'Mazo algu' saņēmējiem pašnodarbinātajiem būs 10% nodoklis no reālajiem ienākumiem
Foto: F64

Pirmdien, 16. novembrī, valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē panākta galīgā vienošanās par līdz šim strīdīgo un sabiedrībā plašu neapmierinātību raisījušo nodokļu likmju izmaiņu plānu pašnodarbinātajiem no nākamā gada vidus, it īpaši attiecībā uz tiem, kas nesaņem pat minimālo algu. Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes visi partneri pauda gandarījumu, ka vienošanās panākta un rasts šim brīdim labākais risinājums. Paredzams, ka par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi Saeima galīgajā lasījumā lems pirmdien, 23. novembrī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā žurnālistiem pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), jau vairākās sadarbības sanāksmēs tika diskutēts par to, kā nodalīt tos, kas var, bet negrib maksāt, no tiem, kam tiešām ieņēmumi ir mazāki par minimālo algu.

Tagad panākta vienošanās par likumprojekta redakciju, ka tiem pašnodarbinātajiem, kuri paredz, ka viņu ienākumi ceturksnī nesasniegs trīs minimālo mēnešalgu apmēru, būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) apliecinājums par ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un vienreiz ceturksnī viņi maksās no faktiskajiem ienākumiem 10% nodokli, un visa šī summa aizies pensiju apdrošināšanai.

"Ja ieņēmumi ir līdz 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī, tad 10%, ja virs šīs summas, tad turpinās maksāt kā līdz šim 32,15%, lai gan arī šī likme tiks pārrēķināta, un patlaban izskatās, ka tā varētu būt 30,6% nākamajam gadam. Likme tiek ne katru gadu pārrēķināta, bet šogad tas tiks darīts, jo arī vispārējā režīmā strādājošajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme samazināsies par 1%," teica Petraviča.

Viņa skaidroja, ka gada beigās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās, cik personai ir jāmaksā VSAOI par iepriekšējo gadu. "Īstenībā nekas liels pašnodarbinātajiem nemainās, tikai būs jāpiereģistrējas VID un 5% vietā jāmaksā 10%. VSAA pēc gada pārskata informēs VID, kas savukārt informēs pašnodarbināto, vai ir jāpiemaksā, vai tiks atmaksāta pārmaksa. Nodokļu nomaksu kontrolēs kā līdz šim VID," skaidroja ministre.

Viņa apliecināja, ka jaunais regulējums attiecībā uz pašnodarbinātajiem stāsies spēkā no 1. jūlija, kā jau iepriekš plānots.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka vairums laika veltīts jautājumiem par nākamā gada budžetu, un pauda prieku, ka tagad ir atrisināts arī jautājums par to, kurai valsts iestādei jāpārbauda, vai pašnodarbinātais, kas nenopelna minimālo algu, ir tāds, kas tiešām nevar nopelnīt, vai slēpjas un negrib maksāt nodokļus.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars arī pauda gandarījumu, ka tagad ir "vienai astei pārkāpts", jo tas ir būtisks jautājums NA, bet nebija līdz galam izrunāts. Tagad gūta pārliecība, ka tie, kas nopelna zem minimālās algas, maksās nodokli no reāliem ienākumiem un tām nebūs jāiegūst nekādas atļaujas vai sankcijas, piebilda Dzintars.

Arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts pauda apmierinātību, ka koalīcija tikusi skaidrībā ar neatrisinātajiem jautājumiem par nodokļu izmaiņām, kas tiek virzītas vienlaikus ar nākamā gada budžetu. "Tā ir sanācis šogad, ka spraigs darbs pie budžeta un nodokļu izmaiņām koalīcijā turpinās paralēli tam, ka norit jau Saeimā darbs pie budžeta pirms otrā lasījuma," atzina Pavļuts.

Pavļuts uzsvēra, ka nodokļu sistēmai ir jābūt cilvēkiem saprotamai un gana ērtai lietošanai. Šis modelis tagad liekas gana saprotams, atzina Pavļuts, norādot, ka koalīcija uzklausījusi gan Labklājības ministrijas, gan VID pārstāvjus.

"Pēc būtības sanāk tā, ka, ja cilvēks zina, ka tuvākajos trijos mēnešos ienākumi būs mazāki par minimālo algu mēnesī, tad viņš pats piesakās Valsts ieņēmumu dienestā, un tad attiecīgi šajos mēnešos maksā 10% no reālajiem ienākumiem. Te VID paliek iespēja vērtēt un skatīties, vai šie ienākumi atbilst cilvēka reālajiem ienākumiem un situācijai. Sistēma ar pašdeklarēšanos un VID iesaisti mums šķita saprotama, gana ērta un vienkārša, līdz ar ko arī pieņemama," norādīja Pavļuts.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē pirmdien, 9. novembrī, vienojās atteikties no idejas, ka sociālajiem dienestiem tiktu uzticēts darbs ar tiem alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuri saņem mazāk par minimālo algu. Tādējādi šiem īpaši mazo algu saņēmējiem būs iespēja maksāt minimālās sociālās iemaksas no faktiskajiem ieņēmumiem bez speciālas sadarbības ar sociālajiem dienestiem.

