Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākie dati par epidemioloģiski drošajām pašvaldībām, kurās varēs un kurās vairs nevarēs notikt klātienes mācības, publicē ik trešdienu. Lai arī portāla "Delfi" apzinātās mācību iestādes priecājas par "katru minūti, kad var būt kopā ar skolēniem skolā", prieku pavada apjomīgi loģistikas darbi un plānošana.
"Tā ir ārkārtas situācija, kurā jābūt gataviem A, B un D [scenārijiem]," teica Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. Viņa vadītajā skolā izglītojamie šobrīd mācās klātienē, taču jau rīt skolas vadība uzzinās, vai tā būs arī jaunnedēļ. "Šodien skatos, ka vēl ir seši [ar Covid-19] saslimušie mūsu novadā, tad mēs varam mācīties. Ja ir 8, tad mēs vairs nevaram," pauda Rakstiņš.
Viņš sarunā ar portālu "Defli" uzsvēra, ka Skrīveru novadā robežu starp epidemioloģiski drošo un nedrošo pašvaldību nosaka pāris cilvēki. "Mums visu izšķir 2; 4 cilvēki. Var arī viens cilvēks izšķirt. Ja vienam cilvēkam ir konstatēta šī slimība, tagad sanāk, ka jau 600 cilvēkiem mainās dzīves ritms."
Pēc portāla "Delfi" aprēķina 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Skrīveru novadā šobrīd ar sešiem saslimušajiem ir 180, taču pie deviņiem ar Covid-19 sasirgušajiem šis rādītājs būtu 270.
Jāatgādina, ka mācības klātienē īsteno pašvaldības, kurās saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos mācību procesu klātienē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, liecina Covid-19 mājaslapā publiskotā informācija.
Savukārt Krustpils pamatskolas darbinieki katru trešdienu SPKC publiskotos datus par drošajām pašvaldībām gaida gan par Krustpils novadu, gan par Jēkabpili. "[Skolas] juridiskā adrese ir Jēkabpils pilsētā, bet dibinātājs ir Krustpils novads. Mēs atrodamies pilsētas teritorijā, bet uz robežas ar savu novadu. Mēs katru trešdienu ar bailēm gaidām," portālam "Delfi" atzina skolas direktore Vija Stiebriņa. Trešdienas skolas darbinieki gaida ar bailēm. "Divas nedēļas iepriekš mēs nemācījāmies klātienē," pauda Stiebriņa, norādot, ka mācības klātienē ir ļoti svarīgas skolēniem.
Covid-19 testēšana sniedz drošības sajūtu
Covid-19 testēšana skolu darbiniekiem sniedzot drošības sajūtu, norādīja Rakstiņš. Līdzīgi ir arī Ropažu novada vidusskolā: "Kaut kā tas iedod tādu drošības sajūtu. Mums arī īsti nav bijuši saslimšanas gadījumi pirmsskolas pedagogiem. Visi izmanto [iespēju testēties]– gan ēdināšanas, gan tehniskie darbinieki, gan šoferīši, gan pedagogi. Mēs notestējāmies piektdien un tad pirmdiena atsākām darbu," pauda Ropažu novada vidusskolas direktore Inta Ozola
Grūtāk skolām sokas ar loģistikas darbiem, kas jāveic, lai mācības varētu notikt klātienē. "Tas prasa trīs pilnas garas darba dienas, lai sabīdītu solus, pārnestu tos no klases uz klasi. Visu laiku jādomā par distancēm, par kvadrātmetriem, par to, vai tie bērni varēs iziet viegli ārtelpā starpbrīžos. Kas notiks ar virsdrēbēm? Tur ļoti daudz dažādu organizatorisko momentu," atzīmēja Ozola. Arī Rakstiņš norādīja, ka daudz problēmu, lai nodrošinātu mācības klātienē, šobrīd ir saistītas ar loģistiskiem darbiem. Piemēram, skolēnu autobusa kursēšana un skolēnu ēdināšana bieži esot jāpārplāno. "Paldies par atsaucību abiem diviem šiem uzņēmumiem. Es varu teikt, ka viņi ir saprotoši un ļoti operatīvi pārorientējas," noteica Rakstiņš.
Sarunā ar portālu "Delfi" skolu vadītāji atzina, ka balansēšana starp klātienes un attālinātajām mācībām rada papildu stresu, taču tas ar laiku mazinājies. "Sākotnēji bija vairāki kolēģi, kas par iespējamo klātienes mācību procesu bija ļoti satraukti. Tur bija dažādi iemesli: pirmkārt, nebija vēl šī vakcinācija, ko viņi gribēja, bet vēl nevarēja dabūt. Otrkārt, mums ir skolotāji, kas dzīvo novados, kur klātienes mācību nav, un viņiem pašiem ir mazi bērni mājās, arī tas viņus apgrūtināja. Treškārt, tas satraukums par to, kā visu ievērot, nodrošināt drošības prasības klasē, distances. Visi šie momenti, kas nāk klāt skolotājiem kā papildu slogs un atbildība," pauda Ozola. Viņas vadītajā skolā līdz šim 1. -4. klases skolēni šajā mācību semestrī tikai vienu nedēļu mācījušies klātienē.
Vakcīnu pret Covid-19 atliek, jo slimību izslimojuši
Sākot ar 12. aprīli, Covid-19 vakcīnu var saņemt arī pedagogi, kuri strādā klātienē. Portāla "Delfi" apzinātās skolas pauž, ka pagaidām skolotāju lēmumi par vakcinēšanos ir "dažādi". Kolektīvo vakcinēšanos skolu vadītāji nerīkojot, jo tie, kas vēlējušies saņemt Covid-19 vakcīnu, to noorganizējuši paši. "Daļa no mūsu skolotājiem ir izslimojusi, daļa jau ir sākusi potēties. Nav tā viennozīmīgi, ka mēs visi varam nostāties rindā un tūlīt, tūlīt to visu izdarīt," lēsa Rakstiņš.
Arī Krustpils pamatskolā daļa skolotāju Covid-19 izslimojuši, tāpēc viņi pieņēmuši lēmumu vakcināciju uz brīdi atlikt. Šeit jānorāda, ka ģimenes ārsts un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs portālam "Delfi" norādīja, ka Covid-19 izslimošanas dēļ nevajadzētu atlikt vakcīnas saņemšanu. Uz potēšanos varot doties jau dienu pēc izslimošanas.
Savukārt Ropažu novada vidusskolā aptuveni ceturtdaļa skolas darbinieku saņēmuši Covid-19 vakcīnu, lēsa Ozola. "Vienmēr esmu uzsvērusi, ka vakcinācija ir pilnīgi brīvprātīga. Pirmo reizi janvāra sākumā aptaujājām, tad apmēram puse kolēģu bija gatavi vakcinēties. Kādi dati ir šobrīd, man grūti teikt," portālam "Delfi" teica Ozola.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 saņēma vismaz 740 izglītības iestāžu darbinieki, turklāt pedagogi ir potētākā grupa jau divas dienas pēc kārtas. Līdz šim pirmo vakcīnas devu saņēmuši 5446 pedagogi, bet abas vakcīnas devas – deviņi šīs nozares pārstāvji.
