Foto: Pixabay

Meža nozares arodbiedrības biedri – Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki – tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadību nav saņēmusi atbildes uz būtiskiem jautājumiem un nav guvuši pārliecību, ka plānotajām reformām ir konkrēts ekonomisks pamatojums un ir izstrādātas funkcijas katrai jaunajai struktūrvienībai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) vadība un pārstāvji otrdien, 17. janvārī, tikās ar ZM un VMD vadību, lai aicinātu apturēt "VMD vadības uzsāktās sasteigtās strukturālās reformas", kā arī uzsāktu sociālo dialogu ar arodbiedrību par reformu ietekmi uz VMD nodarbinātajiem, portālu "Delfi" informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

Viņa informēja, ka VMD direktorei no ZM uzdeva iekļaut arodbiedrības pārstāvjus darba grupā par VMD strukturālajām pārmaiņām, kā to paredz noslēgtā ģenerālvienošanās, kā arī izskanēja solījums arodbiedrību iesaistīt Pārmaiņu uzraudzības komisijas darbā.

Tāpat ZM atbalstīja ideju par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes meža nozares apakšpadomes izveidošanu, kas būtu spēcīgs sociālā dialoga instruments nozares līmenī. Arodbiedrība ļoti pozitīvi vērtē arī ZM valsts sekretāra Raivja Kronberga solījumu februārī apmeklēt VMD darbiniekus reģionos, teica Birkenfelde.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norādīja, ka nav korekti publiskajā telpā un sarunās norādīt uz lielo korupcijas risku VMD darbinieku vidū, ja līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nav saņemta pat neviena sūdzība par kādu VMD darbinieku.

LMNA priekšsēdētāja Inguna Siņica atzīmēja, ka, neskatoties uz 2020. gadā noslēgto ģenerālvienošanos starp LMNA un VMD, "joprojām nenotiek normāls sociālais dialogs starp vadību un arodbiedrību".

Pēc viņas teiktā, darbinieki norādījuši, ka šobrīd komunikācija par plānotajām pārmaiņām ir nepietiekama un, neskatoties uz tuvojošos reformas uzsākšanas laiku, vēl joprojām ir daudz neskaidrību.

LMNA kā VMD arodorganizācijas biedru pārstāvjus māc bažas, ka esošā situācija pasliktinās darbinieku labbūtību uzņēmumā. Mainot struktūru un amata aprakstus, var izveidoties situācija, kad darbinieki paši pārtrauc darba attiecības.

"Tāpēc aicinām VMD turpmākajā reformēšanas procesā ņemt vērā ne tikai atsevišķu grupu domas, bet arī dienesta darbinieku viedokli, un iesaistīt darbinieku pārstāvjus – arodbiedrību – turpmāko reformu gaitā," atzīmējusi Siņica.

Rīgas reģionālās virsmežniecības arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Kalniņa uzsvērusi, ka "pats svarīgākais ir – darbinieki nav pret reformām, bet mēs esam pret šo sasteigtību un lielo neziņu. Mēs tiešām cerējām, ka mūsos ieklausīsies, bet nekā... Ja reforma jāievieš jau no 1. aprīļa, jau mēnesi iepriekš darbinieki ir jāiepazīstina ar jaunajiem amata aprakstiem un algu aprēķiniem. Manuprāt, to nebūs iespējams izdarīt, jo laika ir ļoti maz".

Birkenfelde atgādināja, ka VMD arodbiedrības biedri informējuši, ka jaunajā VMD struktūrā tiek veidots administratīvais aparāts, kurā plānots augstākā un vidējā līmeņa vadītāju skaita pieaugums un attiecīgi samazināts mežā strādājošo amatpersonu skaits.

VMD nav arī skaidra darba samaksas politika, jo mežziņu alga nav konkurētspējīga arī pēc algu palielinājuma 2021. gada novembrī.

Arī LBAS saņēma VMD darbinieku sagatavotu un 389 VMD darbinieku parakstītu atklāto vēstuli "Par Valsts meža dienesta ģenerāldirektores Ainas Stašānes veiktajām nepārdomātajām, ekonomiski nepamatotajām VMD strukturālajām reformām un plānoto meža uzraudzības sistēmas sagraušanu".

Arodbiedrības pauž cerību, ka trauksmes celšana nenovedīs pie iekšējām "raganu medībām", rezumē Birkenfelde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!