Nemierā ar trūkstošo finansējumu mediķu atalgojumam ārstniecības personas pārstāvošās organizācijas 7. novembrī rīkos protesta akciju, piketējot pie Saeimas ēkas. Lai to varētu apmeklēt, viņi aicinās medicīnas personālu ņemt bezalgas atvaļinājuma dienu, bet tas nebūšot streiks, otrdien preses konferencē informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Iepriekš Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece pieļāva, ka varētu rīkot akciju "Viena diena bez ārsta," taču protests izvērtīsies "kā viena diena bez ārstniecības personas", un tas attieksies uz plānveida, nevis neatliekamo palīdzību.
Pie Saeimas nama iecerētās sapulces-piketa pirmajās rindās būs māsas un jaunie ārsti, kas savās darbavietās būs pieteikuši bezalgas atvaļinājumu. Atbalstu mediķiem paudušas Rīgas un reģionu lielākās slimnīcas, savlaicīgi šajā dienā plānojot ierobežotu pieeju speciālistu pakalpojumiem, bet garantējot neatliekamo medicīnisko palīdzību, ziņoja mediķus pārstāvošās organizācijas.
Organizatori aicina piedalīties protesta akcijā visus ārstus, kas ir izteikuši tādu vēlmi. "Ir atsevišķas nodaļas, kas ir pateikušas, ka viņi nodrošinās tādu kā brīvdienu režīmu, ka paliks tikai viens dežūrārsts, bet pārējie ņems bezalgas atvaļinājumu," portālam "Delfi" skaidroja Rācenis.
Vēl mediķi vienojas un organizē protesta akciju, plānojot, kurš uzņemsies papildu strādāšanu, kamēr citi kolēģi protestēs. "Viņi strādās kā dežūrārsti ar lielāku intensitāti, tomēr mēģināsim atslogot plānveida pakalpojumu sniegšanu, kas ir liela daļa", norādīja Rācenis.
Uz jautājumu, kā tas ietekmēs plānveida pacientus, Rācenis atbildēja: "Ja pacientiem tajā dienā būs pieraksts pie ārsta, tad viņam zvanīs un pateiks, ka viņam šis pakalpojums nebūs pieejams un konsultācija tiks pārcelta."
Cik daudz medicīnas darbinieku varētu piedalīties 7. novembrī plānotajā akcijā, Rācenis pagaidām nevarēja nosaukt aptuvenu skaitu. Esot apzināti Jauno ārstu asociācijas biedri un no 250 biedriem anketu ir aizpildījuši 120, no tiem nevēlas piedalīties apmēram trīs līdz četri. "Visi pārējie vēlas piedalīties akcijās," teica Rācenis.
Ja pūliņi protesta akcijā nedos vēlamo rezultātu, no 8. līdz 14. novembrim ir plānota vēl viena akcija, kuras laikā visā Latvijā pie veselības aprūpes ēkām nolaidīs pusmastā Latvijas valsts karogu un iedegs sveces akcijā "Nolaid karogu, iededz sveci!".
"Gadu no gada politiķi mums cenšas iegalvot, ka naudas visiem nepietiek. Mēs sakām – pietiek! Pietiek gan skolotājiem, gan ārstiem, gan pensionāriem, ja vien ir skaidras prioritātes. To pierādījusi gan Slovākija, gan Lietuva un Igaunija, kas pie līdzīga budžeta veselības aprūpei spēj atvēlēt būtiski vairāk naudas," uzsver LĀB prezidente Aizsilniece.
Ja Saeima 14. novembrī nobalsos par iecerēto nākamā gada budžetu, nepaaugstinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad vāks parakstus par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, kas tiek klasificēta kā mediķu protesta akciju otrais vilnis, iepriekš pausto atgādināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, piebilstot, ka parakstu vākšana notiks kādā no tam paredzētajām interneta platformām.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien izteica aicinājumu tikties ar mediķus pārstāvošajām organizācijām, lai "sāktu tiešu dialogu" problēmas risināšanā. Tāpat vēl pirms piketa, 5. novembrī, mediķu organizācijas plāno tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Preses konferences laikā LĀB prezidente Aizsilniece prezentēja arī iepriekš solīto Latvijas veselības nozarei atvēlētā budžeta salīdzinājumu ar Igauniju un Slovākiju. Proti, neraugoties uz to, ka Igaunijā nav Veselības ministrijas, Sociālo lietu ministrijas ietvaros veselības nozarei tiek atvēlēts vislielākais budžets – 1,54 miljardi eiro, bet Latvijā – 1,17 miljardi eiro. Attiecīgi Slovākijā tie ir 1,23 miljardi eiro no valsts budžeta un vēl aptuveni divi miljardi eiro no pašvaldību budžeta.
Salīdzinot ar Latviju, Igaunija uz vienu iedzīvotāju ir gatava tērēt gandrīz divas reizes vairāk naudas – 1165 eiro gadā, bet Slovākija – 2179 eiro gadā. Attiecīgi Latvijā tie ir 610 eiro. Jāatzīmē, ka veselības budžeta īpatsvars kopējā budžetā Latvijā un Igaunijā ir salīdzināms (attiecīgi – 12,8% un 13,9%). Savukārt, tā procentuālais īpatsvars IKP Latvijā ir zemāks – 3,8%; bet Igaunijā augstāks – 5,8%.
Igaunijā ir visaugstākais bruto darba algas līmenis veselības nozarē – 1 357 eiro, kas par 39% pārsniedz Latvijas, bet par 34% – Slovākijas rādītājus, apkopojušas mediķu organizācijas. Tās uzsver, ka Igaunijā mediķu atalgojums ir par 4% augstāks nekā vidējais atalgojums valstī. Savukārt Latvijā veselības nozarē nodarbināto algu līmenis ir viszemākais – 976 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), turklāt, tas ir par 3% zemāks nekā vidēji ekonomikā.
Jau vēstīts, ka Keris iespējamu mediķu protesta akciju rīkošanu pārrunāja 15. oktobrī rīkotās arodbiedrības padomes sēdes laikā. Tiesa, pirms protesta akciju rīkošanas LVSADA vēl gaidīs Saeimas lēmumu par finansējumu veselības aprūpes nozarei, kas pēc pašreizējiem plāniem varētu būt 14. novembrī.
VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu).
Par protesta akcijām LVSADA padome lēma sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, "Delfi" jau vēstīja, ka nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.
