Foto: LETA
Līdzšinējās klimata pasiltināšanās ietekmē Latvijā ziemas ir kļuvušas par gandrīz pusotru grādu siltākas un par nedēļu īsākas, savukārt vasaras – par vidēji 11 dienām garākas un 0,3 grādiem siltākas, konstatējuši meteorologi.

Meteoroloģisko sezonu vidējās gaisa temperatūras un ilgumi Latvijā ir mainījušies laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam, izpētījuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti.

Aplūkojot nākotnes prognozes, redzams, ka šādas izmaiņu tendences turpināsies arī nākotnē. Atbilstoši nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijam (RCP 8,5), gadsimta beigās ziemas tiek prognozētas aptuveni divas reizes īsākas nekā mūsdienās, kā arī vidējā gaisa temperatūra būs nedaudz zem 0°C. Savukārt vasaru garums kļūs par pusotru mēnesi ilgāks, bet sezonas vidējā gaisa temperatūra tuvosies +20°C.

Atsevišķos gados ir vērojamas anomālas meteoroloģiskās ziemas un vasaras, piemēram, 2018. gadā Latvijā tika novērota 2. garākā vasara kopš 1961. gada, kas reizē bija arī par 1°C siltāka nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā (1981.‑2010. gads). Šāda vasara vairāk atbilstu 21. gadsimta otrās puses vasarām, tādēļ tā sniedz ieskatu, kas gaidāms nākotnē. Tomēr jāatceras, ka arī nākotnē atsevišķos gados būs gan vēsas vasaras, gan bargas ziemas, kā arī meteoroloģiskās sezonas ietekmēs ne tikai gaisa temperatūras pieaugums, bet arī izmaiņas citos meteoroloģiskajos parametros.

Ierasti izmanto kalendārās sezonas, kur gadalaiki ir sadalīti trīs mēnešu periodos, piemēram, ziema ir decembris, janvāris un februāris. Tomēr šāds sadalījums neatbilst norisēm dabā – martā nereti vēl mēdz būt stiprs sals un bieza sniega sega, kas vairāk raksturīgs ziemai nevis pavasarim. Savukārt citos gados jau februārī var būt agram pavasarim raksturīgs siltums.

Lai gan Pasaules meteoroloģijas organizācija neizdala meteoroloģiskās sezonas, Latvijā visbiežāk tās nosaka pēc tām raksturīgajām gaisa temperatūrām un to sezonu sākumus definējams šādi: pavasaris – pirmā diena piecu secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0°C. Vasara – pirmā diena piecu secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru vienādu vai augstāku par +15°C. Rudens – pirmā diena piecu secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15°C. Ziema – pirmā diena piecu secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru vienādu vai zemāku par 0°C.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!