Lai gan pats veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē pēc sanāksmes nepiedalījās, vakcinācijas procesa gaitu viņš ar partneriem bija pārrunājis. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka tā bijusi galvenā tēma koalīcijas sanāksmē.
Atgādinot, ka valsts galvenais mērķis ir iegūt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 un ka vislabākais veids to izdarīt ir, brīvprātīgi vakcinējoties, Kariņš uzsvēra, ka ceļā uz mērķi iegūt kolektīvo imunitāti nedrīkst zaudēt nevienu cilvēku, kurš grib saņemt vakcīnu. "Ne komunikācijas kļūdas, ne arī sliktas plānošanas dēļ," sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka labā ziņa šobrīd ir tā, ka vakcīnas Latvijā ir un būs. Nesen Ministru prezidenta, Veselības ministrijas un Ārlietu ministrijas kopīga darba rezultātā panākts, ka Latvija otrajā ceturksnī saņems papildus vēl vairāk nekā 400 000 "Pfizer/BioNtech" vakcīnu devas. "Tas nozīmē, ka kļūdu, ko Veselības ministrija bija pielaidusi, pasūtot vakcīnas, mēs lielā mērā tagad esam izlabojuši, un tā ir ļoti laba ziņa. Tas arī nozīmē, ka vakcīnu daudzums kā tāds nebūs lielākā problēma, lai iegūtu kolektīvo imunitāti," skaidroja Kariņš.
Pēc viņa teiktā, otrā labā ziņa ir tā, ka masu vakcinācijas centri, kuriem bija jābūt gataviem uz 1. aprīli, ir gatavi uzsākt darbību un ir redzams, ka infrastruktūra ir vietā. "Paldies visām pašvaldībām, kas ļoti aktīvi strādājušas. Centri ir gatavi, ir cilvēki, kas strādā, tātad vakcīnas un infrastruktūra ir. Šobrīd Veselības ministrijai galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka visas saņemtās vakcīnas tiek ļoti raiti un bez kavēšanās izmantotas un nestāv nevienā noliktavā. Visam, kas ienāk, nedēļas laikā ir jābūt izlietotam, jo temps mūsu valstij ir ļoti svarīgs – tas nozīmē glābtas dzīvības un samazināta saslimstība," uzsvēra Kariņš.
Viņš piebilda, ka katram valsts iedzīvotājam arī jābūt skaidrībai, kad varēs tikt pie vakcīnas, un tas attiecas gan uz jau "atvērtajām" grupām, gan pārējiem. "Veselības ministrijai ir arī svarīgi jau tagad sākt domāt par to, kādā veidā varēs plānot un organizēt revakcināciju, jo ir skaidrs, ka agri vai vēlu – pēc pusgada, gada vai ilgāka laika – būs nepieciešama papildu vakcinēšana, lai stiprinātu imunitāti vai pasargātu no jauniem vīrusa variantiem. Plānošana nekad nevar sākties par agru, tāpēc ministrijai jāsāk domāt par to, kā nākotnē nodrošināt iegūto kolektīvo imunitāti," teica valdības vadītājs.
Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs Māris Možvillo uzsvēra, ka bijis svarīgi uzklausīt informāciju par vakcinācijas procesa gaitu, jo no tā atkarīga saimnieciskās dzīves atjaunošanās valstī.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atgādināja, ka pēc plāna jau nākamajā nedēļā paredzēts sākt vakcinēt pedagogus, un svarīgi ir vakcinēt gan skolu, gan pirmsskolu pedagogus, jo no tā lielā mērā atkarīga ekonomikas turpmākā darbība, jo liela daļa ekonomiski aktīvo cilvēku ir ar bērniem.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva atzina, ka nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros vakcinēti 7000 cilvēki, taču jebkurā posmā nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Tagad viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka ir mazāk gribētāju no prioritārajām grupām, tādēļ no nākamās pirmdienas tiks atvērta vakcinēšana pedagogu grupai, kā arī jau papildus tika sākta vakcinācija vecuma grupā virs 60 gadiem, uzsvēra deputāte.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc sanāksmes bija gandarīts par saturisko un racionālo diskusiju par vakcināciju partneru starpā, ņemot vērā vakcinācijas procesa sarežģītību un milzīgo apjomu. "Šobrīd, kad runājam par atvieglojumiem un sadzīvošanu ar Covid-19 ilgtermiņā, ikvienam ir jāsaprot, ka jebkuras nozares, tajā skaitā kultūras nozares, pilnvērtīga darbība būs iespējama tikai tad, kad būsim sasnieguši kolektīvo imunitāti – 70% sabiedrības būs vakcinēti vai citādi noturīgi pret vīrusu," piebilda Puntulis.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā palielināt brīvdienās vakcinējamo skaitu, Kariņš sacīja, ka tas ir uzdevums veselības ministram, jo vakcīnas ir un turpinās pienākt. Ministrs ir nodrošinājis, ka ir sagatavota nepieciešamā infrastruktūra, un tagad ir jānodrošina raita ienākošo vakcīnu izlietošana, teica valdības vadītājs.
