Miljonu vērti lēmumi 'WhatsApp' lietotnē – kā koalīcijā vērtē lemšanas par vakcīnu iegādēm veidu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pagājušā nedēļā veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) nākot klajā ar dienesta pārbaudes rezultātiem par daļēju atteikšanos no "Pfizer/BioNTech" vakcīnu iegādes pērnā gada decembrī, plašāka sabiedrība arī uzzināja un bija nepatīkami pārsteigta par tā brīža veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) saraksti ar Zāļu valsts aģentūras vadītāju Svenu Henkuzenu un lēmumu pieņemšanu "WhatsApp" lietotnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien, 12. aprīlī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes portāls "Delfi" vaicāja koalīcijas partiju pārstāvjiem, vai līdzīga prakse lemt par miljoniem eiro vērtiem iepirkumiem šādā veidā ir arī citās ministrijās un vai šis gadījums ir rosinājis vērtēt un rīkoties, lai tā turpmāk nenotiktu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildēja, ka šī krīze kā jebkura krīze parāda nepilnības valstī. "Viens, ko redzējām, bija ar atbalsta – ir nepiedodami liels skaits cilvēku, kuri ir strādājuši godīgi, bet par viņiem nav maksāti nodokļi. Līdzīgi šajā veselības un epidemioloģiskajā krīzē parādās visas nepilnības, kādas Veselības ministrijā ir. Kopš nomainījās ministri, ir notikusi izmeklēšana, un, šķiet, ka veselības ministrs izprot situācijas nopietnību un ir uzsācis vērienīgas pārmaiņas Veselības ministrijā, kas ir pilnībā nepieciešamas," teica valdības vadītājs.

Tomēr Kariņš uzsver, ka "konkrētajā gadījumā būtiskais nav, kā – klātienē, ar telefona zvanu vai citā veidā, bet tas, ka, šķiet, Ministru kabinets ir bijis maldināts no ziņotāja. Tad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, kas, šķiet, pilnībā nav izpildīts. Un šis ir satraucoši. Tas nenozīmē, ka mums nav sistēma un kārtība, kā lēmumus pieņem, bet tas nozīmē, ka kāds vai kādi ir apzināti maldinājuši Ministru kabinetu un pēc tam vienalga pieņēmuši pretēju lēmumu tam, kā Ministru kabinets ir lēmis".

"Tas ir satraucoši. Tā nav tikai nepilnība. Domāju, ka tāpēc arī tiesībsargājošās iestādes ir iesaistījušās, jo tas ir, iespējams, kaut kas daudz dziļāks. Tas, ka Veselības ministrijā jābūt izmaiņām, man likās skaidrs jau pirms kāda laika, un, šķiet, ka veselības ministrs ir konstatējis to pašu un ir iniciējis jau būtiskas izmaiņas. Visam ir jāved uz labu, uz labāku rezultātu un saprotamāku darbību arī nākotnē," teica Kariņš.

