Saeima piekrita deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, ņemot vērā arī Satversmes un Krimināllikuma normas, sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā, pēc kura Liepiņam celta apsūdzība, kā viena no iespējamām sankcijām notiesāšanas gadījumā ir minēta īslaicīga brīvības atņemšana. Savukārt Satversmes 29.pantā cita starpā noteikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.
Tāpēc, ja Saeima nebūtu lēmusi piekrist Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, tad, visticamāk, Jelgavas tiesa nevarētu turpināt šīs lietas iztiesāšanu, norādīja Meistere.
Saeimas Prezidijs lems par to, kā rīkoties gadījumos, kad Saeimas sēdē mēģina piedalīties deputāts, kuram šāda iespēja ir liegta. Ja šāda situācija atkārtosies, Saeimas sēdes vadītājam būs jālemj, kā rīkoties, bet pašlaik ir grūti spriest par iespējamiem scenārijiem, norādīja Juridiskā biroja vadītāja.
Kā skaidro Saeimas Juridiskajā birojā, deputāts Liepiņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, jo šī gada 5.februārī parlaments piekrita deputāta Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Šāds liegums ir spēkā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums, paredz Saeimas Kārtības rullis, nformēja Saeimas Preses dienestā.
Jau ziņots, ka ceturtdien plānotā Saeimas sēde tika uz nedēļu atlikta, jo deputāts Dainis Liepiņš (LRA) vairākkārtīgi atteicās pamest Saeimas sēžu zāli.
Pats deputāts Liepiņš varētu rosināt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju vērtēt juridisko situāciju saistībā ar liegumu piedalīties sēdēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
