Foto: LETA

Galvenie ieguvumi no mediācijas procesa ieviešanas ir ietaupītie laika un finanšu resursi, kā arī neformālas, pat draudzīgas, vides izvēle strīda risināšanai, uzsver Tieslietu ministrijas (TM) Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža.

Ilgaža atzīmēja, ka mediācijas process ir konfidenciāls, un starp pusēm ir mazāka emocionāla spriedze, jo procesa mērķis nav, lai kāda no pusēm būtu uzvarētāja.

Kopumā par mediācijas izmantošanu var vienoties pirms domstarpību rašanās, kā arī pēc tam, un vienošanos par mediācijas izmantošanu var ietvert jebkurā līgumā kā atsevišķu noteikumu vai arī slēdzot īpašu līgumu. Tomēr, ja mediācija ir beigusies nesekmīgi, lieta tiks skatīta tiesā.

Tiesas pienākums ir piedāvāt mediāciju pēc lietas ierosināšanas, sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, kā arī lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Tāpat gadījumā, ja puses piekrīt tiesas piedāvātai mediācijai, tiesa nosaka termiņu, kurā mediācijas process var noritēt - tas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Šis termiņš tika noteikts, lai iespējami mazinātu ļaunprātīgu procesa izmantošanu, lai novilcinātu tiesvedību.

Jau ziņots, ka pērn ir bijuši vairāk nekā 500 gadījumi jeb strīdi, kuros izmantots mediācijas process, TM organizētajā pasākumā sacīja Mediācijas padomes valdes loceklis zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Advokāts paskaidroja, ka tika veikta aptauja par pagājušo un 2012.gadu. Aptaujā piedalījās 29 praktizējoši mediatori, konstatējot, ka mediācijas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaudzis. "Tas liecina, ka Latvijā mediācija līdz šim ir izpelnījusies zināmu atpazīstamību, un mēs sagaidām, ka šis apjoms tikai pieaugs," pauda Bērtaitis.

Saeimas deputāti maijā trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma jauno Mediācijas likumu, kas nosaka mediācijas tiesisko regulējumu. Likums izstrādāts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā.

Mediācija definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!