Pērn veselības ministre Ingrīda Circene (V) LTV raidījumā "de facto" solīja, ka no 2014.gada 1.janvāra slimnīcās strādājošie saņems par 10% vairāk. Tam papildu atvēlēti vairāk nekā 22 miljoni latu. Taču nu "de facto" pētījumā par slimnīcām, kas sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, atklājies, ka reālais algas pielikums ir daudz zemāks.
Guntis Krūze par ķirurgu Tukuma slimnīcā strādā 22 gadus. Pērn ārsta vidējā alga slimnīcā, ieskaitot papildu darbus un piemaksas, "uz papīra" bija 881 eiro, bet šogad tā palielināta vien par 12 eiro. Krūze raidījumam norāda, ka ir dzirdējis un piedzīvojis tik daudz solījumus, ka netic vairs nekam. "Ja mēs atceramies eksministru Gundaru Bērziņu, kurš solīja, ka ap šo gadu būs tūkstoš latu, ja ne vairāk... Kur ir šie solījumi?" ironizē ārsts.
Krūzes kolēģe, uzņemšanas nodaļas ārste Daiga Rēdmane papildina: ,,Ministre solīja? Es saņēmu algas lapiņu. Man tur nebija algas palielinājums." Tukuma slimnīcā vidēji gadā uzņem 5500 pacientu. Taču valsts finansējums atvēlēts vien četriem tūkstošiem. Tā kā starpība jāsedz no pašu līdzekļiem, atalgojuma palielināšanai naudas nav. Turklāt nākas strādāt ar zaudējumiem.
SIA ,,Tukuma slimnīca" valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviča pauž nožēlu: ,,Zemākā līmeņa atalgojumi kaut nedaudz jūt, smieklīgi, protams, tie ir apmēram 25 eiro, bet ārsti, protams, ir neapmierināti. Viņiem papildus ir 3%."
Raidījums secina, ka ar šo problēmu nesaskaras vien slimnīcas reģionos. Arī Rīgas Austrumu Klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirtais papildu finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā pilnībā nenosedz visas ārstniecības izmaksas, kur nu vēl atalgojuma palielinājumu. Slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga apstiprina, ka ,,pilnā apjomā mēs to nofinansēt nevarējām, tāpēc ir no 1.marta nevis no 1. janvāra, šinī gadījumā mums naudas nebūtu pieticis. 2009. gadā atalgojumi tika samazināti par 20%, šobrīd tikai 10% tiek atlikti vietā."
Naudas trūkuma dēļ arī Cēsu klīnika atalgojumu palielina tikai no 1. marta. Par 10% algas vēl pieaugušas vien Rēzeknes, Jelgavas un Dobeles slimnīcās. Šim mērķim novirzīts gan attīstībai un mārketinga aktivitātēm domātais finansējums, gan iekrājumi.
No ārstniecības iestādēm, kas sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, visstraujāk atalgojums pieaudzis Kuldīgas slimnīcā: 12% – 30%. Taču tas darīts vien tāpēc, lai noturētu darbiniekus. Māsu palīgi pansionātos nopelna vairāk nekā medicīnas māsas slimnīcās. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā par 15% lielāku algu saņem vien aprūpes personāls.
Arī Ogres rajona slimnīcā algu kāpums nav gaidāms, jo iekšējās rezerves jātaupot gaidāmajam elektronenerģijas cenu kāpumam. Vēl virknē citu medicīnas iestāžu atalgojums palielināts vien par 3 – 7 procentiem (,,Jūrmalas slimnīca" 7%; ,,Vidzemes slimnīca" 5%, ,,Madonas slimnīca" 6%, ,,Jēkabpils reģionālā slimnīca" 3% - 5% (tikai māsām un māsu palīgiem)).
Ja aprēķina vidējās algas izmaiņas slimnīcās, skaitliski Circenes garantētie 10% netiek sasniegti. Taču pirms nepilna pusgada veselības ministrija tieši to solīja: ,,Ir garantēts 10% algas pieaugums. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm tas ir garantēts tarifā. Ir garantētas piemaksas, jo mediķiem jānodrošina darbs diennakts režīmā. Līdz ar to tā nosedz gan tiešo algu, gan piemaksas," atgādina raidījums.
Tagad Circene noliedz, ka kaut ko tādu būtu teikusi: "Mēs nerunājam par piemaksām, par piestrādāšanām, par kompensācijām, mēs runājam par pamatalgu," raidījumam sacījusi ministre.
Tomēr nekļūst skaidrs, kāpēc Circene solīja visiem mediķiem vienādu algas palielinājumu, ja jau sākotnēji bija plānots palielināt tikai minimālo algu un likmes, norāda "de facto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
