Kopš šā gada februāra ir mazinājies to iedzīvotāju skaits, kas atbalsta nepilsoņu tiesības vēlēt Latvijas pašvaldības. Šā gada februārī šādu iespēju atbalstīja 51,3% aptaujāto, bet jūnijā - 47,4%.
Savukārt ir piedaudzis to iedzīvotāju skaits, kas nepiekrīt nepilsoņu tiesībām balsot - ja februārī šādai iespējai nepiekrita 42,9% aptaujāto, tad jūnijā viņu skaits palielinājies līdz 47,8%.

Par to liecina jaunākā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

No 1024 aptaujātajiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem krasi atšķiras pilsoņu un nepilsoņu viedokļi - nepiekrīt nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās 61.4% pilsoņu. Šis skaitlis kopš februāra audzis par 6,9%.

Savukārt 90,6% nepilsoņu jūnijā pauduši atbalstu šādai idejai. Arī šis skaitlis salīdzinājumā ar šā gada februāri ir krities - februārī nepilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības atbalstīja 94,7% nepilsoņu.

Patlaban Latvijā pašvaldības var vēlēt tikai pilsoņi. Amatpersonas, komentējot noraidošo attieksmi šādas tiesības piešķirt arī nepilsoņiem, uzsver, ka kopš pilsonības likuma izmaiņām katram ir iespējas iegūt pilsonību un līdz ar to vēlēt.

Tomēr premjers Andris Bērziņš ir pārliecināts, ja 75% vēlētāju ir pilsoņi, nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības varētu piešķirt.

Negatīvu attieksmi pret nepilsoņu tiesībām vēlēt paudusi Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, kura uzsvērusi, ka šādas tiesības nepilsoņiem piešķirtas tikai dažās Eiropas valstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!