsu lomu samierināšanā. Nedrīkst būt šķelšana krievos un latviešos - tur arī redzam savu vietu," sacīja Zeltiņš.
Savukārt partijas "Par neatkarīgu Latviju/Solidaritāte" pārstāvis Leons Bojārs ir pārliecināts, ka viņa apvienībai 5% barjeru, protams, izdosies pārvarēt, tomēr viņš uzskata, ka par darbu Rīgas domē nevajadzētu spriest pēc "armijas terminoloģijas - pozīcija un opozīcija". "Ir jāstrādā Rīgas un Latvijas labā, kas tagad nenotiek. Tā ir nepatīkama lieta, ka visi grib mēra krēslu. Mēs uz to netīkojam, bet, ja vajadzēs, cilvēku atradīsim," pauda Bojārs.
Biznesa augstskolā "Turība" šodien notika otrās LTRK organizētās Rīgas mēra amata kandidātu debates, kurās LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis un LTRK Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs iztaujāja mēra amata kandidātus par uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgiem jautājumiem. Tajās bija aicināti sešu partiju pārstāvji. Partija "Alternative" LTRK aicinājumam piedalīties debatēs neatsaucās, savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāvis Aifars Timofejevs uz sarunām neieradās.
Pirmās debates norisinājās 23.aprīlī, tajās piedalījās piecu vadošo politisko partiju - "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs", Reformu partijas un "Visu Latvijai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīgas mēra amata kandidāti - Sarmīte Ēlerte, Guntis Belēvičs un Armands Krauze, Nils Ušakovs, Inga Antāne, bet Baibas Brokas vietā diskutēja Aleksandrs Kiršteins.
