Kā otrdien sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, padome nolēmusi uzdot LVSADA birojam organizēt informatīvus pasākumus, lai skaidrotu brīdinājuma akcijas nozīmi. Izdevumi, kas saistīti ar informatīvajiem pasākumiem, tiks segti no LVSADA streika fonda līdzekļiem.
Tāpat padome lēma, ka gadījumā, ja līdz 1. jūlijam stāsies spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz pagarinātā normālā darba laika samazināšanu par 20 stundām jau šogad, LVSADA valde būs pilnvarota izlemt, vai tas ir pietiekams iemesls, lai apturētu brīdinājuma akciju.
Bāriņa teica, ka brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums - ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. "Dzīvot no solījumiem mēs neesam gatavi," sacīja Bāriņa.
Pēc viņas paustā, lai sāktu protesta akciju, darbiniekiem jāraksta darba devējam iesniegums uz mēnesi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku. Vienlaikus Bāriņa norādīja, ka, kaut arī padome lēma aicināt darbiniekus atteikties no pagarinātā darba laika, katram darbiniekam šis lēmums jāpieņem pašam.
Bāriņa pauda, ka mediķi vairs nav gatavi tikt paverdzināti un strādāt par velti. Veselības ministrijas (VM) lozungs ir veselības aprūpes kvalitāte, taču tā iespējama tikai tad, ja darbinieks ir atpūties un saņem adekvātu atalgojumu, piebilda Bāriņa.
Vienlaikus viņa teica, ka pagarinātais normālais darba laiks un veselības aprūpes darbinieku atalgojums ir cilvēku izmantošana, un tai beidzot jāpieliek punkts. Ja Latvijā nedomās par cilvēkiem, tad nekāds Hipokrata zvērests cilvēku neglābs.
Protesta akciju rīkošanu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju asociācija.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu.
Keris norādīja, ka sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās "tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās", un to nevar vērtēt citādi, kā mēģinājumu jautājumu "pastumt kaut kur pagultē".
Kā ziņots, komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs Finanšu ministrijas (FM), VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018. gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019. gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādīja, ka 2017. un 2018. gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1. jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
