Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu šajā jautājumā rosinās pieņemt valdībai.
Šuplinska trešdien preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija nebūs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
Ierēdne stāstīja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotais uzdevums un veikta pārbaude par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentētas Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbība, studējošo pārstāvji nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kā arī konstatēti vairāki Augstskolu likuma pārkāpumi.
Juhņēviča pauda, ka ir apšaubāma LU Satversmes sapulces leģitimitāte. Tāpat neesot skaidrības par to, vai rektora ievēlēšanu procedūra bijusi balstīta Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu nolikumā vai nolikumā par procedūru rektora vēlēšanām.
LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, LU rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā, skaidroja dienesta vadītāja. IKVD secināja, ka gan 2019. gada 24. maija sēdē, gan jūnija ārkārtas sēdē tikuši pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.
Izvērtējot dokumentus, IKVD secināja, ka Satversmes sapulces 6. jūnija sēde ir jauna Satversmes sapulce, nevis 24. maija sēdes turpinājums. 24. maija sēdē tika liegta iespēja rīkot rektora vēlēšanu otro kārtu, savukārt ārkārtas sapulces dalībnieki nebija to apstiprinājuši kā sēdes darba kārtības jautājumu. Tāpat sēdēs ir bijis mainīgs klātesošo dalībnieku skaits, jo ir nesakritības starp dalībniekiem, kas reģistrējušies, apliecinājuši klātbūtni ar saviem parakstiem un balsojuši, sacīja ierēdne.
Par 6. jūnija sēdi IKVD konstatējis, ka nav ievērots noteiktais termiņš – divas nedēļas, kas bija jāievēro pēc pirmās vēlēšanu kārtas rīkošanas 24. maijā. Šuplinska piebilda, ka LU bijis pienākums nedēļas laikā par vēlēšanu rezultātu informēt ministriju, tomēr informācija tikusi saņemta vien 28. jūnijā.
Mandāti piedalīties vēlēšanās esot tikuši piešķirti personām, kurām nebija tiesību tos saņemt, sacīja Juhņēviča. LU noteikumi nosaka divus veidus, kā var zaudēt mandātu - ja pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar LU vai ja persona pāriet citā personāla kategorijā. "Bija cilvēki, kuri zaudēja mandātu cita iemesla dēļ, piemēram, komandējuma dēļ, un šo mandātu ieguva cits kolēģis, kaut gan šo mandātu nedrīkstēja saņemt neviens," stāstīja dienesta pārstāve.
Pārbaudē tikuši konstatēti arī saistībā ar studējošo pārstāvju izvirzīšanu un dalību rektora ievēlēšanas sapulcē. LU Studentu padomē ir iekļauti pārstāvji tikai no 13 fakultāšu pašpārvalžu pārstāvjiem, taču nav iekļauti studējošo pārstāvji no divām LU aģentūrām – "Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas" un "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas", minēja Juhņēviča.
Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.
Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.
Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.
Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.
Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. "Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," iepriekš tika izteikusies Šuplinska.
Tikmēr LU prorektore Ina Druviete pauda viedokli, ka Šuplinskas paziņojumi par iespējamie pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās liecina vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi. Druviete uzskata, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas.
