Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir starptautisks noziegums, kas izjauc pasaules kārtību, pauda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš atzina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiju jebkuram reālistiski domājošam cilvēkam ir grūti izprast, tādēļ prognozēt situācijas iznākumu ir neiespējami. Eksperta personīgais viedoklis ir, ka Putinam nav nepieciešama Ukrainas okupācija, bet gan "draudzīga režīma" nodibināšana Ukrainā, kur Putinam būtu iespēja kontrolēt Ukrainas iekšējo, ārējo un saimniecisko politiku.
Daukšts ir skeptisks, runājot par Eiropas sankcijām pret Krieviju. Viņa ieskatā, Eiropas sankciju izlemšanas un ieviešanas process ir pārāk garš, tā laikā notiek reāla militāra operācija ar cilvēku dzīvībām.
Tieši tāpat neesot reālas funkcijas diplomātiskajai rīcībai, jo tas liktu Putinam pakļauties noteiktiem starptautiskiem līgumiem un noteikumiem, kas viņam nav izdevīgi.
Daukšts skaidro, ka ir radusies situācija, kurā Latvijas drošība ir atkarīga no karadarbības rezultāta. Pašlaik Ukraina kļūst par Latvijas aizsardzības līniju un Latvijas interesēs ir, lai karš beigtos ātrāk un ar mazāk upuriem.
Eksperts uzskata, ka Latvijai pašlaik ir ārkārtīgi būtiski parādīt sevi kā Eiropas Savienības (ES) uzticamu locekli un jādarbojas "vienā frontē" ar tādām ES lielvalstīm kā Vācija un Francija. ES Latvijai ir nepieciešama gan ekonomiskos, gan politiskos, gan militāros jautājumos, it īpaši pašreizējā situācijā, pārliecināts Daukšts.
Komentējot NATO lēmumu aktivizēt Austrumeiropas aizsardzības plānu, Daukšts pauda, ka plāns ir spēcīgs un savlaicīgs ierocis, bet tas nevar novest pie izšķirošas rīcības. Tas konsolidējot atsevišķas valstis un dodot pārliecību par kaut kādu aizsardzību, taču politologam nav cerību, ka ar šo plānu izdosies apturēt Krievijas agresiju.
Iepriekš ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā šodien no rīta Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.
