"Viss notikušais ir augsta līmeņa politiska spēle, kur kādam ir jābūt arī šādam spēlētājam," tā savu apsūdzību un apcietināšanu ceturtdien intervijā radio SWH komentēja bijušais AS "Latvenergo" vadītājs Kārlis Miķelsons.

Tiesa gan, tikko pret drošības naudu atbrīvotais Miķelsons nekomentēja, kas varētu būt spēlētāji šajā spēlē un kam tieši viņš nelaikā varētu būt šķērsojis ceļu. Tomēr uzsvēra, ka cīņa ir tikai un vienīgi par tirgus daļu Baltijā un Skandināvijā.

Miķelsons neizslēdz iespēju, tomēr neuzskata par pārāk ticamu, ka viņš ir traucējis kādam alternatīvo energoresursu ražotājam, atgādinot, ka pirms izšķiršanās par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas būvniecības, tika daudz runāts par iespēju to kurināt ar šķeldu.

Tāpat arī Miķelsons atzina, ka, iespējams, kādam nav paticis tas ka Latvija spēj ne tikai ražot un pārdot elektroenerģiju, bet arī spēj sevi apgādāt pilnībā, tādejādi izslēdzot iespējamību noteikt elektrības cenas Latvijā no ārpuses. Turklāt Latvijā ieviests biržas mehānisms. "Visvairāk tas varētu nepatikt mūsu lielajam austrumu kaimiņam," pauda Miķelsons.

Runājot par turpmākajiem plāniem, Miķelsons pastāsīja, ka viņam liegts strādāt "Latvenergo" vai tā saistītajos uzņēmumos. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, atgriezīsies privātajā biznesā, jo "darbiņš būs jāmeklē".

Arī intervijā telekompānijai LNT Miķelsons ceturtdien izteica pieņēmumu, ka viņa un vēl citu bijušo "Latvenergo" valdes locekļu apcietināšana varētu būt saistīta ar koncerna privatizāciju. "Brīdī, kad būs jāatdod aizņemtā naudiņa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai, nauda būs kaut kur jāņem, jo no gaisa tā nenokritīs. Tad prasīs kaut ko pārdot. SVF jau publiski ir teikusi, ka jāiet uz privatizāciju," sacīja Miķelsons.

Viņš gan šaubījās, vai SVF jau ir doti solījumi privatizēt "Latvenergo", bet mājieni gan varētu būt. Viņaprāt, pati privatizācijā un koncerna nonākšana privātajās rokās nebūtu pats ļaunākais, bet svarīgākais ir tas, vai "aktīvs pieder mums vai kādam, kam ir vienalga, kas šajā valstī notiek".

Miķelsons apgalvoja, ka viņam un arī viņa pārstāvjiem joprojām nav sniegta skaidra atbilde, kādas tieši apsūdzības viņam izvirzītas, un nav paskaidrots, kad, ko un kāpēc viņš ir izdarījis nelikumīgi. Arī LNT viņš pieļāva, ka pēdējo mēnešu notikumi ir saistīt ar politisko situāciju valstī, bet konkrētu politiķu vai partijas intereses viņš nesaredz, tomēr, viņaprāt, uzmanības vērts ir fakts, ka dienā, kad viņš tika aizturēts, jau bija sagatavoti lēmumprojekti par akcionāru sapulces sasaukšana un viņa atsaukšanu no amata.

Viņš pieļāva, ka KNAB, veicot viņa un vēl vairāku "Latvenergo" valdes locekļu un privātpersonu aizturēšanu, pildīja politisko pasūtījumu.

"Cīnīšos par sevi un mēģināšu pierādīt, ka labākajā gadījumā tas viss ir bijusi kļūda, bet sliktākajā - apzināta rīcība," apņēmīgs bija no apcietinājuma atbrīvotais Miķelsons.

Miķelsons pēc iepazīšanās ar izsludinātā konkursa "Latvenergo" vadītāja amatam kritērijiem secinājis, ka ir tikai neliels skaits kandidatūru, kas šīm prasībām Latvijā atbilst. Nosaukt konkrētus vārdus viņš atsacījās. "Nav pārāk daudz uzņēmumu, kam ir virs 500 darbinieku, un vadītāju ar noteiktu izglītību. Tad vēl paskatāmies, kas vēlas mainīt darbu vai kam nav darba...," aizdomīgs bija Miķelsons, piebilstot, ka arī piedāvātais atalgojums ir neadekvāti zems šāda amata līmenim.

Kā ziņots, 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam "Latvenergo" vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - un nolēma atbrīvot viņu no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.

Miķelsons brīvībā iznāca 19. augustā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs Miķelsonam piemērojis virkni ierobežojumu. Viņam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts, informēja KNAB preses pārstāve Ilze Liemane.

Jau ziņots, ka saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām KNAB jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

KNAB aizturētās "Latvenergo" koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Aizturēto personu advokātu līdz šim teiktais liecina, ka iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukciju.

KNAB šā gada jūnijā saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam sāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!