Golubeva atzina, ka problēma nav centru spējās, bet faktā, ka daļa cilvēku atteicās vakcinēties. "Tā zināmā mērā ir mūsu kopīga atbildība un arī diskusija sabiedrībā ne vienmēr balstās zinātnes faktos. Labi ir tas, ka, atverot jaunas grupas, pie vakcinēšanās ātrāk tiek arī citas grupas," sacīja deputāte.
Savukārt uz jautājumu par to, kā risināt cilvēku atteikšanās problēmu un nevēlēšanos vakcinēties ar "Astra Zeneca" vakcīnu, Kariņš atbildēja, ka tas ir pārrunāts ar veselības ministru, un viņš jau ir nodrošinājis, ka atvērtas jaunas grupas. Otrs solis, ko jau agrāk Kariņš esot minējis un par ko tagad runā arī ministrs, ir veidot dzīvās rindas paralēli, lai var saņemt vakcīnas, ja kāds nav ieradies. "Tehniski to var dažādi atrisināt, bet svarīgi, lai ministrija atrisina un piedāvā nepārtrauktību, ieviešot dzīvās rindas elementu," teica Kariņš, piebilstot, ka par "Astra Zeneca" vakcīnu ir vairāk jārunā ekspertiem un jāatbild uz cilvēku jautājumiem.
Golubeva sacīja, ka "Astra Zeneca" gadījumā tas lielā mērā ir reputācijas un komunikācijas jautājums, bet mazāk pašas vakcīnas vaina. Aizdomīgo gadījumu skaits ir ļoti mazs, turklāt līdzīgi ar blaknēm ir arī citiem medikamentiem, par ko gan netaisa kampaņu un neraksta tik slikti. "Tas, kā tiek pasniegtas ziņas, ka ir konstatēta likumsakarība... Arī virsrakstā ir vērts pateikt, ka tas tiek konstatēts ļoti, ļoti reti. Par to mums būtu jārunā vairāk, ka būtībā šī vakcīna ir drošāka par daudzām zālēm, ko sabiedrība lieto," uzskata Golubeva.
Puntulis atzina, ka šis būs viens no vislielākajiem izaicinājumiem veselības ministram, kā nodrošināt vakcinācijas maksimālu tempu, vienlaikus neizjaucot labi pārdomāto un absolūti pamatoto prioritāro grupu secību.
Možvillo, vērojot informācijas kampaņu par un pret vakcināciju, secinājis, ka šobrīd uzvarētāju lomā ir tā saucamie "antivakseri", kas izmanto neiedomājamākās lietas, lai mēģinātu apgāzt vakcinācijas efektu. Ir svarīgi, lai process iet uz priekšu un lai atbildīgās ministrijas izvēlas pareizo komunikācijas stratēģiju, uzsvēra deputāts.
Savukārt Bordāns kā optimists uzskatot, ka valstī ir daudz vairāk cilvēku, kas vēlas nekavējoties vakcinēties un atsākt normālu dzīvi, tāpēc ir jāļauj viņiem vakcinēties, negaidot uz dažādām prioritārajām rindām. Viens risinājums ir dzīvā rinda paralēli, bet tā varētu būt arī motivējošu noteikumu ieviešana valstī, par ko arī Veselības ministrijas eksperti var domāt, teica Bordāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
