Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien nolēma aicināt Saeimu vērtēt Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) atbilstību ieņemamajam amatam, bet, saņemot lēmumu, par tālāko rīcību lemt LVSADA ārkārtas padomes sēdē.

Šādu lēmumu atbalstīja 21 no 28 klātesošajiem padomes locekļiem. LVSADA šodien izvēlējās starp vairākiem turpmākās rīcības variantiem.

Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris šodien LVSADA padomes sēdē norādīja, ka nozares arodbiedrības iepriekš bija piekritušas parakstīt kompromisa priekšlikumu valdības rīcības plānā. Keris skaidroja, ka vēstule par kompromisu tika iesniegta valdībā pirms rīcības plāna pieņemšanas. Vēstulē LVSADA rakstīja, ka vairākas biedrības, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem nozares problēmu risināšanai, aicināja iekļaut Veselības ministrijas iesniegto priekšlikumu par finansējuma būtisku palielinājumu veselības nozarē. Tomēr valdība 26.aprīlī apstiprināja rīcības plānu, tajā neiekļaujot šos priekšlikumus.

Klātesošie padomes locekļi apšaubīja to, vai Kučinskis patiešām ir iedziļinājies nozares problemātikā, jo esot redzams, ka premjeram un viņa birojam neesot izpratnes par veselības aprūpes nozari. Keris pauda, ka biedrības patlaban no savas puses ir izdarījušas visu, kas bija to kompetencē.

Tomēr sanāksmē arī izskanēja viedoklis, ka Saeima varētu neatbalstīt šo demisijas pieprasījumu. Turklāt bieža vadītāju maiņa prasa atkal un atkal iepazīties ar nozari. Sanāksmē pausta arī vēlme Ministru prezidenta amatā redzēt cilvēku, kurš būtu spējīgs proporcionāli sadalīt valsts budžeta līdzekļus, lai "viss ir godīgi". "Mēs varam mainīt un mainīt vadītājus, bet daudz kas atkarīgs no komandas. Drīzāk mēs varētu prasīt piesaistīt profesionāļus - varbūt šim būtu jābūt spiedienam. Diez vai, mainot premjerus, situācija tiešām vienkārši varētu mainīties," izskanēja sēdē.

Kā ziņots, Ministru kabinets iepriekš akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai. Pirms tam, Kučinskim tiekoties ar veselības nozares arodbiedrībām, tika izskatīti priekšlikumi valdības rīcības plānam. Tomēr, neskatoties uz to, ka nozare pauda atbalstu plānā iekļautajai rīcībai, tajā netika iekļauts punkts par finansējuma pieaugumu no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas raisīja neapmierinātību.

Mediķu arodbiedrība bija pieņēmusi lēmumu valdībai izvirzīt kompromisa variantu par finansējuma palielināšanu veselības nozarei. Kompromisa variants paredzēja, ka nozares finansējums nākamgad sasniedz 3,2% no IKP, bet 2018.gadā - 3,5% no IKP.

Iepriekšējais variants, kas 10.martā tika apstiprināts Veselības aprūpes nozares apakšnozares sēdē, paredzēja, ka 2018.gadā finansējumam veselības aprūpei vajadzētu būt 4,3% no IKP. Kā jau iepriekš norādīja LVSADA, šogad finansējums veselība aprūpei ir 3% no IKP.

Tikmēr premjers bija skaidrojis, ka veselības aprūpes nozarei nākotnē tiks plānots finansējums, kas būs atbilstošs paredzētajai reformai un jaunajam finansējuma modelim. Kučinskis uzsvēra, ka tiks izveidots reformas plāns, nozares finansējuma modelis un tad tiks piedāvāts modelim atbilstošs finansējums. Pašlaik, saucot konkrētus skaitļus, tiktu apgrūtināta reformas veidošana, teica Kučinskis. Viņš gan atgādināja, ka reformas sākumam tiks paredzēti 35 miljoni eiro, bet par pārējo finansējumu varēs runāt vēlāk.

Savukārt Kučinskis, jau iepriekš komentējot paziņojumu par iespējamu neuzticības izteikšanu, pauda, ka ar demisijas pieprasījumu viņu nobaidīt nevarēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!