Foto: DELFI

Ministru kabinets otrdien, 20. septembrī, izskatījis un atbalstījis Veselības ministrijas (VM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību, paredzot turpmākajos gados īstenot mediķu atalgojuma reformu, bet tās īstenošana būs atkarīga no valsts budžeta iespējām, preses konferencē pēc valdības sēdes pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Pavļuts minēto VM ziņojumu vēlējās iekļaut valdības šīs dienas darba kārtībā, tomēr premjers Krišjānis Kariņš (JV) to nevēlējās, atzīstot, ka ziņojums nav saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm.

Vienlaikus Ministru prezidents atzina, ka gadījumā, ja otrdienas valdības sēdes laikā visas nesaskaņas tiks novērstas, tad valdība minēto jautājumu varētu skatīt jau šodien.

No Pavļuta teiktā preses konferencē izriet, ka Ministru kabinets otrdien VM ziņojumu skatījis un atbalstījis.

"Ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu dodam Latvijas mediķiem signālu, ka arī turpmāk mediķu atalgojumam būtu jāpieaug," pauda Pavļuts, piebilstot, ka VM ar nozari ir vienojusies par algas pieauguma principiem, par indikatīvo atalgojuma pieaugumu, atkarībā no budžeta iespējām.

Paredzams, ka lēmumu par mediķu algu reformu pieņems nākamā valdība, veidojot 2023. gada budžetu un vērtējot tā iespējas.

Pēc VM sniegtās informācijas, jaunā modeļa pamatā - taisnīga, konkurētspējīga, caurskatāma un elastīga sistēma, savukārt pacientu galvenie ieguvumi būtu motivētāki mediķi un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā.

Mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai atbilstoši amatu vērtībai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā laika periodā no 2023. gada līdz 2027. gadam. Atbilstoši izstrādātajam piecu gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu.

Lai sasniegtu noteiktās mērķa algas katrai ārstniecības personu grupai, 2023. - 2027. gadam papildu nepieciešamais indikatīvi novērtētais finansējums pret 2022. gadu ir 335,267 miljoni eiro.

Nākamajā gadā atbilstoši jaunajam atalgojuma modelim ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam vajadzīgi 55,6 miljoni eiro, kas ir iesniegti Finanšu ministrijā līdz ar citiem nozares prioritārajiem pasākumiem.

Vienlaikus Pavļuts norādīja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kura ir paudusi gatavību streikot, ir vienīgā no nozares organizācijām, kas nepiedalījās ziņojuma izstrādē un to neatbalsta, tāpēc ministrs pieļāva, ka minētā arodbiedrība streiku neatcels.

Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka valdības lēmumam ir nozīme, jo citas mediķu organizācijas, visticamāk, streikam nepievienosies.

Savukārt Ministru prezidents atzina, ka VM izstrādātā mediķu atalgojuma reforma nodrošinās taisnīgāku un caurredzamāku atalgojumu, kā arī reformas pamatā ir mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka otrdien LVSADA padomes sēdē plānots pieņemt galīgo lēmumu par mediķu arodbiedrības streika pieteikšanu, iepriekš informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!