“Lattelecom” izpilddirektors Nils Melngailis, kurš 1. aprīlī atstās savu amatu, gaidīs valdības lēmumu par “Lattelecom” privatizāciju, tomēr no plašākiem komentāriem atsakās un neatklāj savas nākotnes ieceres.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
“Lattelecom” grupas pārstāve Maija Celmiņa pārstāve portālam “Delfi” sacīja, ka Melngailis nevēlas izteikties par to, kāda varētu būt viņa rīcība konkrēta valdības lēmuma gadījumā saistībā ar ‘Lattelecom’ privatizāciju. Patlaban Melngailis vēlas sekmīgi vadīt uzņēmumu līdz 1. aprīlim.

“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Guntars Strautmanis iepriekš pauda, ka Melngailis nolēmis aiziet pēc paša vēlēšanās. Savukārt Melngailis uzsvēra, ka “Lattelecom” nepieciešama vadība, kurai ir nedalīts akcionāru atbalsts, bet uzņēmuma valde jau gandrīz trīs mēnešus strādājusi nepilnā sastāvā, līdz ar to iniciatīva par darba attiecību pārtraukšanu piederējusi akcionāriem.

Melngailis jau iepriekš valdībai bija nosūtījis vēstuli, kurā pauda bažas par situāciju uzņēmumā un norādīja, ka īpašnieki nav nodrošinājuši uzņēmuma valdes pilnvērtīgu darbu. Melngailis vēstulē norādīja, ka uzņēmumam šādā situācijā neizbēgami rodas juridiski un komerciāli riski.

“Lattelecom” akcionāri 7. decembrī nolēma nepagarināt Melngaiļa valdes priekšsēdētāja pilnvaras. Tā kā Melngailim bija beztermiņa darba līgums ar “Lattelecom”, viņš varēja turpināt pildīt uzņēmuma izpilddirektora pienākumus.

51% “Lattelecom” daļu pieder Latvijas valstij, bet 49% - skandināvu koncernam “TeliaSonera”. Jau no pagājušā gada otrās puses aktīvi tiek risināts jautājums par “Lattelecom” un mobilo sakaru operatora “Latvijas mobilais telefons” (LMT) privatizāciju, taču valdība joprojām nav spējusi izšķirties par konkrētu privatizācijas modeli.

Pirmie privatizēt uzņēmumu pieteicās uzņēmuma vadība un darbinieki Melngaiļa vadībā, par “Lattelecom” izpirkšanas darījuma finansētāju izvēloties ASV investīciju kompāniju “Blackstone”. Realizējot šo shēmu, “Lattelecom” vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet “Blackstone” - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu.

Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja, līdz ar to arvien plašāk neoficiāli tika runāts, ka arī Melngaiļa palikšana uzņēmumā ir tikai laika jautājums.

Vēlāk “TeliaSonera” izteica valdībai piedāvājumu par visu LMT un “Lattelecom” akciju iegādi un kā iespējamo summu, ko “TeliaSonera” būtu gatava maksāt par 51% “Lattelecom”, kam pieder 23% LMT daļu, un 28% LMT daļu, kas vēl pieder valstij, “TeliaSonera Mobility” prezidents Kenets Kārlbergs nosauca 500 miljonus latu. 12. februārī valdība noraidīja skandināvu koncerna izteikto piedāvājumu.

Paralēli ASV investīciju kompānija “Blackstone” ir pieļāvusi iespēju iegādāties 49% telekomunikāciju operatora SIA “Lattelecom” daļu par 290 miljoniem latu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form