Medicīnas aparatūras konkursos par starpniecību maksā 2-10%

Cits – anonīms – avots, cilvēks, kurš savulaik iegādājies instrumentus Gaiļezera klīniskajai slimnīcai, NRA nosaucis vēl lielākus starpniecības procentus – 5-10%. "No desmit firmām tikai divas nepiedāvāja 10% atpakaļ. Esmu redzējis, kā par domes investīciju naudu pērk par 800 latiem tādus štruntus, par kuriem es nemaksātu 100 latu. Jūs domājat, ka domes pārstāvji neko nezina?" sacījis anonīmais avots.

Medicīnisko iekārtu izplatītājiem ar līdzīgu korupcijas līmeni esot jārēķinās arī pārējā Baltijā – Lietuvā vidēji esot jāpieskaita 10%, Igaunijā mazāk - 5%, raksta NRA. Problēmu valsts un pašvaldību slimnīcās saasina tas, ka aparatūras iegādei lielākoties tiek tērēta valsts un pašvaldību investīciju, nevis slimnīcas pašas nauda. Tie, kam ir savs bizness, patiešām meklē lētākos un labākos variantus, savukārt lielajās slimnīcās nereti tehnoloģiju iegādē parādās citi kritēriji – kas tev vairāk iedos, secina avīze.

"Firmu pārstāvji ļoti interesējas, kas notiek slimnīcas iekšpusē, kāda ir hierarhija un savstarpējās attiecības," NRA stāstījis Ozols, piebilstot, ka Latvijā medicīnas preču tirgus ir ļoti šaurs – tas nozīmē, ka visi, arī slimnīcu vadītāji un firmu pārstāvji, ir savstarpēji saistīti, daudzi ir studiju biedri, draugi.

Ozols gan atzinis, ka šādos konkursos nevar mehāniski salīdzināt cenas. Cenu svārstības ietekmē pirkuma kopapjoms un apmaksas termiņi – lētāk var nopirkt tas, kurš pērk vairāk un samaksā ātrāk. Turklāt dažādām firmām dažādos reģionos atšķiras tirdzniecības stratēģija, cenu var ietekmēt arī konkrēts dīleris, jo vienas un tās pašas firmas vienai un tai pašai aparatūrai var būt vairāki dīleri, un cenas var atšķirties par tūkstošiem. Kritērijs ir aparatūras ekspluatācijas izmaksas.

Kā norāda avīze, īstas ieinteresētības ieekonomēt domes investīciju naudu nav pat no visas ārstniecības iestādes viedokļa – ja izdodas ietaupīt, slimnīca atlikumu varbūt var izmantot citādi, taču tam jāiegūst Finansu komitejas atļauja. Šo atļauju var arī neiedot. Reizēm gan gadās, ka konkursā cenu nekādi neizdodas pazemināt objektīvu iemeslu dēļ – firma uzliek maksimālo un ir neatlaidīga, jo Latvijā tai konkurentu nav.

Aparatūras iepirkšanas konkursi ir smagi un sarežģīti, tie velkas vairākus mēnešus un var ieilgt vēl vairāk, ja kādam ieinteresētajam jātērē laiks manipulēšanai ar konkursa komisiju, NRA minējis bijušais slimnīcas direktors. 1.slimnīcā konkursa komisijā piedalās 5-6 cilvēki, tostarp pārstāvji no domes, un speciālisti, kas ar šo aparatūru strādās. Līgumus paraksta direktors, un zināmas veto tiesības viņam ir.

Līdz šim gan atklātībā nav nākuši fakti par kukuļņemšanu medicīnisko iekārtu iepirkuma konkursos. Kā prognozē laikraksts, nevienas slimnīcas direktors vai konkursa komisijas loceklis kukuļņemšanā neatzīsies, tāpat klusēs firmas, kas par izdevīgu pasūtījumu nelegāli maksājušas. "Kas tad jums teiks? Visi ir apmierināti," skeptiski bildis Ozols.

Laboratorisko iekārtu un preču izplatītājfirmas "Invitros" direktors Raitis Gadzjus NRA nav slēpis: "Kādu atbalstu jau katrs grib – palūdz izremontēt kādu nodaļu, sponsorēt kādu darbinieku braucienu. Mēs arī sūtām savus klientus uz konferencēm un kongresiem. Aploksnēs varbūt ņem ķirurgi, bet laboratorijas ārsti neko neņem, dzīvo ar simts latu algu, staigā humpalās un ēd sviestmaizes. Tā ir viņu vienīgā iespēja kaut ko redzēt.» Gadzjus gan neatzīst, ka būtu devis naudu par uzvaru konkursā. Taču mediķu mēģinājumus konkursā panākt konkrētas firmas, kura varbūt arī nav lētākā, uzvaru Gadzjus skaidro arī ar kvalitātes atšķirībām: "Privāta laboratorija var pirkt, ko grib, bet valsts iestādes likums spiež pirkt pašu lētāko. Tiem, kas dod naudu, ar šo iekārtu pēc tam nebūs jāstrādā. Taču tie, kam būs jāstrādā, cenšas panākt, lai izvēlēts tiktu arī kvalitatīvākais, ne vien lētākais variants."

Kā NRA stāstījis kādas citas medicīnisko iekārtu izplatītājfirmas darbinieks, vēlamo rezultātu konkursā izkārtot nav nemaz tik sarežģīti, ja vien rūpīgi piestrādā pie konkursa nosacījumiem: "Tos var uzrakstīt konkrētam aparātam. Šļirces visas ir daudzmaz vienādas, bet, piemēram, kompjūtertomogrāfam konkursa nosacījumus var uzrakstīt tā, ka tehniskie parametri atbildīs tikai konkrētas firmas konkrētai ierīcei. Taču pēdējā laikā tie ir reti atgadījumi, kad pērk sliktas iekārtas, jo daudz naudas dod "ķepā". Protams, slimnīcas direktors naudu var uzprasīt jebkuram, un jebkurš arī dos."

Kukuļošanu organizējot abas ieinteresētās puses – ir gadījumi, kad nelikumīgos starpniecības procentus piedāvā maksāt firmas, ir, kad prasa pircējs.

Gaiļezera klīniskās slimnīcas direktora vietnieks Ēriks Kalniņš gan NRA pilnībā noliedzis korupcijas iespējamību: "Droši varu apgalvot, ka mūsu slimnīcā nekas tāds nenotiek. Konkursu komisijās piedalās liels skaits cilvēku, tostarp arī Rīgas domes pārstāvji, tiek pieaicināti trīs četri speciālisti. Tad jāuzpērk visi." Savukārt, ja tiek iegādāti kādi instrumenti, piemēram, skalpeļi, tad konkurss nav jārīko – cilvēki, kas ar tiem regulāri strādā, paši arī iegādājas no labāk zināmām un uzticamākām firmām. Konkurss jārīko tad, ja iepirkuma summa pārsniedz 5 000 latu.

Šogad Gaiļezera slimnīcā apjomīgi aparatūras iepirkumi nav notikuši, taču līdz šim aparatūra par valsts un pašvaldību investīcijām iegādāta vidēji par 500-600 tūkstošiem latu gadā. Tas nozīmē, ka medicīnai atvēlētās naudas zaudējums kukuļņemšanas gadījumā šāda mēroga slimnīcā varētu svārstīties no 10 000 līdz pat 60 000 latu gadā.