Nu jau "post factum" būs jāaprēķina, kādas tieši būs piemaksas mediķiem par darbu brīvdienā, jo nekas neapstājās, mediķi bija savās vietās, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ministre Līga Meņģelsone (AS).
Ļoti maz laika tobrīd bijis, tāpēc nekādas plašas konsultācijas ar Veselības ministriju Meņģelsones pārstāvētā politiskā spēka līderis un brīvdienas idejas iniciators, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns nav veicis, teica ministre.
Meņģelsone arī pauda cerību, ka "tuvākajās dienās" Nacionālais veselības dienests apzinās gan ģimenes ārstus gan slimnīcu kolēģus, lai aprēķinātu, kādas summas par darbu šajā brīvdienā izmaksājamas.
Ministre teica, ka darba devējiem nav bijis viegli tik ātri pārorientēties. "Situācija bija 50 uz 50. Saprotam īpašo mirkli", bet darba devējiem pārorganizēt darbu nav bijis viegli, īpaši tiem kuri strādā maiņu darbā, kam darbs sākas sešos no rīta.
Jau rakstīts, ka Saeima svētdien, 28. maijā, īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29. maiju, pasludināt par svētku dienu un noteikt kā brīvdienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām. Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.
Vaicāta par slimnīcu reformu, par ko otrdien plānotas diskusijas valdībā, Meņģelsone sacīja, ka šī reforma paredz – katram iedzīvotājam ir savs ģimenes ārsts, tālāk ir ambulatorie pakalpojumi un tad slimnīca.
Jautājums, ir, kādus pakalpojums šīs slimnīcas un kādā līmenī sniedz. Ļoti svarīgas ir reģionālās nozīmes slimnīcas, tad tālāk slimnīcas, kas sniedz pamata līmeņa pakalpojumus – terapiju un ķirurģiju. Pēc Meņģelsones teiktā, svarīga ir saziņa ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai saprastu, uz kuru konkrēti slimnīcu pacients vedams.
Jau rakstīts, ka VM izstrādājusi priekšlikumus slimnīcu tīkla stiprināšanai, kas paredz izveidot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu un efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu.
VM vērtējumā, izveidojot uz cilvēku vērstu stipru, uzticamu, efektīvi pārvaldītu slimnīcu tīklu, sabiedrībai būs iespēja veselības aprūpes sistēmā iegūt īsāku un koordinētu ārstniecības ceļu, pieejamākus pakalpojumus, augstāku pacientu drošību, labākus klīniskos rezultātus, labāku pacientu un darbinieku pieredzi un efektīvu resursu izlietojumu.
Attiecībā uz slimnīcu tīkla izmaiņām, VM paredz noteikt obligāti nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumu profilus slimnīcām līdz 2023. gada 30. decembrim, lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā.
Paredzēts, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcās anesteziologs, reanimatologs tiek nodrošināts slimnīcā 24/7 režīmā, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts uzņemšanas nodaļā. VM ieskatā finanšu aprēķins par uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem šobrīd nav lietderīgs, jo slimnīcām būs iespēja izvērtēt savas iespējas nodrošināt nepieciešamos speciālistus atbilstoši izvirzītajiem rādītājiem un tikai pēc to ieviešanas praksē varēs veikt novērtējumu par pasākumu finansiālo ietekmi.
Piemēram, piektā līmeņa slimnīcas jeb klīniskās universitātes slimnīcas specializētos visos pakalpojumu profilos, piemēram, kardioloģijā, apdegumos, neiroķiruģijā, onkoloģijā, neiroloģijā, rehabilitācijā, traumatoloģijā, pediatrijā, dzemdniecībā, ķirurģijā un citos, kamēr ceturtā līmeņa slimnīcās netiks sniegti kardioloģijas, neroķirurģiskie pakalpojumi, kā arī ar apdegumiem saistītie pakalpojumi.
Trešā līmeņa slimnīcas specializēsies pediatrijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā, ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, otrā līmeņa - ķirurģijā, terapijā un akūtajā rehabilitācijā, bet pirmā līmeņa - tikai terapijā un akūtajā rehabilitācijā.
