M. Šics stāstīja, ka par pārkaršanu vai saules dūrienu liecina galvassāpes, karsta āda, paātrināts pulss un elpošana, reiboņi, pēkšņi uznācis nespēks, ģībonis, slikta dūša un vemšana. Parādoties šiem simptomiem, ārsti iesaka novietot cietušo guļus pēc iespējas vēsākā vietā un atbrīvot no cieša apģērba. Palīdzēt saulē pārkarsušajam var, atvēsinot cietušā galvu un krūtis ar vēsām kompresēm, liekot pie deguna ožamajā spirtā samērcētu vates tamponu un dodot dzert vēsus dzērienus.
Katastrofu medicīnas centra mediķi aicina cilvēkus censties sevi pasargāt no tiešiem saules stariem un obligāti lietot galvassegas vai saulessargus. Svarīgi karstā laikā ir pēc iespējas vairāk lietot šķidrumu (bez alkohola). Mediķi iesaka izdzert vismaz trīs, bet labāk četrus un vairāk litrus šķidruma diennaktī, piekodinot, ka jādzer arī tad, ja negribas.
No saules apdegumiem jāsargā arī atklātās ķermeņa daļas, lietojot īpašus pretapdeguma krēmus un apģērbu ar garām piedurknēm. Mediķi iesaka izmantot katru iespēju atvēsināties ēnā, sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
