Ministru kabinets otrdien atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto "Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam" (NAP2027) gala redakcijas projektu.
NAP2027 atbalstīja visi ministri, bet ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), zemkopības ministrs Kaspars Grehards (VL-TB/LNNK), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vēlējās valdības sēdes protokolam pievienot savus īpašos viedokļus.
NAP2027 tiks nosūtīts izskatīšanai Saeimā, kura lems par plāna pieņemšanu. Kopumā NAP2027 izpildei paredzēts tērēt 14,5 miljardus eiro.
NAP2027 pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti 1400 priekšlikumi, tomēr pēc to izvērtēšanas vērā tika ņemti 613 priekšlikumi, daļēji vērā ņemti 447 priekšlikumi, bet netika ņemti vērā 334 priekšlikumi.
Sākotnēji NAP2027 bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās, tomēr novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi - reģionālā attīstība.
Virziens "vienlīdzīgas iespējas" tiek definēts kā svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. "Panāksim ikvienam līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos. Tādējādi pieaugs produktivitāte, ekonomiskā stabilitāte valstī, sociālā un pilsoniskā aktivitāte un nostiprināsies vidusšķira," pausts plānā.
Virziens "produktivitāte un ienākumi" veidošot pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. NAP2027 teikts, ka produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmējus, ieviest inovatīvas, jaunas tehnoloģijas, efektīvākus darba procesus un nodarbināto kompetenču pilnveidošanu - tā rezultātā veidojot uz zināšanām un inovāciju balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.
"Sociālā uzticēšanās" ir virziens, kas balstīšoties cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties un līdz ar to arī sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. "Uzticēties citiem ir vieglāk, ja cilvēks jūtas pārliecināts par sevi, zina, ka tiks sadzirdēts un saprasts, spēj sarežģītās situācijās pielāgoties un bērnībā ir izjutis vecāku rūpes. Taču to dažkārt apdraud finansiāli sarežģījumi un laika trūkums ģimenei. Uzticēšanās panākama, vairojot sabiedrības iesaisti, līdzsvarojot dažādu sabiedrības grupu intereses kopējam sabiedriskajam labumam un daudz mērķtiecīgāk skaidrojot izvēles un cēloņsakarības, kas ietekmē valsts ilgtermiņa izaugsmi," teikts NAP2027.
Savukārt virziens "reģionālā attīstība" minēts kā amats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Plānā teikts, ka reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana ir panākama, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darbavietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.
Patlaban spēkā esošā "Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam" (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.
Ministru vidū asākās diskusijas izvērtās par NAP2027 pielikumu, kurā apkopoti investīciju projekti, kuros turpmākajos septiņos gados no Eiropas Savienības (ES) fondiem un valsts budžeta līdzekļiem tiks ieguldīti aptuveni 14 miljardi eiro. Puse no šīs summas tiks novirzīta dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.
Tomēr atsevišķi ministri pauda neapmierinātību, ka NAP2027 īstenošanai paredzētais finansējums ir nepietiekams, turklāt, spriežot pēc ministru paustā, pēc pirmdien notikušās sadarbības padomes sēdes attīstības plāna pielikumā nav ietverti jauni investīciju projekti. Piemēram, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda neapmierinātību, ka NAP2027 nav ietverts Liepājas cietuma būvniecības projekts.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka NAP2027 jābūt iekļautiem stratēģiskiem mērķiem ar atbildību par Latvijas nākotni, tomēr šis plāns tāds neesot. Ģirģens norādīja uz, viņaprāt, NAP2027 pieļautām stratēģiskām kļūdām, nepārdomātām prioritātēm, kā arī plānoto nepieņemami zemo finansējumu aizsardzības un drošības nozarei.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda sašutumu, ka NAP2027 nav iekļauti tie Izglītības un zinātnes ministrijas pieteiktie projekti, "par kuriem iepriekš tika panākta vienošanās".
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka viņš izprot katras ministrijas vēlmes, tomēr premjers neredz jēgu papildināt NAP2027 ar vēlmju sarakstu bez pieejamas naudas. "Jāsaprot, ka NAP2027 nav septiņu gadu budžets, bet gan ceļa karte," piebilda, Kariņš.
