Foto: LETA

Lai arī visas politiskās partijas, kas plāno startēt 14. Saeimas vēlēšanās, vēl nav iesniegušas savus kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), šobrīd zināms, ka vismaz 27 Rīgas domes deputāti izmēģinās spēkus, kandidējot rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Tā ir gandrīz puse no 60 rātsnama deputātiem.

Deputāti Rīgā ir nostrādājuši teju divus gadus – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notika 2020. gada augusta beigās.

Saskaņā ar CVK iesniegtajiem partiju kandidātu sarakstiem, visvairāk pašreizējo domnieku kandidēs no saraksta "Progresīvie". To vidū ir deputāti Edmunds Cepurītis, Miroslavs Kodis, Agnese Logina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka, Antoņina Ņenaševa un Māris Mičerevskis.

Domnieki startēs arī no "Attīstībai/Par!" saraksta. Kandidāti šobrīd domē pārstāv divas atsevišķas frakcijas – "Par!/Progresīvie" un "Latvijas attīstībai". No Rīgas mēra pārstāvētās frakcijas sarakstā iekļauti deputāti Laima Geikina un Ivars Drulle.

Savukārt no frakcijas "Latvijas Attīstībai" kandidēs Anete Jēkabsone-Žogota un Viesturs Zeps.

Tikmēr no "Jaunās Vienotības" saraksta Saeimas deputāta mandātu mēģinās iegūt Uģis Rotbergs.

No "Apvienotā saraksta" savukārt kandidēs divi domes frakcijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība" deputāti – Edvards Smiltēns un Ieva Brante.

Partija "Konservatīvie" kandidātu sarakstā iekļāvuši deputātus Jāni Ozolu, Dāvi Staltu, kā arī Valteru Bergu.

Domnieki kandidēs arī no "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" saraksta. Šo politisko spēku Saeimas vēlēšanās pārstāvēs Rīgas domnieki Ieva Siliņa un Jurģis Klotiņš.

"Saskaņa", kuras domes frakcijas sastāvā ir 12 deputāti, Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstā iekļāvusi četrus galvaspilsētas politiķus – Annu Vladovu, Andreju Kozlovu, Raimondu Rubiku un Igoru Solomatinu.

Savukārt no saraksta "Latvija Pirmajā vietā" kandidēs domes frakcijas "Gods kalpot Rīgai" deputāts Oļegs Burovs, bet no Latvijas Krievu savienības – deputāti Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs un Inna Djeri.

Politologs: panākumi nav tādi, kā bija solīti

Domnieku kandidēšanu vēlēšanās kā divpusēju jautājumu saskata politologs Juris Rozenvalds. Proti, no vienas puses to varot skatīt tieši pašvaldību vēlēšanu kontekstā, kur, pēc politologa sacītā, vietā jautājums: "Ko tad jūs solījāt un cik tad ir pagājis kopš Rīgas vēlēšanām?"

"Jāsaka uzreiz, ka varbūt tie panākumi nav tādi, kā bija solīti, izsakoties maigi," neslēpj Rozenvalds, norādot, ka konsekventi šeit var domāt par to, vai nav pieviltas vēlētāju cerības.

Savukārt, no otras puses, par domnieku kandidēšanu var runāt kontekstā ar dažādu vēlēšanu gradāciju. Proti, Latvijā pamatā ir trīs līmeņu vēlēšanas – pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta. No tām svarīgākās viennozīmīgi ir parlamenta vēlēšanas. Tādēļ likumsakarīgi, ka politikas, nosacīti, jaunpienācēji ierasti lūko iekļūt Saeimā.

Pašvaldības kā atspēriena punktu Saeimas deputāta mandātu kārojošiem politiķiem saredz arī Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kura arī mierina, ka domes deputātu startēšanā Saeimas vēlēšanās "nevar saskatīt kādus īpaši negatīvus aspektus". Viņasprāt, tas ir normāli, ka pašvaldība kalpo kā "tāds pieredzes un atspēriena punkts ceļā uz Saeimu".

"Mēs bieži runājam par to, ka ir slikti, ka Saeimā nokļūst cilvēki, kuriem vispār nav izpratne par politiku, par to, kā darbojas dažādas struktūras un institūcijas. Tā kā uzreiz, teiksim, no skolotāja vai mājsaimnieces amata uz parlamentu. Faktiski pašvaldība jau ir tas solis, kas dod izpratni par politiku," skaidro Metla-Rozentāle.

Cik no šiem kandidātiem būs lemts iekļūt Saeimā, protams, taps zināms tikai pēc vēlēšanām, taču, izsakoties par kandidējošo domes deputātu apmēru un tostarp arī viņu vidū esošajiem frakciju un komiteju vadītājiem, abi politologi atzīmē, ka kandidātu saraksti pamatā tiek veidoti atkarībā no tā, kas partijai ir pieejams.

Kadru rezerves – mazas

Metla-Rozentāle atgādina, ka Saeimas deputāta mandātu ieguvušo domes deputātu skaits būs krietni mazāks nekā viņu apmērs kandidātu sarakstos, tādēļ arī, viņasprāt, attiecīgā ietekme uz Rīgas domes darbu nebūs būtiska. To gan nevarot teikt par citām pašvaldībām, piemēram, Kuldīgu un Siguldu, kur vēlēšanās startē pašvaldību priekšsēdētāji.

Tādējādi ar lielākiem izaicinājumiem saskarsies tās pašvaldības, kuru domes priekšsēdētāji rudenī iegūs Saeimas deputāta mandātu. "Pārējiem tie būs drīzāk ikdienišķi un tehniski jautājumi," piebilst politoloģe.

Rozenvalds, turpretim, norāda, ka komiteju vai frakciju vadītāju kandidēšana Saeimas vēlēšanās "arī parāda, ka partijām tās "kadru rezerves" diži plašas nav". "Tādēļ, lai šīs problēmas kaut kā risinātu, partijas arī aktīvi sarakstos liek pazīstamas personības, kas diez vai ir kaut kā orientētas uz profesionālu darbu Saeimā. Un tad rezultāts ir, ka ik pa brīdim atskan zināmas sūkstīšanās par to, ka Saeimas kopējais deputātu līmenis, teiksim tā, katrā ziņā neceļas, bet drīzāk krītas," spēcīgu "kadru" trūkuma sekas iezīmē politologs.

Izsakoties par partiju sarakstu veidošanu, Metla-Rozentāle iezīmē, ka ik viena partija "vienmēr ņem savus bijušos deputātus, ministrus un tad spilgtākos no pašvaldībām, kas viņiem ir". Līdz ar to, it īpaši jaunu partiju gadījumā, pašvaldības arī pamatā ir tā vienīgā vieta, kur iegūt kandidātus ar politisko pieredzi.

Kā vēstīts, kandidātu sarakstu iesniegšana turpinās līdz 2. augustam. Kā informēja CVK, interesi iesniegt kandidātu sarakstu CVK līdz šim izrādījušas kopumā 19 partijas un partiju apvienības.

Kārtējās 14. Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 1. oktobrī, sestdienā. Tajās tiesības piedalīties būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, lai uz nākamajiem četriem gadiem ievēlētu 100 parlamenta deputātus. Kā līdz šim vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!