Foto: PantherMedia/Scanpix

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēlas noskaidrot, vai arī citās tiesās nav konstatējami fiktīvas nodarbināšanas un neesošiem darbiniekiem aprēķināta atalgojuma piesavināšanās gadījumi, portālam "Delfi" ministra viedokli pēc tikšanās ar Bičkoviču pauda viņa pārstāvis Jānis Tomels.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) augusta sākumā aizturēja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu, pār kuru gulst aizdomu ēna trīs līdz četru darbinieku fiktīvā nostrādināšanā un rīcība ar viņu kontos ieskaitīto naudu. KNAB sācis kriminālprocesu saistībā ar divu tiesnešu varbūtējiem likumpārkāpumiem. Kā otra tiesnese tiek minēta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide. Abi tiesneši - Strazds un Buivide, patlaban sasirguši.

Ministrs pirmdien sarunā ar Bičkoviču bijuši vienisprātis, ka nepieciešams izanalizēt, vai šāda veida prakse nav sistēmiska un nav manāma arī citās tiesās, tomēr pagaidām šādu norāžu neesot. Tomēr pašlaik sīkākos vērtējumos nevajadzētu ieslīgt, jo vispirms izmeklēšana jāpabeidz un secinājumus jāizdara izmeklēšanas iestādēm, kā arī tiesai, uzsvēris Bordāns.

Tomels arī pastāstīja, ka pēc KNAB darbībām saistībā ar Strazda gadījumu darbā no atvaļinājuma atgriezusies Rīgas apgabaltiesas vadītāja Sandra Strence, arī viņa pirmdien tikusies ar tieslietu ministru, lai pārrunātu šo situāciju. "Tiesneši ir ieinteresēti nosargāt savu mundiera godu," piebilda ministra pārstāvis.

Tieslietu ministrs jau pirmdienas rītā teica, ka par disciplinārlietas ierosināšanu pret Strazdu lems pēc viņa uzklausīšanas.

Jau vēstīts, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.

Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!