Minimālās algas maksātāju 'līderos' – individuālo pakalpojumu sniedzēji un ēdinātāji  (35)

Septembra sākumā VID bija reģistrējis varā nekā 3000 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurās darba ņēmējiem bija aprēķināti ienākumi vidējās algas apmērā vai zemāki, 19 akciju sabiedrības, ap 300 individuālos komersantus, vairāk nekā 200 fiziskas personas, ap 500 zemnieku un zvejnieku saimniecības, vismaz 170 biedrības un nodibinājumus, 12 arodorganizācijas un arodbiedrības, 50 reliģiskās organizācijas un draudzes, 10 ārvalstu organizāciju filiāles Latvijā un ap 100 kooperatīvo sabiedrību.

VID publiskotie dati par situāciju septembra beigās atklāj, ka starp uzņēmumiem (SIA) ir tādas firmas, kā SIA "Baltijas izsoļu nams", Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Megasteel", SIA "Siltumnieks serviss", SIA "Vidzemes mākslas telpa", SIA "BT Expedition", SIA "AmeLat Group", SIA "Kuldīgas meliorācija", SIA "Kvalitātes Centrs Būvniecībai", SIA "Mārketinga un Menedžmenta konsultācijas", SIA "Zemgales īpašumu aģentūra", SIA "Latvijas īpašumu vērtēšanas birojs", SIA LAT-EST Building solutions" un virkne citu.

Starp akciju sabiedrībām ierindotas tādas kā "Food & Fur", "Kurzemes atslēga", "Rīgas Kinostudija" un citas, biedrību un nodibinājumu vidū ir tādi kā, piemēram, "Aprūpe tavās mājās", "Avestas astroloģiskā asociācija Pāvela Globas vadībā", "Baltijas Izglītības un kultūras attīstības biedrība", "Dambretes attīstības biedrība", "Ditas Balčus teātris – divas acis", "Dramaturgu teātris", "Džudo klubs Mārupe", "Knīpām un Knauķiem", "Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija", "Latvijas Svarcelšanas federācija", vairākas dzīvokļu īpašnieku biedrības, Latvijas tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija, kā arī citas.

Starp arodorganizācijām, kas darba ņēmējiem aprēķinājušas vidējo algu vai mazāku, VID septembra nogalē bija ierindojis, piemēram, apvienoto arodorganizāciju "Lauma", "LVSADA NMPDD Rīgas reģiona arodorganizāciju", "Valmieras stikla šķiedras" arodorganizāciju, savukārt starp reliģiskajām organizācijām un draudzēm minētas gan vasarsvētku konfesijas, gan luteriskās, pareizticīgās un katoļu baznīcu draudzes Rīgā un citās Latvijas pilsētās, bet starp ārvalstu organizāciju filiālēm minēta, piemēram, "Bombardier Aerospace Services Limited" filiāle Latvijā.

Savukārt gada sākumā VID bija apkopojis datus, izvērtējot jomas, kurās darba ņēmēju ienākumi ir vidējās algas apmērā vai mazāki. Tā pārējo individuālo pakalpojumu sniegšanā šādu darba devēju īpatsvars bija 82,7%, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū – 78,4%, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta nozarē – 78,4%, mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, 76,6%, izmitināšanas jomā – 75,9%, bet apģērbu ražošanas jomā – 75,8%.

VID piebilst, ka šajās nozarēs vidējais vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju skaits mēnesī bija lielāks par 50 un kurās bija lielākais vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju īpatsvars, kuri vidēji mēnesī darba ņēmējiem bija aprēķinājuši ienākumus mazākus vai vienādus ar valstī noteikto minimālo darba algu. Apkopotā informācija gan varot mainīties atbilstoši nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatu precizējumiem.

VID norāda, ka Latvijā joprojām lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu veido "aplokšņu algas" – 40,2 %, tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts. Tādējādi minētās informācijas publicēšanas mērķis veicināt ēnu ekonomikas mazināšanu, ņemot vērā, ka šādas informācijas publicēšana nenoliedzami ietekmē uzņēmēja reputāciju, kas var ietekmēt uzņēmēja turpmāko darbību, veicināt darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.

Dati par šā gada tendencēm šajā jomā pagaidām vēl nav publiskoti.

"Delfi" jau rakstīja, ka VID pērnā gada februārī sāka publicēt minimālās algas maksātāju sarakstus.

VID norādīja, ka, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 26. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Saskaņā ar Darba likumu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, bet darba devēji nereti kā darbinieka oficiālo algu uzrāda valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, bet faktiski darbiniekam papildus tiek maksātā atlīdzība.