Veselības ministrs Pavļuts, atbildot uz šo jautājumu, atgādināja, ka ir rosinājis minētās dienesta pārbaudes. "Mans viedoklis kopš pirmās dienesta pārbaudes jau par pirmo "Pfizer/BioNTech" iepirkumu nav mainījies, un uzskatu, ka jautājumi, kas skar Latvijas iedzīvotāju likteņus, un jautājumi, kas skar lielas naudas summas un kam ir liela stratēģiska nozīme, ir izlemjami valdībā. Tā mēs esam rīkojušies kopš manas stāšanās amatā – par katru vakcīnu iepirkuma epizodi un arī citos nozīmīgos jautājumos. Situācijās, kad kāds vai kādi nerīkojas atbilstoši sabiedrības interesēm, netiek nodrošināta laba pārvaldība un netiek īstenots administratīvais process, tas ir jāizmeklē, jālabo, un, ja konstatēti disciplināri pārkāpumi, tad attiecīgi jārīkojas. Tā arī esmu rīkojies šajā situācijā," uzsvēra Pavļuts.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka ir viennozīmīgi skaidrs, ka gan valdības darbā, gan katras ministrijas un iestādes darbā ir aprakstītas un likumos noteiktas procedūras, kā jārīkojas un kā ir jāpieņem lēmumi. "Nav pieļaujams, ka kaut kas notiek, neievērojot labas pārvaldības principus un procedūras. Gadījumos, ja kaut kas nenotiek tā, kā tam jānotiek, tad ir skaidrs, ka jāveic ļoti nopietna izmeklēšana un izvērtējums, kāpēc notikušas atkāpes no noteiktās kārtības. Skaidrs, ka ir jāpieņem lēmumi par amatpersonu kompetenci un atbildību un procesiem kopumā. Veselības ministrs ir sācis izvērtējumu, arī ģenerālprokurors izteicies, ir arī izmeklēšanas komisija. Ir pilnīgi skaidrs, ka vairāku acu princips jau pēc lēmumu pieņemšanas tikai uzlabos kopējo situāciju un izpratni par atsevišķu lēmumu pareizību, pamatotību un izdevīgumu," teica Gerhards.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo sacīja, ka konkrētajā situācijā ir svarīgi saprast, kāds ir konkrētā cilvēka mandāts vispār pieņemt šādus lēmumus, un ir pilnīgi vienalga kādā platformā – "WhatsApp" vai laižot pasta balodi. "Taču, ja šim cilvēkam nav tiesību pieņemt valstiskus lēmumus par miljoniem un saistībā ar cilvēku dzīvībām, tādā veidā tas nedrīkst turpmāk notikt. Lēmumu pieņemšanai tomēr jābūt to cilvēku rokās, kuriem ir tiesības – ministri, parlamenta deputāti, nevis ierēdņi, kas pieņem šos ļoti svarīgos lēmumus, pieņemot, ka pēc tam jau ministri vai Saeimas deputāti piekritīs šim lēmumam. Diemžēl neatkarības gados mums ir izveidojusies situācija, ka ir daļa ierēdņu, kas ir uzurpējuši varu. Ir pēdējais laiks atgūt varu lēmēju un ministru rokās," uzskata Možvillo.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka ir būtiski nodalīt lēmumu sagatavošanu, argumentus, informāciju un lēmumu pieņemšanu. "Latvijas valstī trīsdesmit gadu laikā ir formāli ieviesti, un vietām tos arī ievēro, pareizi pārvaldības un lēmumu pieņemšanas standarti. Tas, kā tos izpilda, klibo. Esmu to novērojis valsts pārvaldē, ieskaitot arī Tieslietu ministrijā. Tāpēc atļaujos izteikties vispārināti arī par to, kas notika vakcīnu gadījumā. Neviens nevar apšaubīt un nav arī apšaubījis, ka atsevišķi galīgie lēmumi ir jāpieņem ministriem, šīs procedūras ir atrunātas un mēs tās ievērojam. Taču ministri un tie, kam ar likumu ir uzdots pieņemt lēmumu, konkrētu lēmumu var pieņemt tikai ar vairākiem priekšnosacījumiem – ir jāsaņem pilnvērtīga informācija, ir jābūt sniegtiem argumentiem par iespējamiem lēmumiem, un šie materiāli ir jāsagatavo uz lēmumu pieņemšanas brīdi, proti, uz Ministru kabineta sēdi," skaidroja Bordāns.

"Ir svarīgi, lai šis salīdzinājums un argumenti ir pieņemti caurskatāmā procedūrā, un tikai tad, ja tie ir pieņemti adekvātā procedūrā – ar dokumentiem, protokoliem, ko apstiprinājusi kompetenta ierēdniecība, kurai ir bijis uzdots to darīt. Ja ir šādi dokumenti un procesi, tad lēmums būs kvalitatīvs. Tiklīdz iztrūkst viens no šiem elementiem, lēmums būs nekvalitatīvs. Atbildība par šo procesu visos gadījumos ir tam, kurš stāv hierarhijas augšgalā," uzsver tieslietu ministrs.

Bordāns atzina, ka ir "pamanījis tendenci ļoti svarīgus un miljonus eiro vērtus jautājums ierēdniecības līmenī pārvērst par formālu jautājumu atrisināšanu, paļaujoties uz to, ka beigās jau ministrs būs politiski atbildīgs. Vai arī tiek sasaukts milzīgs skaits ar cilvēkiem, kuri spriež nekompetenti, bet zem cilvēku skaita var paslēpties kolektīvā bezatbildība. Tad ministrs pēc kāda laika nomainās un arī nav vairs atbildīgs par procesiem. Šo novērojumu esmu veicis un cīnos, lai tas nenotiktu manā pakļautībā. Domāju, ka tas ir nebeidzama procesa jautājums, kas jārisina visām valdībām, arī mūsu, lai pēc iespējas būtu labāka lēmumu pieņemšanas procedūra. Protams, ka nav pieņemami pieņemt lēmumus "WhatsApp", un mūsu ministrijā tā nenotiek".

Jau ziņots, ka pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas (VM) darba grupas vadītājs, nesniedza bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī faktu, ka uzdevis Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" apgalvo Viņķele.

