Foto: DELFI

Koncertzāles "Rīga" nomnieks un koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu.

Kā sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. "Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums," pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei "Rīga" izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa "Youtube.com" kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Līdz ar to Millers lūdzis policijai izvērtēt, vai nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pēdas. "Lūdzu policiju izvērtēt arī to, vai notikusi tikai dokumentu viltošana vai arī materiālu vērtību piesavināšanās," piebilda Millers.

Tāpat Millers vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu, kurā min vēl citas iespējamās noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Kā ziņots, LZA valde 29.jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA "Rīgas koncertzāle", kam par iemeslu kļuva SIA "Rīgas koncertzāle" parāds par telpu nomas maksu.

"LZA kā tai uzticētā valsts īpašuma saimnieks nevar pieļaut valstij zaudējumus nesošu situāciju ar nomnieku, kurš vairākus mēnešus turpina nemaksāt nomas maksu un gūst ienākumus, rīkojot komerciālus pasākumus valsts īpašumā," norādīja Spārītis.

Vaicāta, cik lielu naudas summu SIA "Rīgas koncertzāle" ir parādā LZA, akadēmijas pārstāve Ilze Stengrevica sacīja, ka saskaņā ar likumu LZA grāmatvedības informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, tāpēc parāda summu nedrīkst izpaust.

Kā skaidro LZA prezidents, ja šādā situācijā, kad nomnieks nepilda paša parakstītā līguma nosacījumus un kavē nomas maksas nonākšanu valsts kasē, LZA vēl mēģinātu kompensēt SIA "Rīgas koncertzāle" nepieciešamo vai derīgo izdevumu atlīdzināšanu atbilstoši nomnieka norādīto izdevumu apmēram, pie tam nomniekam turpinot gūt saimniecisku labumu no telpu lietošanas, šāda LZA darbība varētu tikt vērtēta kā mantas izšķērdēšana likuma izpratnē.

Koncertzāle "Rīga" LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šīs zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!