Mīklainie notikumi pie robežas – žurnālistus tuvumā nelaiž, liek paļauties uz amatpersonām

Kad ziņu medijos sāka parādīties informācija, ka pie Latvijas un Baltkrievijas robežas vairs neatrodas neviens no tur “iestrēgušajiem” cilvēkiem, viņi bija pazuduši vismaz diennakti. Šajā laikā publiskajā telpā bija pieejamas fotogrāfijas ar saulesbrillēs un ādas jakā tērptu aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P), kurš kopā ar delegāciju bija paviesojies pie robežas, kā arī ar pašiem migrantiem, kas saspiedušies bariņā starp Latvijas un Baltkrievijas robežstabiem. Tikmēr informācija par to, ka šajā zonā vairs nav neviena no šiem cilvēkiem, medijus sasniedza tikai tad, kad par to trauksmi sāka celt sabiedriskās organizācijas.

Pretrunām pilnās norises pie Latvijas un Baltkrievijas robežas žurnālisti var atspoguļot, paļaujoties gandrīz tikai uz valsts iestāžu sniegto informāciju. Vienīgos faktus, kas palīdz kritiskāk izvērtēt notiekošo un Latvijas atbildīgo iestāžu rīcību, žurnālistiem piegādā sabiedriskās organizācijas. Tās cenšas palīdzēt bēgļiem un līdz cilvēku "izgaišanai" ar kādiem viņu pārstāvjiem arī uzturēja kontaktus, taču arī tām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par notiekošo. Šie notikumi ir sabiedriski nozīmīgi un arīdzan pārāk strīdīgi, tāpēc tos nevajadzētu atspoguļot tikai caur varas iestāžu prizmu, norāda portāla "Delfi" aptaujātie eksperti.

Atliek paļauties

Vai migrantiem, kas bija iestrēguši pie Latvijas robežas tiešām tika nodrošināta pārtika, apģērbs un medicīniskā palīdzība, kā to pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu regulējuma pieņemšanas paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva? Atliek paļauties, jo iespēju to pārbaudīt nav. Vai šie cilvēki tiešām atradās Baltkrievijas teritorijā, kā to apgalvoja Valsts robežsardze (VR)? Atliek paļauties, jo iespēju to klātienē pārbaudīt nav. Kas ir cilvēki, kuri iestrēga starp robežām, no kurienes viņi nāk, kāds ir viņu stāsts? Iespējas to noskaidrot nebija. Ir pieejami tikai Aizsardzības ministrijas (AM) interneta vietnes "Sargs.lv" veidotie materiāli, kas gan kopē žurnālistikas žanru – reportāžu, taču nav uztverams kā neatkarīgu žurnālistu veidots materiāls.

Neatbildētu jautājumu, kas radušies tāpēc, ka žurnālistiem ir liegta tieša pieeja informācijai, ir daudz, savukārt skaidrojumi par argumentiem žurnālistu turēšanai tālāk no notikuma vietas ir trūcīgi. AM, kas pēdējās dienās veidojas gluži vai par monopolu informācijai par norisēm pie robežas, uzsver, ka tā neatbildot par mediju darba organizāciju un informācijas pieejamības nodrošināšanu, jo tās pārziņā esot tikai sniegt atbalstu VR. Savukārt iekšlietu ministre Golubeva ar preses pārstāves Lindas Curikas starpniecību norāda, ka uzticoties VR veiktajam risku novērtējumam.

Mediju klātbūtne valsts robežas tuvumā "var kaitēt un apgrūtināt Valsts robežsardzes darbu, kā arī novērst robežsargu uzmanību no tiešo pienākumu veikšanas valsts apdraudējuma situācijā", atbildot uz portāla "Delfi" jautājumiem, raksta VR pārstāve Kristīne Pētersone. Iepriekš, kad portāls "Delfi" centās organizēt vizīti uz pierobežu, VR "Delfi" žurnālistam Kārlim Arājam norādīja, ka šāda brauciena organizēšana būtu ļoti sarežģīta, jo mediju pārstāvju klātbūtne pierobežā ne tikai varot traucēt robežsargu darbu, bet ari pastāvot zināmi drošības riski civilpersonām. Tiesa, žurnālistiem starptautiskajā praksē ir bijusi iespēja atspoguļot norises dažādos tā dēvētajos "karstajos punktos", tostarp arī karadarbības zonās.

Lai piešķirtu migrantiem "seju"

"Es domāju, ka žurnālistiem būtu jābūt plašākām iespējām pašiem ziņot no robežas. Tas būtu visas sabiedrības interesēs," atzīst Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins. Viņam piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne, kura skaidro, ka žurnālistiem, tostarp arī atrodoties notikumu vietā, būtu kritiski un uzmanīgi jāpēta amatpersonu rīcība un saistību izpilde.