Tomēr izglītības un zinātnes ministre pauda neizpratni, ka daļa "vēlmju" plānā tikusi iekļauta, bet daļa - nav. "NAP2027 nav atspoguļots pēdējo sarunu rezultāts," atkārtoja Šuplinska. Kariņš gan piebilda, ka NAP2027 negarantē naudu, bet šajā plānā tiek fiksēts šī brīža skatījums, un gadījumā, ja būs papildus nauda, tad to varēs ieguldīt plānā ietvertajos pasākumos.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda pārliecību, ka pie esošā finansējuma nebūs iespējams izpildīt tos NAP2027 nospraustos mērķus, kas attiecas uz medicīnas jomu.
Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka NAP2027 jau ir novecojis, jo darbs pie tā izstrādes sākās 2019.gada aprīlī, tomēr kopš tā laika ir radušies jauni izaicinājumi, piemēram, ES klimata mērķi.
"Pašreizējais NAP2027 neatbilst tiem jautājumiem, kas mums būs jāliek savos politikas plānošanas dokumentos un budžeta pieprasījumos, lai varētu sasniegt kopīgos ES mērķus," klāstīja Gerhards. Viņš uzskata, ka atsevišķi NAP2027 iekļautie indikatori varētu būt dzēšami, sevišķi tie, kas skar lauksaimniecības jomu. Ministrs uzsvēra, ka viņš nevar atbalstīt NAP2027 šādā redakcijā.
PKC vadītājs Pēteris Vilks piebilda, ka NAP2027 ir ietverti arī pasākumi ES "zaļo" mērķu sasniegšanai. Viņš minēja, ka pasākumiem, kas vērsti uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kopumā plānoti aptuveni pieci miljardi eiro. Arī Kariņš piebilda, ka kopumā "zaļo" mērķu sasniegšanai nākamajos gados no budžeta un ES fondiem varētu novirzīt 30%.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piebilda, ka nākamajos gados aktīvāk jādomā par to, kā ar publiskajiem līdzekļiem stimulēt privātās investīcijas.
Pūce piekrita, ka NAP2027 pamata teksts ir "patīkami nobeigts dokuments" ar labu ievirzi un ambicioziem sasniedzamajiem mērķiem, tomēr "pārrāvuma sajūtu" rada plānotais finansējums. Viņš gan piebilda, ka mērķiem ir jābūt ambicioziem un vēlams tos sasniegt ar tiem resursiem, kādi ir pieejami.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piekrita, ka NAP2027 mērķiem ir jābūt ambicioziem, turklāt nacionālā attīstības plāna virzieni saskan ar valdības deklarācijā minētajiem. Vienlaikus viņš arī norādīja uz finansējuma problēmām mērķu sasniegšanai. Tāpat ekonomikas ministrs rosināja NAP2027 ietvert jau nodefinētos politiskos virzienus, plānam klāt neliekot tabulu ar nepieciešamo finansējumu. Šo priekšlikumu ministri noraidīja.
Diskusijas noslēgumā Ģirģens pauda kritiskus vārdus par iepriekšējā attīstības plāna izpildi. "NAP2027 būtu jāsāk ar to, ko esam sasnieguši vai neesam sasnieguši iepriekšējā periodā. Ja Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, tad iepriekšējā NAP mērķi nav sasniegti," uzsvēra iekšlietu ministrs.
Šim viedoklim oponēja premjers, kurš norādīja uz Latvijas paveikto pēdējos 30 gados. Kariņš kā piemēru minēja labklājības līmeni, kas kopš Latvijas iestāšanās ES ir būtiski audzis. "Mums ir kur augt. Bet teikt, ka viss ir slikti, nozīmē faktu ignorēšanu," piebilda Ministru prezidents.
Ģirģens uzsvēra, ka viņš nenoniecina Latviju, tomēr NAP2027 jābūt tādam, lai Latvija līdz 2027.gadam apsteigtu citas ES valstis. Kariņš pauda pārliecību, ka Latvija jau aug un mūsu valsts pēc pāris gadiem var apsteigt tādas valstis kā Spānija un Portugāle.
