Militārās tehnikas demonstrējumi un lielkoncerts – Rīgā svin Latvijas armijas simtgadi
Foto: LETA

Atzīmējot 100 gadus, kopš 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota Latvijas armija, galvaspilsētā sestdien, 6. jūlijā, visas dienas garumā būs baudāma krāšņa svētku pasākumu programma. Lasītājus aicinām svinēt, kā arī svinībās redzēto iemūžināt fotoattēlos un video, ar kuriem dalīties portālā "Delfi".

Latvijas armijas 100 gadu jubilejas svinības sāksies pulksten 14 ar svētku lielkoncerta goda viesu – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa uzrunām.

Pulksten 14.25 Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri piedāvās vērot defilē programmu.

Pulksten 16.15 Speciālo uzdevumu vienības karavīri sadarbībā ar Gaisa spēkiem, lidojumam labvēlīgos laika apstākļos sniegs paraugdemonstrējumus gaisā un Daugavā.

Pulksten 18 Krastmalā muzicēs Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris.

Savukārt svētku izskaņā no plkst.19.30 līdz 21 Nacionālie bruņotie spēki aicina pasākuma viesus apmeklēt zaļumballi.

Katra no koncerta četrām daļām būs veltīta konkrētam Latvijas un Latvijas vēstures posmam, sākot no armijas dzimšanas līdz mūsdienām. Pirmās koncerta daļas nosaukums ir "Neatkarības cīņa", otrās – "Mūsu zeme brīva", trešās – "Zaudētā brīvība, nezudusī cerība," un noslēdzošās – "Atgūtā brīvība".

Koncertā muzicēs Nacionālo bruņoto spēku štāba un Zemessardzes orķestris, Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris, Ieva Akuratere, Jānis Stībelis, Dainis Skutelis, Aija Andrejeva, Mārtiņš Ruskis, Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Žoržs Siksna, vīru kopā "Vilki", reperis Artūrs Strēlnieks - R.2.R.S., Arturs Gruzdiņš un citi. Svētkus vadīs Jānis Paukštello un Jēkabs Reinis.

Koncerta pārtraukumos būs iespēja vērot Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumus, apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi. Tāpat varēs aplūkot Militārās policijas automašīnu, pūļa kontroles ekipējumu, sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanas un identificēšanas uz sauszemes un zemūdens ekipējumu, kā arī klātesošajiem būs iespēja vērot Militārās policijas karavīru tuvcīņas paraugdemonstrējumu. Savas spējas stilizētā šķēršļu joslā un šaušanā par mērķiem apmeklētāji varēs pārbaudīt Zemessardzes sarūpētajās aktivitātes, kā arī būs iespēja nofotografēties un saņemt simtgades piemiņas fotogrāfiju, kas tiks uzņemta stilizētā foto studijā.

Štāba bataljona Sakaru rotas stendā varēs apskatīt dažādus Nacionālo bruņoto spēku sakaru līdzekļus. Būs iespējams redzēt radiosakaru balss un datu pārraidi reāla laika režīmā, kā arī patstāvīgi veikt radiotelefona salikšanu un pievienošanu centrālei.

Aktivitātes apmeklētājiem tāpat piedāvā Jūras spēku mācību centrs – mērot konkrētu distanci, tērpjoties hidrotērpā, kā arī varēs aplūkot ūdenslīdēju individuālo iegremdēšanās ekipējumu, ūdenslīdēju iegremdēšanās aparātus, zemūdens meklēšanas iekārtas. Būs pieejama informācija par iespēju kļūt par ūdenslīdēju bruņotajos spēkos.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri pasākuma apmeklētājiem demonstrēs brigādes bruņojumā esošos ieročus, kā arī piedāvās iespēju uzzināt vairāk par karavīra ikdienu un apmācību procesu. Pasākuma apmeklētāji varēs pieteikties dienestam Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3.kājnieku bataljonā, kas ir vienīgais no brigādes bataljoniem, kurā dien zemessargi.

Ar 360 grādu brillēm un video būs iespēja izbaudīt braucienu ar kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)", piedalīties glābšanas operācijā, kā arī pārbaudīt savas spējas virtuālajā kaujas tehnikas simulatorā. Rekrutēšanas un atlases centrs aicinās sacensties fizisko aktivitāšu un zināšanu uzdevumu pārbaudē, kā arī apbalvos labākos. Tāpat Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Rekrutēšanas un atlases centra stendā varēs iegūt iespēju par iespējam dienēt bruņotajos spēkos un studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Laukumā iepretim Triangula bastionam varēs apskatīt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā militāro tehniku, tostarp M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu, kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" militāros taktiskos transportlīdzekļus "Polaris", vieglo kaujas bruņumašīnu "LAV", tanku "PT - 91", bruņumašīnu "VAMTAC", kaujas mašīnu BMP-2M un citu Latvijas un sabiedroto spēku militāro tehniku.

Latvijas armijas jubilejas svinību laikā Rīgā noteikti satiksmes ierobežojumi. No 5. jūlija pulksten 20 līdz 7. jūlija pulksten 6 slēgta transportlīdzekļu satiksme, tostarp alus velosipēda, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu:

  • 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;
  • 11. novembra krastmalai pieguļošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai;
  • Poļu gātē, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Pils ielai;
  • Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11. novembra krastmalai.

No 5. jūlija pulksten 20 līdz 7.jūlija pulksten 6 tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielā, posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukumā, posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai.

Sestdien, 6. jūlijā, no pulksten 15 līdz 18 tiks slēgta visu veidu kuģošanas līdzekļu satiksme Daugavas akvatorijā starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu un no pulksten 16 līdz 17 kuģošanas līdzekļiem, kuriem piestātnes atrodas posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, jāatrodas nekustīgi piestātnēs.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt Satiksmes vadības centram pa bezmaksas informatīvo tālruni 80003600.

Portāls "Delfi" aicina lasītājus baudīt svētkus, kā arī ziņot un dalīties ar citiem par jubilejas svinībās piedzīvoto, sūtot foto un video, vai stāstu uz aculiecinieks@delfi.lv.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi.

1919. gada 3. jūlijā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, tika noslēgts Strazdumuižas pamiers. 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā:https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aija Andrejeva Andris Ērglis Artis Pabriks Ieva Sutugova Jānis Paukštello Jānis Stībelis Mārtiņš Ruskis Nacionālie bruņotie spēki Raimonds Vējonis Rīga Zemessardze Žoržs Siksna
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form