Viņa norāda, ka 22. decembra Ministru kabineta sēdes laikā pēc tam, kad Henkuzens bija valdībai pavēstījis par papildu 100 000 devu "Pfizer" iegādāties iespēju, ZVA direktors bijušajai veselības ministrei sūtījis ziņu "Whatsapp" platformā, sakot, ka šis ražotājs varētu tomēr piedāvāt 200 000 devu.

Viņķeles "Twitter" publicētā "Whatsapp" sarakste liecina, ka 22. decembrī pulksten 13.10 Henkuzens bijušajai ministrei rakstījis: "Runāju ar "Pfizer", ka pieteiksimies 200 000 papildu devām, viņš sniegs apstiprinājumu." Uz šo ziņu, kurā arī Henkuzens minējis, ka Latvijai ir iespēja pieteikties papildu 700 000 "CureVac" vakcīnu, Viņķele atbildējusi: "200 tūkstoši? Oi. Sūri."

Šobrīd bijusī veselības ministre atzīmē, ka viņas pēdējo ziņu "Henkuzens savā paskaidrojumā dienesta pārbaudei interpretē kā atteikumu šāda vakcīnu skaita pasūtīšanai, kas bija gluži pretēja interpretācija manai reakcijai".

Viņķele esot sapratusi, ka informācija par pieejamo devu skaitu ir mainījusies īsā laikā un ka sākumā bija jāsagaida Henkuzena un "Pfizer" pārstāvja sarunu rezultāts, tomēr, kā atzīmē bijusī ministre, ZVA direktors pulksten 13.16 sacījis, ka "paliekam pie 100 000", jo tādējādi ir lielāka cerība saņemt piegādi ātrāk.

"Savukārt dienesta pārbaudē konstatēts, ka Henkuzens pulksten 13.34 NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietniekam Aināram Lācbergam nosūtīja e-pastu ar lūgumu informēt Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas vēlmi iegādāties papildu 100 000 "Pfizer" devu," skaidro bijusī ministre. Tāpat viņa norāda, ka "pirms norādījuma nosūtīšanas Henkuzens mani neinformēja ne par to, kā un vai ir beigusies viņa saziņa ar "Pfizer" par iespējām piegādāt 200 000 devu, ne to, ka uzdod Lācbergam nosūtīt gala apstiprinājumu EK par 100 000 devu apjomu".

Bijusī ministre arī atzīmē, ka Henkuzens bija 2. decembra izveidotās vakcinācijas darba grupas vadītājs "un man bija pilna pārliecība, ka viņam ir zināms piedāvāto vakcīnu daudzums".

Kā ziņots, ZVA šajā sakarā norādījusi, ka tās funkcijās, tās direktora amata aprakstā un nevienā VM izdotajā rīkojumā ZVA direktoram vai iestādei nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu iepirkumus, atbildot uz sākto disciplinārlietu pret Henkuzenu, turklāt Henkuzens valdības sēdēs tikai pārstāvējis darba grupas kopējo viedokli par vakcīnu iepirkšanas jautājumiem.

Kā informēja ZVA, valdības sēdēs Henkuzens prezentējis redzējumu, kas izrietējis no darba grupas, kurā ietilpa NVD, VM, ZVA un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji.

Tāpat vēstīts, ka, noslēdzoties otrajai pārbaudei par vakcīnu iepirkumiem, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret ZVA direktoru Henkuzenu sācis disciplinārlietu, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē esot secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

"Būtiskās sekas ir iestājušās no tā, ka faktiski nav izpildīts valdības dotais pēc būtības skaidri saprotamais uzdevums - iegādāties visu vakcīnu apjomu, kas ir pieejams, un pēc valdības sēdes šis uzdevums - konstatēt, kāds šis apjoms ir, un pēc būtības izpildīt valdības uzdevumu un iegādāties visas vakcīnu devas, kas bija pieejamas," disciplinārlietas sākšanu pret Henkuzenu skaidroja Pavļuts.

Dienesta pārbaudi Pavļuts sāka 5. martā, un to veica specifiski izveidota vairāku iestāžu pārstāvju komisija, kas patlaban jau ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

Tāpat ziņots, ka Pavļuts jau iepriekš bija rosinājis citu pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams. Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai, savukārt valsts sekretāres gadījumā saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un viņa tiks pārcelta uz zemāku amatu, žurnālistiem šodien pavēstīja Pavļuts.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 WhatsApp Daniels Pavļuts Ilze Viņķele Jānis Bordāns Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents NVD Zāļu valsts aģentūra Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form