Iecere nosaukt kādu ielu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā nonākusi pretrunā ar Adresācijas noteikumiem, jo nosaukums ir četrus burtus garāks nekā atļauts. Tomēr amatpersonas to uzskata par formalitāti un, lai pildītu Rīgas domes lēmumu par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Meierovica vārdā, vēlas, lai tiktu mainīti noteikumi, trešdien ziņo laikraksts "Diena".

Jaunajam bulvāra nosaukumam gan ir formāls šķērslis - Adresācijas noteikumi paredz, ka ielas nosaukums nevar pārsniegt 30 zīmes.

"Ekspertiem tagad jādod savs vērtējums - vai racionālā veidā jāsaīsina nosaukums vai kaut kas cits jādara," uzskata vicemērs Almers Ludviks. 

Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis laikrakstam paudis, ka  "noteikumus par to, cik burtu zīmes drīkst vai nedrīkst atrasties ielas nosaukumā, pieņem cilvēki, un cilvēki tos var koriģēt. Ja ir politisks lēmums kāda ievērojama cilvēka vārdā nosaukt ielu, neviens uz garumu neskatīsies."  

Rīgas domes attīstības komitejas vadītāja Sarmīte Pīka (TP), domes deputāti Olafs Pulks (JL), Einārs Cilinskis (TB/LNNK) un Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs (LSDSP) uzskata, ka būs jāmaina Ministru kabineta noteikumi par adresāciju.

Jau ziņots, ka Rīgas dome pirmdien nolēma pārdēvēt Basteja bulvāri par Meierovica bulvāri. Basteja bulvāra pārdēvēšanas iniciators ir pašreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Šogad no valdības, parlamenta un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem nākušas vairākas iniciatīvas pārdēvēt dažādus objektus Meierovica vārdā. Latvijas pirmā ārlietu ministra vārdu piešķirt vēlējušies gan Rīgas Starptautiskajai lidostai, gan Dienvidu tiltam, gan Dž. Dudajeva ielai, gan kādai jaunai Rīgas ielai, gan laukumam pie Akmens tilta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!