Foto: Shutterstock

Atbilstoši testēšanas rezultātiem ārstniecības iestādēs, līdz gada beigām Veselības ministrija (VM) plāno sagatavot normatīvo regulējumu, lai no 1. janvāra sāktu jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa ieviešanu, tā trešdien notikušajā attālinātajā preses konferencē medijiem pauda VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.

Jauno modeli nav iespējams ieviest neveicot tā testēšanu, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tāpēc trīs mēnešu laikā tā notiks vairākās ārstniecības iestādēs – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), Cēsu klīnikā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), par kuru tika ziņots jau iepriekš.

Viņķele skaidroja, ka pēc šīs testēšanas tiks veikta rezultātu analīze. Ja tiks konstatēts, ka "teorija darbojas arī praksē", tiks gatavots normatīvais regulējums, kuru piedāvās tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jaunā atalgojuma sistēma ļaus nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu ārstniecības personām, pārliecināta VM. Šo modeli ir plānots ieviest pakāpeniski pa sadaļām – ārstniecības iestādēm un struktūrvienībām – līdz 2023. gadam.

Preses konferencē piedalījās Viņķele, Kasparāns, Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Katri Vintiša, RAKUS valdes loceklis Aleksejs Višņakovs un Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Vintiša skaidroja, ka atalgojuma modeļa sistēmas izstrādē izmantota mājas metafora, kur māja ir pats atalgojuma modelis, bet vide tai apkārt – pārējās nozares blakusproblēmas.

Mājas pamatā ir ietvars un principi algu fonda sadalei atbilstoši slimnīcas līmenim un amatu vērtībai. "Pirmajā stāvā" ir pamatalgas un mainīgās daļas samērs un kritēriji skaidrai un pamatotai individuālā atalgojuma noteikšanai. Vēlamais šo sadaļu samērs būtu 70/30, kur 70% ir pamatalga, bet 30% - mainīgā algas daļa.

Nākošajā atalgojuma modeļa ēkas stāvā ir pilna laika ekvivalents ārstiem un māsām, kas ietver darba apjoma un intensitātes sadalījumu pamatslodzē. Šajā sadaļā ir definēti arī pamatelementi, kas var variēt specialitāšu un struktūrvienību vidū.

Pašā mājas virsotnē jeb jumtā ir sasniedzamā mērķa alga ārstniecības personām – definēta atbilstoši amatu vērtībai un konkurētspējīga. Pēc 2019. gada tirgus datiem sertificēta ārsta mērķa algai būtu jābūt 3086 eiro, bet māsai – 1820 eiro. Šie skaitļi tiks indeksēti ikgadēji.

Jaunajā ārstniecības personu atalgojuma modelī ir plānots šīs mērķa algas sasniegt septiņu gadu laikā, katru gadu ārstiem palielinot algas par 11.5%, bet māsām – par 12%. Šāda rezultāta sasniegšanai ikgadēji būtu nepieciešami papildu 70-75 miljoni eiro, skaidroja Kasparāns.

Vairāki nozares pārstāvji pauda atbalstu šīs sistēmas ieviešanai. RAKUS valdes loceklis Višņakovs sākumā kritiski raudzījies uz dalību šajā domnīcā, jo, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, "nebija ticības, ka sanāks kāds citiem prezentējams produkts", tomēr viss process tika novadīts tādā līmenī, ka viņam nav par to kauns.

Šo modeli Višņakovs uztver kā "fundamentu, uz kura var būvēt saprotamu, caurspīdīgu atalgojuma struktūru ārstniecības personām". Tāpat par būtisku aspektu viņš uzskata to, ka modelī ir ietverts ne tikai tas, cik kurš saņems un par ko, bet arī katra individuālais ieguldījums savā atalgojumā, ņemot vērā izglītību un praksi.

Tāpat viņš uzsvēra arī ierindas darbinieku iesaisti projekta vērtēšanā, jo tas veicinātu lielāku apmierinātību ar rezultātu nozares darbinieku vidū. Kopumā izstrādāto projektu viņš vērtē kā "cerīgu".

Māsu asociācijas viceprezidente Ortveina arī par padarīto darbu izteicās atzinīgi, sakot, ka tā ir unikāla pieredze Latvijā un jauno atalgojuma sistēmu nosaucot par "demokrātisku, progresīvu, caurskatāmu, saprotamu lietotājam un sabiedrībai". Kā vienu no izaicinājumiem viņa nosauca to, vai pēc septiņiem gadiem būsim tur, kur gribam būt jau tagad.

Jau ziņots, ka kopš šā gada sākuma VM sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēja ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes domnīcas. Domnīcās kā eksperti un dalībnieki bija pieaicinātas ārstniecības personas, ārstniecības personu profesionālās organizācijas, veselības aprūpes nozares darba devēji un augstskolu mācībspēki, kā arī veselības aprūpes politikas veidotāji un valsts pārvaldes attīstības politikas veidotāji.

Atbilstoši izstrādātajam septiņu gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā (šobrīd 1,86) kas atbilstu OECD valstu vidējam rādītājam.

Portals "Delfi" jau vēstīja, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS), sadarbojoties ar VM, trīs mēnešu laikā plāno veikt jaunā mediķu atalgojuma modeļa testēšanu, tā jūnija beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!