Foto: F64

Eiropas migrācijas tīkla izstrādātā izpētes darba "Trešo valstu pilsoņu uzņemšana uzņēmējdarbības nolūkos" viens no secinājumiem ir, ka Eiropas Savienībā (ES) nav harmonizētas politikas trešo valstu pilsoņu uzņemšanā, kuri ieceļo uzņēmējdarbības nolūkos, un dalībvalstis lielākoties īsteno nacionālās programmas, kas veidotas atbilstoši to prioritātēm, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Ceturtdien un piektdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Eiropas migrācijas tīkla ikgadējā konference "Talantīgo imigrantu ilgtspējīga piesaistīšana Eiropas Savienībai".

Konference aktualizēja vienu no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera noteiktajām prioritātēm migrācijas kontekstā. Tā paredz veidot tādu legālās migrācijas politiku, lai Eiropa kļūtu par vienu no iecienītākajiem galamērķiem talantīgajiem migrantiem, tādējādi risinot ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās problēmas, ar kurām Eiropa varētu saskarties nākotnē.

Vienlaikus šis bija pirmais pasākums, kurā prezentēja pirmos secinājumus no Eiropas migrācijas tīkla izstrādātā izpētes darba "Trešo valstu pilsoņu uzņemšana uzņēmējdarbības nolūkos".

"Šobrīd viens no galvenajiem aspektiem labi pārvaldītas un vispusīgas ES migrācijas politikas attīstībā balstās uz nepieciešamo pasākumu ieviešanu, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus, vienlaikus respektējot viņu nacionālo pieredzi. Līdz ar to labi pārdomātu migrācijas politiku var uzskatīt par būtisku nosacījumu ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, tādējādi arī risinot darbaspēka trūkumu un kompensējot demogrāfisko novecošanos," konferences atklāšanā norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Konferences laikā notika piecas paneļdiskusijas - par globālajiem izaicinājumiem talantu piesaistē, ES gatavību piesaistīt talantīgos imigrantus, konkurējot ar citām valstīm, ES un dalībvalstu īstenoto politiku talantu piesaistei, uzņemošās kultūras nozīmi talantīgo imigrantu noturēšanā ES, kā arī par to, kā talantīgo imigrantu pārvietošanās ietekmē viņu izcelsmes valstis.

Diskusiju laikā konferences dalībnieki arī pārrunāja jautājumus par uzņēmējdarbības pārstāvju un sociālo partneru sadarbību talantīgo imigrantu piesaistē Eiropā, kā arī izglītības sistēmas un citu publisko pakalpojumu pilnveidošanu imigrantiem un viņu ģimenēm.

Konferences galvenais secinājums bija, ka nepieciešams iestrādāt ES migrācijas politikā ārējo dimensiju, kas paredz sadarbību ar trešajām valstīm, veidojot mijiedarbību migrācijas, nodarbinātības un sociālās politikas jomās.

Konferencē piedalījās augsta līmeņa amatpersonas - Starptautiskās Migrācijas organizācijas ģenerāldirektors Viljams Leisijs Svings, Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta direktore migrācijas un mobilitātes jautājumos Belinda Paike, kā arī Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu speciālisti, pētnieki un zinātnieki migrācijas jautājumos un eksperti no Jaunzēlandes, Kanādas un Indijas.

Konferenci organizēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) kā Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts sadarbībā ar Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!