Par to liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kuros atsevišķi nav minēta naudas summa, kādu pērn uz savām izcelsmes valstīm nosūtījuši Latvijā strādājošie migranti, jo šie dati esot konfidenciāli.
Lietuvā strādājošie migranti pērn tuviniekiem izcelsmes valstīs nosūtījuši 191 miljonu eiro (134 miljonus latu), kas ir teju divreiz vairāk nekā 2010.gadā, kad šī summa bija 100 miljoni eiro (70 miljoni latu). Savukārt Igaunijā migranti pērn uz savām izcelsmes valstīm nosūtījuši vien trīs miljonus eiro (aptuveni divus miljonus latu), kas bija tikpat liela summa kā 2010.gadā.
Konfidencialitātes apsvērumu dēļ nav publiskoti arī dati par to, cik lielas summas uz savām izcelsmes valstīm nosūtījuši migranti, kas strādā Īrijā, Maltā un Dānijā. Savukārt dati par Lielbritāniju nav pieejami.
No ES valstīm, par kurām dati ir pieejami, vislielākās summas migranti uz savām izcelsmes valstīm pērn nosūtījuši no Francijas (9,7 miljardus eiro jeb 6,8 miljardus latu), Itālijas (7,4 miljardus eiro jeb 5,2 miljardus latu), Spānijas (7,3 miljardus eiro jeb piecus miljardus latu), Vācijas (trīs miljardus eiro jeb divus miljardus latu) un Nīderlandes (1,5 miljardus eiro jeb miljardu latu).
Migrantu naudas sūtījumu plūsma ES ietvaros pērn pieauga līdz 10,7 miljardiem eiro (7,5 miljardiem latu) pretstatā 10,6 miljardiem eiro (7,4 miljardiem latu) 2010.gadā, bet migrantu naudas sūtījumu apmērs uz valstīm ārpus bloka pagājušajā gadā palielinājās līdz 28,5 miljardiem eiro (20 miljardiem latu) iepretim 27,7 miljardiem eiro (19 miljardiem latu) gadu iepriekš.
Kopējā ES rādītājā par migrantu naudas pārvedumiem uz savām izcelsmes valstīm ir iekļauti arī Latvijas un vēl triju minēto valstu dati, kas vēlējušās tos paturēt slepenībā.