No koalīcijas partiju pārstāvju teiktā izrietēja, ka nākamgad tiks turpināts darbs pie pašnodarbināto nodokļu režīma uzlabošanas, jo līdzšinējās izmaiņas nevienu līdz galam neapmierina.

Sarunā ar žurnālistiem pēc sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka ar nodokļu nomaksas pārbaudi jānodarbojas Valsts ieņēmu dienestam, tāpēc nolemts sociālajiem dienestiem šādus uzdevumus neparedzēt.

Koalīcija šo labojumu piedāvās jau uz otro lasījumu, kad tiks lemts par budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu.

Kariņš skaidroja, ka sociālā dienesta funkcijas arī turpmāk paliks pilnīgi nemainīgas. "Mēs paliekam pie tā, ka visi jautājumi, kas valstī saistās ar nodokļu nomaksu, atbilstību noteiktām kategorijām un ar to, kādi nodokļi kam valstī būtu jāmaksā, paliek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē.

Premjers atgādināja, ka visiem strādājošajiem ir jāmaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas, "bet, un šis ir svarīgs bet, ka ir zināmas jau paredzētas izņēmuma kategorijas – strādājoši pensionāri, studenti. Palika viens jautājums – kas ar tiem cilvēkiem, kas nenopelna minimālo algu, un vai viņiem būtu mākslīgi jāmaksā lielāks jeb regresīvs nodoklis iepretim strādājošajiem".

Jau ziņots, ka ceturtdien, 5. septembrī, Ministru kabinets vairāku stundu ilgajā sēdē, izvērtējot nākamā gada budžeta likumprojektu paketei iesniegtos priekšlikumus, starp pirmo un otro galīgo lasījumu, kā to paredz likums, vienojās, ka turpinās izvērtēt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un diskusijas par to, vai šobrīd izvēlētā mehānisma – sociālais dienests, kas palīdz valdībai nošķirt tos cilvēkus, kuri nevēlas maksāt nodokļus, no tiem, kuriem tiešām maza alga – vietā to labāk nevarētu veikt kāds cits dienests.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad sabiedrības neapmierinātību raisīja valdības plāni no nākamā gada vidus ieviest alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem minimālās sociālās iemaksas no vismaz minimālās algas, Labklājības ministrija izstrādāja labojumus, ko akceptēja valdošā koalīcija.

26. oktobrī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), runājot par nākamā gada budžeta izskatīšanu, atgādināja, ka no nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest tā saucamo minimālo sociālo iemaksu, kas nodrošinās visus Latvijas strādājošos ar sociālajām garantijām.

"Covid-19 pandēmijas laikā diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri strādā un godīgi maksā nodokļus, bet šajos nodokļos nav iekļauta sociālā garantija. Vēlos uzsvērt, ka valdībā nekādā veidā nesodīs tos cilvēkus, kuri pelna mazāk par minimālo algu, kura no nākamā gada sākuma būs 500 eiro. Ir veids, kā šie cilvēki varēs turpināt maksāt proporcionālu nodokli. Galvenais ir ieviest šo iemaksu no 1. jūlija, tādējādi pakāpeniski sakārtojot, lai visi Latvijā strādājošie būtu sociāli nodrošināti un būtu līdzmaksātāji kopējai sistēmai, ko mēs uzturam," teica Kariņš.

Par plānotajām izmaiņām jautājumā par minimālo sociālo iemaksu, nosakot minimālo objektu minimālās algas apmērā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pastāstīja, ka koalīcijā tika pārrunāti tie gadījumi, kuros būtu iespēja pašnodarbinātām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem maksāt iemaksas no reālajiem ienākumiem, un kas tādos gadījumos būtu jādara.

"Lai maksātu no reālajiem ienākumiem, ja personas ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru, tad būs jāvēršas sociālajā dienestā. Sociālais dienests strādās ar katru iedzīvotāju individuāli, sniedzot atbalstu katrai personai, sākot ar individuālajām pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām. Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra. Tika panākta vienošanās, kāda ir administrēšana un kā cilvēkam tiek paziņots par to, ka viņam gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini," par koalīcijas sēdē runāto teica Petraviča.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai šādām personām būs jāreģistrējas kā trūcīgām, Petraviča sacīja, ka personām, kas nenopelnīs minimālo algu, nebūs jāreģistrējas kā trūcīgām personām, bet jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kas izvērtē, vai tiešām šim cilvēkam nav iespēju vairāk pelnīt, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus.

"Ja persona tiešām nevar nopelnīt vairāk, jo apkaimē nav darbavietu vai cilvēkam pietrūkst prasmju, tad viņam varēs piedāvāt iespēju pārkvalificēties, sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, un to jau arī šobrīd dara sociālie dienesti, strādājot, piemēram, ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Taču tas nav domāts tādā veidā, ka cilvēkam jāreģistrējas kā trūcīgai personai," sacīja ministre.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Budžets 2021 Saeima Valsts budžets Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form